Paplašinot nekustamo īpašumu firmas Forburga darbību, Latvijā sācis darboties Forburgas izsoļu nams. Pirmā nekustamo īpašumu izsole, kurā vienu savu īpašumu izsolīs arī pati Forburga, nosakot ļoti zemu sākuma cenu, plānota oktobra vidū, Neatkarīgajai stāstīja izsoļu nama vadītājs Ritvars Vulis.
Forburgas izsoļu nams gatavojas pirmajai nekustamo īpašumu izsolei (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
– Vai Forburgas izsoļu nams Latvijā ir pirmais un vienīgais nekustamo īpašumu izsoļu nams?
– Latvijā, protams, notiek mākslas darbu un citu priekšmetu izsoles, arī daži uzņēmumi ir rīkojuši savu īpašumu izsoles, piemēram, Latvenergo vai Lattelecom, bet Forburgas izsoļu nams nekustamo īpašumu jomā pagaidām ir vienīgais.
– Vai citur pasaulē arī ir šāda prakse – pārdot nekustamo īpašumu izsolē?
– Īpašumu izsoles nav nekas jauns. Visvairāk šāda prakse – pārdot un pirkt nekustamos īpašumus ar izsoļu starpniecību – ir izplatīta ASV. Tur izsolīti tiek gan dzīvokļi, gan mājas, gan rūpniecības objekti un tirdzniecības centri. Ekskluzīvos izsoļu namos tiek pārdoti 20 miljonu ASV dolāru vērti un dārgāki īpašumi, bet ir arī izsoļu nami, kas nodarbojas ar ģimeņu māju izsoli, kuru cena nepārsniedz 30 000 ASV dolāru. Eksperti prognozē, ka ASV 2010. –2013. gadā apmēram viena trešā daļa no darījumiem ar nekustamo īpašumu notiks ar izsoļu starpniecību.
– Ar ko izsole nekustamā īpašumu pārdevējam un pircējam ir pievilcīgāka nekā tradicionālais īpašumu pārdošanas veids?
– Izsoles vēsturiski ir bijušas efektīvākais veids, kā pirkt un pārdot jebkura veida īpašumu. Galvenā priekšrocība ir tā, ka īpašumu pārdošana izsolē ir plānojama laikā. Tradicionālā veidā objektu pārdošana var ievilkties, dažreiz pat gadiem. Otra svarīga lieta – izsoles cena ir reāla šī objekta tirgus cena. Tā kā daudziem tirgū piedāvātajiem objektiem trūkst līdzvērtīgu precedentu, daudzi pārdevēji bieži nosaka pārāk augstu vai pārāk zemu cenu. Izsole novērš šīs cenu noteikšanas problēmas, jo īpašums tiek pārdots par objektīvāko tirgus cenu. Izsolē cenu nosaka tirgus – pārdevēja piedāvājums un pircēja pieprasījums, nevis starpnieku noteiktā cena.
Prognozējams, ka, pieaugot izsoļu īpatsvaram, nekustamo īpašumu tirgus var tikai iegūt, proti, izsole var kalpot kā tirgu stabilizējošs faktors, turklāt izsoles var samazināt spekulatīvo darījumu apjomu. Rīgas dome pagājušajā gadā organizēja Dreiliņu dzīvokļu izsoli, un šīs izsoles rezultāti bija ļoti labi. Izsoles organizētāji bija izdomājuši vairākus mehānismus, lai dzīvokļus neiegūtu spekulanti, un tas tiešām darbojās.
Savukārt pircējs, piedaloties izsolē, precīzi zina visus noteikumus, uz kādiem viņš šo īpašumu var iegādāties. Tie, kas ir pirkuši nekustamo īpašumu, zina, ka līgumu slēgšanas procesā var rasties visādas problēmas, piemēram, iepriekš minētās apbūves intensitātes vietā līguma slēgšanas brīdī atklājas, ka tā ir savādāka. Mēs, izsolot īpašumus, apņemamies šādas ar informācijas patiesumu saistītas problēmas novērst. Pirms objekta izsludināšanas izsolē izpētām tā īpašuma dokumentus, pieprasām vajadzīgās izziņas, un tad, kad objekts tiek piedāvāts izsolē, pircējam jau ir pieejama pilnīga informācija par šo objektu. Turklāt, tāpat kā pārdodot īpašumus tradicionālā veidā, arī izsolāmos objektus potenciālie pircēji varēs apskatīt.
– Kā tiek noteikta izsoles minimālā cena?
– Tā tiek noteikta, vienojoties ar pārdevēju. Arī izsoles solis tiek noteikts katram konkrētam objektam. Tas var būt 500, 1000 latu vai citas summas lielumā, konstants vai dinamisks.
Mēs plānojam pirmajā izsolē, kas varētu notikt oktobra vidū, piedāvāt arī vienu no saviem īpašumiem, nosakot zemu sākumcenu. Izsoļu rīkotāji zina, ka zema sākumcena īstenībā ir lietderīgāka nekā augsta, jo tad izsolē ir vairāk ieinteresēto un rezultātā iespējams iegūt augstāku gala cenu. Mūsu primārais mērķis nav uzreiz sasniegt tik augstus rādītājus, kādus norāda daži īpašumu izsoļu nami ASV, piemēram, 90 procentu izsoļu izdošanos. Mūsu izsolēs tiks piedāvāti īpašumi ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm
– Kas notiks ar tiem objektiem, par kuriem nebūs interese?
– Interese būs par ikvienu izsoles objektu. Protams, ar nosacījumu, ka tam ir adekvāta sākuma cena. Ja pārdevējs būs pastāvējis uz nesamērīgi augstu izsoles sākuma cenu, iespējams, objekts netiks izsolīts. Nepārdotos objektus, ja tādi būs, protams, varēs atkārtoti laist izsolē.
– Kas būs potenciālie pircēji un pārdevēji: privātpersonas, firmas, citas nekustamo īpašumu kompānijas?
– Visi tirgus dalībnieki, kam par to būs interese. Mēs šobrīd apsveram iespēju rīkot arī interaktīvas izsoles. Tās lielākoties būs domātas sociāli aktīvai publikai – gados jauniem cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem, kas ikdienā lieto internetu.
– Cik ilgs laiks paiet no izsoles līdz tam brīdim, kad pircējs kļūst par pilntiesīgu šī objekta īpašnieku. Kurš nodarbojas ar dokumentu noformēšanu?
– Pircējam par dokumentu kārtošanu nav jāraizējas. Mēs darbojamies līdz brīdim, kamēr mērķi sasniegušas abas puses – pārdevējs ir saņēmis naudu par savu īpašumu, bet pircējs ir kļuvis par pilntiesīgu nosolītā īpašuma saimnieku. Dokumentu kārtošana var ilgt mēnesi vai pat divus, jo šobrīd Zemesgrāmatā dokumentu noformēšana ir visai laikietilpīga.