/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Tagad darba tirgū pirmo vijoli spēlē darba devējs, intervijā laikraksta "Dienas Bizness" izdevumam "Saldo" norāda "CVO Recruitment & Simplika" personāla atlases uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Artjuhova.
Eksperte: Darba tirgū pirmo vijoli spēlē darba devējs (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"2006. un 2007.gadā vairums darba devēju saskārās ar situāciju, ka nevarēja atrast normālus speciālistus, kas būtu gatavi strādāt par adekvātu atalgojumu. Rezultātā 2009.gada pirmais pusgads pagāja, atspēkojot mītu par to, kurš tad ir īstais noteicējs darba tirgū," akcentē uzņēmēja.
Pēc viņas teiktā, patlaban situācija darba tirgū ir stabilizējusies un ir līdzīga 2004.-2005.gada periodam.
Lai arī statistikas dati neliecina par būtisku atalgojuma kritumu, tajos ņemti vērā arī atlaišanas pabalsti, izmaksātās kompensācijas par neizmantotajiem atvaļinājumiem u.c.
"Šī statistika neatspoguļo patiesās tendences. Mēs redzam, ka atalgojuma līmenis caurmērā ir samazinājies par aptuveni 40%," skaidro Artjuhova. Ir nozares, kur atalgojuma kritums ir vēl lielāks, piemēram, celtniecībā 2004.-2005.gadā strādnieki pelnīja ap 300 latiem, 2007.gadā - 1000 latu, bet tagad atalgojums atkal atgriezies 2004.gada līmenī.
Lielākais atalgojuma kritums vērojams tajās nozarēs, kur iepriekš bija straujākais pieaugums, piemēram, vadītājiem, kam tagad ir nācies samierināties ar dažādu bonusu zaudēšanu un fiksēta atalgojuma noteikšanu.
Līdzīgi atalgojums ir krities arī pārdošanas speciālistiem, kuriem tas ir saistīts ar darba rezultātiem.
Savukārt cilvēkiem, kuri ir spējīgi parādīt labus darba rezultātus, piemēram, informācijas tehnoloģiju speciālistiem un inženieriem, darba samaksa nemaz nav īpaši samazinājusies.
Artjuhova arī atzīst, ka Latvijas uzņēmumu vadītāju kompetences līmenis neatbilst biznesa vides prasībām, ko apliecina pēdējā laikā vērojamā tendence, ka, apvienojoties uzņēmumiem Baltijas līmenī, Latvijas izcelsmes vadītāji tiek nomainīti ar lietuviešu vai igauņu izcelsmes vadītājiem.
"Tas diemžēl nozīmē, ka pat Baltijas līmenī Latvijas uzņēmumu vadītāji nevar lepoties ar augstu kompetences līmeni," skaidro personāla atlases eksperte.
Viņa kritiski vērtē Latvijas augstākā līmeņa vadītāju iespējas atrast darbu citās valstīs, jo Krievijā ir nepieciešamas darba atļaujas, kuras ir problemātiski iegūt, savukārt Rietumos ir augstākas prasības. Līdz ar to atliek dibināt savus uzņēmumus, veidot biznesa plānus un sākt savu biznesu.