KP ir pamatotas bažas, ka patērētāji neiegūs no LMT un «Lattelecom» apvienošanas

Viņa norādīja, ka par šo jautājumu tiek diskutēts jau gadiem ilgi un KP valdībā jau četras reizes sniegusi savu redzējumu par abu uzņēmumu apvienošanās ietekmi uz tirgu.

Ābrama uzsvēra, ka KP LMT un «Lattelecom» apvienošanos vērtēs no patērētāju viedokļa - vai abu uzņēmumu apvienošanās un monopolista izveidošanās nepasliktinās patērētāju izvēli un cenas tirgū.

«KP ir pamatotas bažas, ka patērētāji nebūs ieguvēji no LMT un «Lattelecom» apvienošanas,» teica KP vadītāja, atzīmējot, ka šobrīd telekomunikāciju nozarē cenas Latvijā ir ļoti konkurētspējīgas.

Viņa norādīja, ja apvienošanās ziņojums tiks iesniegts, KP to rūpīgi vērtēs un ir iespējami trīs scenāriji - atļaut apvienošanos, aizliegt apvienošanos, vai atļaut apvienošanos ar saistošajiem nosacījumiem.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība nākamnedēļ plāno spriest par turpmāko rīcību ar abu uzņēmumu kapitāla daļām. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka uzņēmumus jāapvieno, savukārt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena ieskatā jāsaglabā pašreizējā situācija. Abos variantos iecerēts saglabāt valsts kontroli pār uzņēmumu daļām.

Tāpat ziņots, ka Latvijas valdībai ir jāsniedz atbilde Skandināvijas koncernam «TeliaSonera» par iesniegtajiem scenārijiem tālākai rīcībai ar «Lattelecom» un LMT . «TeliaSonera» piedāvā trīs variantus - iegādāties visas kapitāldaļas, kabeļu kanalizāciju atdodot vai pārdodot Latvijas valstij; variantu, ka Latvijas valsts nopērk visas «TeliaSonera» piederošās «Lattelecom» un LMT daļas, kā arī variantu, ka uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti «TeliaSonera» grupā.

Par «Lattelecom» un LMT valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un «Lattelecom» kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.

LMT un «Lattelecom» iespējama apvienošana vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts arī par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem. Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.

«Lattelecom» piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. «TeliaSonera» koncernam patlaban pastarpināti pieder 49% «Lattelecom» daļu, bet Latvijas valstij - 51%.

Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), «Lattelecom» (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu «TeliaSonera» (49%).