Piedāvājot zemāko cenu, būvkompānija «RE&RE» ieguvusi tiesības celt atkarīgo rehabilitācijas centru Olaines cietumā, taču ēkas projektu izstrādās «RE&RE» apakšuzņēmēji, no kuriem vienam nav pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Tāpēc, pēc atsevišķu ekspertu domām, «RE&RE» nedrīkstētu šos darbus uzticēt, šovakar ziņo LTV raidījums «de facto».
Jaunā korpusa celtniecības projekts satur konfidenciālu informāciju par apsardzes sistēmu, tādēļ to drīkst projektēt firma, kurai ir Satversmes aizsardzības biroja izsniegts drošības sertifikāts un kuras darbiniekiem ir pielaide darbam ar valsts noslēpumam. Šie dokumenti ir gan «RE&RE», gan vienam tā apakšuzņēmējam «NCS LV», kas projektēs apsardzes sistēmu. Taču galvenajam ēkas projektētājam - «ARH Studija» - sertifikāta un pielaides nav.
Tātad būvprojekta vadītājs no «ARH Studija» nemaz nedrīkstēs iepazīties ar apsardzes sistēmas rasējumiem.
Ekonomikas ministrija, kas atbild par būvniecības normatīviem, nav iepazinusies ar Olaines projektu, taču uzskata, ka būvprojekta vadītājam būtu nepieciešama pielaide, jo Vispārīgajos būvnoteikumos cita starpā minēts, ka būvprojekta vadītājam jāvada projektēšana un jāpārbauda atsevišķo projekta daļu atbilstība būvniecības iecerei.
Vairākiem «de facto» aptaujātajiem būvniekiem bija visai grūti iztēloties, kā būvprojekta vadītājs var pilnvērtīgi veikt darbu, neredzot daļu no projekta. «Ja galvenais atbildīgais par būvprojektu nebūs saņēmis informāciju par [kādas projekta daļas] iejaukšanos kopējā sistēmā, būtībā viņš nevar nest atbildību par projektu kopumā,» saka Latvijas Būvinženieru savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.
Ekonomikas ministrijas viedoklis bija zināms arī Iepirkumu uzraudzības birojam, kas novembrī izskatīja būvkompānijas «Arčers» sūdzību par «RE&RE» uzvaru. Taču birojs uzskatīja, ka taisnība ir pasūtītājam - Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP), kas jau konkursa gaitā bija norādījusi, ka konfidencialitātes prasības attiecinās tikai uz apsardzes sistēmas projektētājiem un celtniekiem, nevis visiem būvniekiem.
IeVP uzskata, ka stingrākas pielaižu prasības sašaurinātu pretendentu loku.
«Mums IeVP ir speciālisti, kam ir pielaide valsts noslēpumam, un viņi varēs pārliecināties, ka mūsu interesējošā drošības sadaļa ir korekta. Mēs problēmu neredzam,» saka Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis Māris Luste.
«RE&RE» kameras priekšā runāt atteicās,
bet sniedza rakstisku būvniecības noteikumu interpretāciju: «Būvprojekta vadītājam ir noteiktas administratora un koordinatora funkcijas, kuras specifiskos gadījumos neprasa papildu iedziļināšanos par, šinī gadījumā, apsardzes sistēmas projektu.»
«RE&RE» ar 4,3 miljonu piedāvājumu konkursā apsteidza trīs konkurentus. Neraugoties uz to, ka projektētājam nav pielaide valsts noslēpumam,
«RE&RE» paketē projekta izstrāde bija pat dārgāka nekā citiem. «RE&RE» trumpis bija viszemākās būvniecības izmaksas,
liecina «de facto» rīcībā esošā informācija.
No ētiskā viedokļa Zolitūdes «Maximas» celtnieka uzvara pasūtītāju satrauc,
bet izslēgt «RE&RE» nevarēja.
«Es neteikšu, ka es ar vieglu roku varēju parakstīt līgumu. Mēs esam situācijas ķīlnieki, gads ir pagājis, bet, vai mēs varam runāt, kurš ir [Zolitūdes lietā] vainīgs. Mums nav tiesiska pamata neskatīt «RE&RE» pieteikumu,» saka IeVP priekšniece Ilona Spure.
Būvkompānija «Arčers», kas sūdzējusies par «RE&RE» uzvaru vairākām iestādēm, neizslēdz iespēju tiesāties.