Dārzu mākslas vēsture ir ļoti sena. Tās pirmsākumi meklējami jau senajā Babilonijā, Persijā, Ēģiptē. Gadu gaitā dažādās valstīs cieņā bijuši gan ģeometriskie gan arhitektoniskie dārzi, gan arī ainavu dārzi, kuros augi izvietoti brīvi un dabiski.
Akmensdārza burvība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropā pirmais akmeņdārzs - alpinārijs tika izveidots 1772. gadā Anglijā. No dažādas formas akmeņiem tika veidoti mūri un klintis, starp kokiem bija daudz puķu, likās, ka tur valda mūžīgs pavasaris. Tagad tos iekārto arī pie mums, tomēr jāatceras, ka to iekārtošana prasa ilgu laiku, enerģiju un līdzekļus. Kādi ir alpinārija iekārtošanas pamatprincipi un galvenie elementi? Akmeņdārzu var ierīkot ne tikai paugurainā vietā, bet pat uz balkona, lodžijas, terases, jumta... Mazie mini alpināriji tiek ierīkoti sevišķi pēdējo desmit gadu laikā. Pat vismazākais dzīvās dabas stūrītis iepriecina cilvēku.
Vispirms jāieplāno tā atrašanās vieta. Speciālisti iesaka dārzu iekārtot tā, lai tas būtu vērsts uz austrumiem vai dienvidaustrumiem. Tādējādi dažādiem zaļās valstības pārstāvjiem būs nodrošināti piemērotākie augšanas apstākļi. Tomēr der atcerēties, ka dienvidu daļā tie būs labvēlīgi tikai dažām augu sugām, kuras labi panes saules starus. Reljefs jāieplāno, lai būtu pilna apgaismojuma un ēnas zona. Tādas ir izvēlēto augu prasības. Paredzētais laukums ir jāattīra no nezālēm un jāierīko drenāža. Ja ieplānotā vieta atrodas nogāzē un augsne ir mālaina, speciāla drenāža nav vajadzīga. Daudzi puķkopji ierīko paaugstinātu puķu dobi. Tā neaizņem pārāk lielu platību, un tās augstums var būt no pusmetra līdz metram. Dobes sienas var veidot no ķieģeļiem vai akmeņiem. Alpu augus var audzēt arī silēs vai parastajās ūdens izlietnēs. Šīs tvertnes parasti novieto saulainā vietā uz stabila pamata. Konteineru piepilda ar augsni, bet dažāda lieluma un krāsas augus stāda tikai pēc divām nedēļām (lai augsne sablīvējas). Tajos parasti audzē ļoti vērtīgus un kaprīzus augus.
Akmeņi alpinārijā
Akmeņi ir svarīga šo dārzu sastāvdaļa, tāpēc tie jāizvēlas ļoti rūpīgi. Parasti izmanto vietējos akmeņus un tiem jābūt no vienas iežu grupas - dolomīti, granīti kaļķakmeņi, dažādu toņu smilšakmeņi. Ļoti noderīgi ir šūnakmeņi ar savu poraino struktūru.
Ūdens alpinārijā
Augu dzīvē sevišķa nozīme ir ūdenim. Ja ir dabiska ūdenskrātuve, to var dažādot ar kādu mini ūdenskritumu vai kaskādi. Ja tādas nav, var ierīkot mākslīgu ūdens baseinu. Lai ūdens neiesūktos zemē, tā dibenu nobetonē. Ierīkot baseinu nav nemaz tik grūti. Šim nolūkam izrok bedri, kuras dziļums atkarīgs no tā, kādi augi tajā paredzēti. Ja, piemēram, audzēs lielās ūdensrozes, tad dziļumam jābūt vismaz 70 cm, bet sīkiem ūdens augiem 15 līdz 20 cm. Sagatavoto bedri izliek ar dūņām vai izklāj ar smiltīm vai izliek ar polietilēna plēvi, vēlams divās kārtās un uz tās malām novieto smagākus akmeņus balstam. Ūdenskrātuvi var arī betonēt.
Augi alpinārijā
Galvenā vieta akmeņdārzā ierādāma augiem. Dārzs izskatīsies skaists, ja no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim tajā ziedēs kāda augu suga. Lielākā daļa alpu augu ir ļoti pieticīgi, kādus savvaļā tos radījusi Dabas māte. Ja alpinārijs ir liels, tad tajā var ierīkot vairākas floristiskā ziņā atšķirīgas zonas. Piemēram, ar augiem no Jaunzēlandes, no Eiropas kalnājiem, no Ziemeļamerikas, no Himalajiem. Dārzā var augt ne tikai kalnaino rajonu augi. Labi tajā iejutīsies pat tādi, kuri savvaļā sastopami jūras piekrastē. Lielākoties izmanto zemus daudzgadīgos lakstaugus, kas veido spilvenus, - tādi būtu jūrmalas armērijas; klājienus - arābes, aslapju flokšus, dzirkstelītes, ložņu cekuliņus, pūkainās radzenes -, arī dažādas laimiņu un saulrieteņu sugas. īpatnēju noskaņu var radīt arī daži vertikāli augi - dārza skalbes, Kaukāza doronikas. Viens no krāšņākajiem alpu augiem ir ēdelveisi, kuri savvaļā sastopami Šveices Alpos, arī akmeņlauzītes, alpu magones, vairodzenes. Akmeņdārzos jauki iederas arī dažādi sīpolaugi. Katrā puķu katalogā var atrast dažāda nosaukuma pavasara augus - krokusus, sniegpulkstenītes, zilsniedzītes, prīmulas. Sevišķu akcentu piešķir dekoratīvās dārza papardes.
Koki un krūmi alpinārijā
Arī tiem ierādāma vieta akmeņdārzā, tikai jāizvēlas īstie. Vislabāk izmantot pundurkociņus. Mūžzaļie pundurskujkoki krāšņi izskatās augu gadu. Dendrologi iesaka stādīt pundurkalnu priedi, zema auguma piramidālos paegļus, arī ložņājošās sugas, kuras apklāj zemi un akmeņus ar tumši zaļu paklāju. Ir pat eglītes, kuru augstums ir tikai 30 cm, ar īsām, sudrabotām skujām. Var izmantot arī baltegles, īves, rietumu tūjas. Ļoti izplatīti augi alpinārijā ir driādes, kuras skaistas ne tikai ziedēšanas laikā, tām ir arī dekoratīvas lapas un augļi. No krūmiem - punduracālijas un rododendri, klintenes.
Izvēloties augus stādīšanai, jāievēro vairāki pamatprincipi - ekoloģija, ekonomika, estētika, jo jebkurš normāli augošs augs ir skaists.