Elektroenerģijas starpsavienojuma starp Lietuvu un Zviedriju ieguvumu izjūt ne tikai Latvija un Lietuva, bet arī Polija, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunais padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
«Tajā brīdī, kad uz pilnu jaudu strādā 700 megavatu kabelis starp Zviedriju un Lietuvu, ar gandrīz maksimālo jaudu 500 megavatu, strādā arī kabelis starp Lietuvu un Poliju. Tādēļ mēs varam lēst, ka no šiem 700 megavatiem 500 megavati nonāk Polijā. Tas atspoguļojas arī cenās, jo cenas ir samazinājušās, tomēr tās nav izlīdzinājušās ar Zviedriju, kur cenas joprojām ir zemākas. Līdz ar to ieguvumu, ko dod kabelis ar Zviedriju, lielā mērā izjūt Polija, kā arī Lietuva un mūsu valsts. Ja tradicionāli elektrības tranzīta plūsma vienmēr bija no Igaunijas uz Lietuvu, tad
tagad neliela plūsma ir arī no Lietuvas uz Latviju, un kopumā Baltijā elektrības cenas ir izlīdzinājušās.
Igaunija pēdējos gados baudīja zemāku cenu zonu nekā Latvija un Lietuva, un uz Igaunijas un Latvijas robežas vienmēr bija sastrēgumi. Kopš Zviedrijas kabeļa darbības uzsākšanas, šis sastrēgums praktiski ir izzudis,» klāstīja Irklis.
Viņš piebilda, ka
jauno savienojumu ietekme uz vairumtirdzniecības cenām no patērētāju viedokļa ir ļoti pozitīva.
Taujāts, kā starpsavienojumi varētu ietekmēt valsts energokompānijas «Latvenergo» ražošanu termoelektrocentrāles (TEC), kur saražotā elektroenerģija tiek pārdot vairumtirgū, viņš atzīmēja, ka uzņēmumam jāsaprot un jādefinē, kāda ir TEC loma un vieta jaunajos tirgus apstākļos. «Situācijā, kad dabasgāzes cena sarūk, un zemo naftas cenu dēļ tas varētu turpināties arī nākamajos mēnešos, noteiktos brīžos «Latvenergo» var būt izdevīgi elektroenerģiju ražot TEC. Piemēram, vasarā, kad notiek pārvades elektrotīklu remonti vai uzturēšanas darbi, palielinās sastrēgums uz Latvijas un Igaunijas robežas. Pagājušajā vasarā mēs arī novērojām, ka karstā laikā strauji pieaug cenas Polijā.
Tirgū noteikti ir situācijas, kad «Latvenergo» TEC elektroenerģija būs pieprasīta un stabilizēs cenu pieaugumu. Šobrīd novērtēt Zviedrijas kabeļa ietekmi vēl ir par agru,»
pauda regulatora padomes priekšsēdētājs.
Kā ziņots, Saeima Irkli regulatora padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja 25.februārī. Līdz tam SPRK padomi vadīja Valdis Lokenbahs.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu – aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.
