«Ripplewood Holdings» pēc diviem gadiem varēs pārdot bankas «Citadele» akcijas (13)

Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Ansis Spridzāns pēc valdības sēdes atteicās atklāt sīkākas detaļas par līguma nosacījumiem, vien piebilda, ka līguma nosacījumi būs zināmi tad, kad tiks parakstīts līgums ar «Ripplewood Holdings». Ministru prezidente Laimdota Strajuma (V) atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies «Ripplewood Holdings» pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs informēja, ka šodien valdībā atbalstītajā līgumā nekādi papildu grozījumi vairs netiks veikti. «Līgums ir atbalstīts, un tas tiks parakstīts,» uzsvēra Loginovs, piebilstot, ka līgumā joprojām paliek spēkā liegums investoram pārdot «Citadeli» divus gadus. Vēlāk ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V) piebilda, ka

šis ierobežojums attieksies vien uz bankas akcijām, nevis aktīviem.

Bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis piebilda, ka ierobežojums investoriem divus gadus nepārdot bankas akcijas ir tehniska noruna, lai investoriem būtu rīcības brīvība.

«Tas nenozīmē, ka investori pēc diviem gadiem atsavinās akcijas.

No sarunām ar investoriem neesam dzirdējuši kādas indikācijas, ka tas varētu notikt pēc diviem, četriem vai sešiem gadiem,» uzsvēra Beļavskis.

Iepriekš izskanējusī informācija liecināja, ka kopējā «Citadeles» pārdošanas cena ir 98,67 miljoni eiro, tādējādi 75% «Citadeles» akciju «Ripplewood Holdings» tiktu pārdoti par aptuveni 74 miljoniem eiro. Lūgts konkretizēt, par cik tiks pārdotas valstij piederošās «Citadeles» akcijas, ekonomikas ministrs atzina, ka par pieciem miljoniem eiro vairāk, nekā bija minēts sākotnējā piedāvājumā. Aicināts precizēt, vai «Citadeles» akcijas tiks pārdotas par aptuveni 80 miljoniem eiro, ņemot vērā, ka iepriekš valstij piederošo akciju cena minēta 74 miljonu eiro apmērā, Dombrovskis norādīja, ka

bankas akciju cena būs zināma tad, kad tiks parakstīts līgums.

Vaicāta, vai valdības apstiprinātais «Citadeles» akciju iegādes līgums apmierina premjerministri,

Straujuma atzina, ka šis nav labākais līgums, kādu var noslēgt,

tomēr gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), gan Francijas banka «Societe Generale» un juristi atzinuši, ka, ņemot vērā nosacījums, šis ir labākais līgums.

«Es gribētu, lai bankā investētu kāda no lielajām bankām, bet diez vai tagad varam sagaidīt tādus stratēģiskos investorus. Eiropadomē septiņas stundas runājām par to, kas notiek ar Eiropas ekonomiku. Runājām, ka ir nepieciešamas investīcijas. Tāpēc ir svarīgi, ka Eiropā ienāk ASV investīcijas.

ERAB pārstāvji izteica izbrīnu, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ASV vēl investē Eiropā,»

par «Ripplewood Holdings» investīcijām sacīja Straujuma.

Arī ekonomikas ministrs pozitīvi novērtēja, ka «Citadelei» ir atrasts investors ar lielu pieredzi finanšu jomā. Tāpat, pēc Dombrovska teiktā, laba ziņa ir tā, ka šis investors ir no ASV, kas savukārt varētu palīdzēt veicināt investīciju piesaisti kopumā.

Ekonomikas ministrs arī atzina, ka

darījuma laikā bija objektīvi apstākļi, kas liedza valdībai iegūt izdevīgākus nosacījumus.

«Pārdošanas process tika novilkts līdz pēdējam brīdim, neatstājot manevra iespējas, kā arī ģeopolitiskās situācijas rezultātā tika būtiski sašaurināts iespējamo investoru loks,» teica Dombrovskis.

Jau ziņots, ka «Ripplewood Holdings» iegādāsies 25% bankas «Citadele» akciju, 50% iegūs patlaban publiski oficiāli nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, viens no ASV investoriem, kas plāno iegādāties bankas «Citadele» akcijas, ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers. Starp investoriem ir vēl virkne finanšu nozarē pazīstamu uzņēmēju.

Kopumā līgums par «Citadeles» pārdošanu ir uz 70 lappusēm, bet saistībā ar pāris jautājumiem, piemēram, par bankas tālākpārdošanas laiku, finansējuma saņemšanas nosacījumiem u.c. puses ilgi nespēja rast vienošanos.

Jau ziņots, ka «Citadeles» bankas pārdošanas termiņus regulē 2010.gadā noslēgtā vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), kā arī šogad jūlijā EK pieņemtais pozitīvais lēmums par valsts atbalsta pasākumiem bankai «Citadele» un problemātisko aktīvu pārvaldītājai AS «Reverta». Minētais EK lēmums patlaban nav publiskots, bet tas paredz tādu pašu nosacījumu kā EK 2010.gada 15.septembra lēmums, ka Latvijai jāatrod «Citadeles» pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim, skaidro Privatizācijas aģentūra.

Savukārt ar EK šā gada 9.jūlijā lēmumu tika precizēta atsevišķu nosacījumi izpildes kārtība un termiņi, kas saistīti ar valsts atbalsta pasākumu izpildi un izbeigšanu bankā «Citadele». EK nolēma, ka bankas «Citadele» privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošana var notikt vienlaikus ar bankas akciju pārdošanu, nevis atsevišķi, kā bija iepriekš paredzēts. Tāpat lēmumā detalizētāk aprakstīta investoru piesaistes procesa kārtība, un tā paredz, ka valstij no potenciālā investora līdz šā gada 30.septembrim bija jāsaņem saistošs piedāvājums par visu «Citadeles» bankas akciju pārdošanu. Respektīvi, ja šāds saistošais piedāvājums nebūtu saņemts vai piedāvājums nebūtu uzskatāms par saistošu, būtu jāieceļ ar EK saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks, kura uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk pārdot bankas akcijas par jebkuru cenu. Ja saistošs investora piedāvājums ir saņemts, atbilstoši EK 9.jūlija lēmumam attiecīgais darījums ir jānoslēdz līdz 2015.gada 31.martam.

Privatizācijas aģentūras apkopotie dati rāda, ka bankai «Citadele» kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,9 miljonu eiro apmērā - likviditātes atbalsts 203,7 miljoni eiro, valsts daļa bankas kapitālā 109,9 miljoni eiro un subordinētais kapitāls 64,3 miljoni eiro. Pašlaik valsts atbalsts bankā «Citadele» ir 174,2 miljoni eiro. Banka līdz šim ir atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī procentu un citos maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 46,32 miljonus eiro. Līdz ar to valsts atbalsts bankā «Citadele», ja pieskaita samaksātos procentus un citus maksājumus, ir sarucis par 250 miljoniem eiro un ir 127,9 miljoni eiro.

Banka «Citadele» darbu sāka 2010.gada augustā pēc valsts pārņemtās «Parex bankas» restrukturizācijas veiksmīgas pabeigšanas, kuras laikā toreizējās «Parex bankas» labie aktīvi tika pārnesti uz jaundibināto banku «Citadele».

Vislielākais valsts atbalsts toreiz vēl «Parex bankai» bija 2009.gadā - 1,73 miljardi eiro. Pašlaik valsts atbalsts kopumā ir 933,5 miljoni eiro - bankai «Citadele» 174,2 miljoni eiro un «Revertai» 759,3 miljoni eiro. Līdz šā gada augusta beigām valsts atbalsts bankai «Citadele» un «Revertai» kopā ir sarucis par 800,37 miljoniem eiro, bet procentu un citos maksājumos kopš 2008.gada par valsts atbalsta izmantošanu samaksāti 276,5 miljoni eiro. Ja pieskaita bankas samaksātos procentus un citus maksājumus, kopumā no «Parex bankas» glābšanas valsts jau ir atguvusi vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Pašlaik Latvijas valsts īpašumā ir 75% mīnus viena bankas «Citadele» akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder ERAB.