M.Zanders: Latvijā gaidāmas nekārtības? Par kurām ir runa? (125)

Jo vairāk tāpēc, ka jēdziens “nemieri” ir plaši tulkojams – ja ar to saprotam kādas cilvēku grupas saķeršanos ar tiesībsargiem, tad jāsecina, ka nemieri Latvijā jau notiek diezgan regulāri un pret to dalībniekiem Latvijas valsts izturas apbrīnojami iecietīgi. Kā nojaušat, runa ir par ārvalstu tūristiem, kuri atļaujas nepakļauties mūsu policistiem un pat izkauties ar viņiem. Dīvaini gan, ka tikpat iejūtīgi Latvijas varas iestādes neizturas pret pašu pilsoņiem.

Ja runājam bez ironijas, tad jautājums par protesta formām, kas ir agresīvākas nekā piketi un demonstrācijas, patiesībā ir kļuvis morāli ļoti sarežģīts. Proti, domāju, ka vairākums cilvēku saprot, ka ir nožēlojami, ja nepatikai pret valsts īstenoto politiku jāizpaužas kā ēku apmētāšanai vai mašīnu apgāšanai. Lai nu cik mums stāsta par latviešiem kā politiski jaunu, pat nenobriedušu nāciju, vairākums tomēr apzinās, ka nekārtības ir kaut kas nepareizs, ka tā nedrīkst rīkoties. Diemžēl ir viens “bet”. Pilsoņiem ir pienākumi pret valsti, un viens no tiem ir savu attieksmi paust legālā, miermīlīgā formā. Bet valstij tāpat ir pienākumi pret pilsoņiem, un šie pienākumi netiek pildīti. Kas savukārt rada nepatīkamo jautājumu: ja valsts pārkāpj tiesiskās paļāvības principu (pensijas, pabalsti), tad kāpēc pilsoņiem jābūt korektiem pret valsti?

Domāju, ka ļoti daudzi no Latvijā dzīvojošiem ir jau sapratuši, ka valsts no savas puses, ja tā var teikt, kontraktu ir pārkāpusi, bet pagaidām cilvēku objektīvi pamatotā pretestība izpaužas kā nevēlēšanās maksāt nodokļus. Vai šī pretestība var pārtapt agresīvākā formā? Ļoti šaubos.

Jo Latvijā ir ļoti bargi likumi. Kad man jautā, kur pazuduši “pingvīni”, es atbildu, ka nav godīgi, ja žurnālists aicina, kā saka, uz barikādēm, bet pats nav gatavs būt pirmajās rindās un riskēt. Un man godīgi jāsaka: ja runa būtu par naudas sodu vai īslaicīgu aizturēšanu, es būtu gatavs riskēt – vienkārši ir pašam pieredze, ko nozīmē dažas diennaktis nebrīvē. Tomēr, ja runa ir par iespēju “iesēsties” uz gadiem... Jā, esmu tik savtīgs – nevaru tādu “greznību” atļauties. Pirmkārt, man ir bail no cietuma, otrkārt, man ir saistības pret tuviem cilvēkiem. Domāju, ka līdzīgi jūtas arī gana daudz citu cilvēku Latvijā, kuri ir sarūgtināti un vīlušies. Citiem vārdiem sakot, valsts ar sodu sistēmas starpniecību mūs faktiski šantažē. Mēs visi esam tikai cilvēki. Domāju, ka drošības struktūras to visu gluži labi saprot, tādēļ jebkādi preventīvi pasākumi (drošības zonas ap Saeimu, pulcēšanās ierobežojumi utt.) it kā iespējamo nemieru novēršanai ir šo drošības struktūru darbības imitācija.

Cienījamie drošības iestādēs strādājošie! Jūsu darba mērķis ir Latvijas aizsardzība pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem. Vai jums tiešām liekas, ka šo apdraudējumu avots ir daži desmiti, labi, simti nokaitinātu, izmisušu vīriešu? Vai jums neliekas, ka tie īstie nemieru, juku radītāji ir citi personāži? Es saprotu, ka drošības struktūrām jāvairās no politikas, tās, kā jau šādām struktūrām pienākas ir disciplinētas un pakļaujas pavēlēm, tomēr, ja ir dots zvērests Latvijas Republikai, tad varbūt ir vērts brīvā brīdī padomāt, kam tad jūs esat zvērējuši, kas tad ir šī Latvijas Republika. Šobrīd Latvijai patiešām ir daudz apdraudējumu, tādēļ vēlreiz aicinu padomāt, kas patiešām ir šie apdraudējumi, un strādāt reālo briesmu novēršanai.

Vairāk ŠEIT