Bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš iepriekš izvairījās no intervijas ar TVNET, jūs pēc apstiprināšanas amatā sagaidīja ar ziedu pušķi. Kādā kārtībā viņš atstājis ministriju?

Latiņa ir uzlikta augstu. Zemnieki ciena ministru, un man ir jādara viss, lai latiņa nenolaistos zemāk, kā Dūklava kungs uzlicis. Tagad eju cauri visiem ministrijas dienestiem, departamentiem – esmu apmierināta ar redzēto. Ierēdņi un dienesti strādā profesionāli. Man nav iebildumu.

Iepriekšējais Valsts meža dienests (VMD) Jānis Kinna intervijā TVNET izteicās, ka ministrs represējis padotos. Runa bija par Pārtikas un veterināro dienestu, VMD...

Grūti komentēt. Bet represiju rezultātā, ja tādas bijušas, dienesti strādā. Tiešām negribu komentēt, kas notika laikā, kad Dūklava kungs bija ministrs. Es godīgi saku – nesekoju līdzi Dūklava kunga darbībām, jo man nebija īpašas intereses, kas notiek Zemkopības ministrijā (ZM). Dūklava kunga un Kinnas kunga diskusija jau parādījusies presē - viņu nevienādā izpratne par VMD reorganizāciju...

Kā ministre jau tikos ar [Latvijas valsts mežu vadītāju Robertu] Strīpnieka kungu, [jauno VMD vadītāju Andi] Krēsliņa kungu, kā arī nozares pārstāvjiem – ["Latvijas Finiera" padomes priekšsēdētāju Juri] Biķa kungu un [Meža īpašnieku biedrības vadītāju Arni] Muižnieka kungu. Principā visi piekrīt, ka [Dūklava sāktā] reforma ir nepieciešama. Viņi uzskata, ka tā ir pozitīva.

Es arī augstu vērtēju Kinnas kungu kā personību. Viņš laika gaitā ir daudz laba darījis Latvijai, būdams Tautas frontē. Iespējams, Dūklava kunga un Kinnas kunga viedoklis par reformu atšķīrās. Domāju, ka viņi abi gribēja attīstību.

Redzat, ka Kinnas kungs turpmāk varētu strādāt jūsu struktūrās?

Viņš man atsūtīja apsveikuma e-pastu, taču nav devis nekādu mājienu, ka gribētu [strādāt ZM struktūrās]. Man pret Kinnas kungu nav nekādu negatīvu emociju. Bet skaidrs, ka [viņš nevarēs atgriezties] Meža dienestā. Iet atpakaļ tur, kur bijuši zināmi konflikti, ir ļoti sarežģīti.

Jūs plānojat mainīt iesākto VDM reformu?

Nē, noklausījos [nozares pārstāvju teikto] un varētu atbalstīt. Cilvēki ir ilgi par to domājuši. Acīmredzot viss ir izsvērts. Protams,

Krēsliņa kungam būs smagi, jo tas skars konkrētus cilvēkus.

Jebkādi samazinājumi ir sociālās un personīgās psiholoģiskās problēmas. Bet es viņu atbalstīšu. Mēs par to vienojāmies.

Uzskatu, ka tas ir pareizi, jo mums jākonsolidē budžets. Diemžēl konsolidācijas rezultātā cilvēki zaudē darba vietas valsts pārvaldē. Manā izpratnē turēt mežsargus vai citus darbiniekus ar 300 latu algu uz papīra... Domāju – ja tāda ir alga, prasīt atdevi ir ļoti grūti. Līdz ar to mums ir vienošanās, ka reformas rezultātā mēs nesamazinām VMD budžetu. Tā nauda paliek, lai varētu maksāt papildu atalgojumu cilvēkiem, kuri strādā mežā.

Esat dzirdējusi arī zaļo organizāciju viedokļus? Viņi iebilst pret kailcirtēm, blokcirtēm.

Jā, esmu. Palūdzu arī datus. Ierēdņi atnesa veselu prezentāciju. Tā rāda, ka kopumā valstī patlaban ne hektāru skaits, ne koksnes apjoms nesamazinās. Nedomāju, ka tas samazināsies rīt vai parīt.

Latvijas valsts meži spēlē stabilizējošo lomu. Samazinājās privāto cirsmu apjomi. Līdz ar to Latvijas valsts meži palielināja savu cirsmu apjomu. Nozare – tieši kokrūpnieki – ir ļoti pateicīga. Citādi nozare... Grūti pateikt, kas varēja notikt.

Man ir grafiki, kas parāda, ka nozares tempi, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir ļoti labi. Eksporta apjoms ir saglabājies – 20% no kopējā eksporta ir kokrūpniecība. Tas ir ļoti labi. Domāju, ka tas bija pareizs lēmums, ka Latvijas valsts meži veica stabilizējošo lomu.

Kolēģi arī informēja, ka maksimālais kailciršu lielums ir 2 ha. Sapratu, ka cirsts tuvu ciematiem vai ceļiem, jo vieglāk izvest. Runāts, ka var cirst arī ne tik gluži ainavai kaitīgās un iespaidu radošās vietās. Nezinu, kāpēc bija tik ļoti asa reakcija pret Dūklava kungu. (..)

Ticu mūsu profesionāļiem – Stīpnieka kungam, Biķa kungam. Ja viņi man saka, ka nenotiek meža platības samazināšanās... Viņi un mēs visi tomēr domājam par to, ko atstāsim mazbērniem un citām paaudzēm.

Vai pati, braukājot pa Latviju, esat pamanījusi kailcirtes?

Jā, esmu pamanījusi.

Kādas sajūtas?

Protams, ieraugot

sajūtas rodas tādas, kā jūs sakāt, – visu izcērt un izved.

Bet, ja skaitļi parāda ko citu...

Jums nav bažu?

Man nav bažu, jo skaitļi man nerāda, ka mēs būtu samazinājuši apjomu. Man teica gan hektāros, gan koksnes apjomā.

Otrs smags jautājums, par ko jums būs jācīnās, ir Latvijas zemnieku maksājumi un to izlīdzināšana, salīdzinot ar citu ES valstu lauksaimniekiem. Jūsos ir pārliecība, ka izdosies panākt vienlīdzību, taisnību?

Vienlīdzības nebūs. Tas ir skaidrs.

Kāpēc?

To nevar. Būs vienlīdzīgāki.

Kāpēc?

Pateikšu, kas ir uzstādītais mērķis. Iepriekšējais ministrs kā mērķi noteica panākt Latvijai maksājumus 20% robežās ap vidējo ES līmeni. Pieņemu, ka tā ir latiņa, par ko mēs varam cīnīties. (..)

Kāpēc mēs necīnāmies par vienlīdzīgiem maksājumiem?

Pavisam vienlīdzīgiem?

Jā. Kāpēc mums mūždien jābūt kā pastarīšiem?

Ir ļoti nepatīkami būt pastarīšiem, bet mēs jau neesam vienīgie spēlētāji tajā laukumā. Lielākus maksājumus saņem vecās ES dalībvalstis, kuras ir iemaksājušas vairāk ES budžetā. Tās cīnās pret. Šīs valstis ir ļoti spēcīgi spēlētāji. Izmainīt kaut ko, atņemt šīm lielajām valstīm...

Negribu teikt, ka man ir spēks atņemt lielajām valstīm,

lai visi tagad būtu vienlīdzīgi. Es to gribētu, bet tie ir aplami solījumi. Tos es nevaru izteikt. (..) Straujuma zīmē dažādus grafikus, lai ieskicētu Latvijas tagadējās pozīcijas un plānotos uzlabojumus.

Jums ir pārliecība, ka kādreiz – pēc pieciem desmit gadiem - mūsu zemnieki būs vienlīdzīgi ar, piemēram, Francijas zemnieku?

Pirms vairākiem gadiem no dažām valstīm, piemēram, Zviedrijas un Lielbritānijas, bija priekšlikums vispār noņemt maksājumus.

Vai to atbalstāt?

Tas būtu godīgāk. Bet šim priekšlikumam nav atbalsta. Polija un Francija nostājās strikti pret. Šo ideju atbalsta arī mūsu Zemnieku saeima. Ja noņem ES maksājumus nost, mēs nedrīkstam atļaut, ka katra valsts pati nacionāli subsidē. Tad mēs atkal zaudējam. Ir bagātākas valstis, kas uzliks saviem... Līdz ar to paliek vai nu vispār nekādi maksājumi, tīrā konkurence, uz ko ES nekad neaizies... (..)

Saistībā ar šiem maksājumiem jūsu virzienā izskanējusi kritika. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pārmet, ka par neobjektīvas informācijas sniegšanu ES, kā rezultātā zemnieki saņem zemākus tiešmaksājumus, esat atbildīga arī jūs. Vai varat likt roku uz sirds un teikt, ka esat darījusi visu iespējamo?

Es varu uzlikt roku uz sirds. Tai laikā darīju visu manas izpratnes un spēju robežās. Mēs te sēdējām vakariem. Kopā ar mums tos skaitļus rēķināja visu zemnieku organizāciju vadītāji. (..) Iespējams, es un pārējie, kas piedalījās, tai laikā nebijām tik gudri. Bija izveidota zinātnieku un zemnieku grupa, kas pie šā jautājuma strādāja. Kādi 30 cilvēki bija tai grupā. Mēs te vakariem sēdējām, meklējām iespējas, kā varētu formulās salikt.

Nezinu, vai LOSP cilvēki to neatceras vai negrib atcerēties.

Īsti neatceros, vai pašreizējā LOSP vadītāja tur piedalījās. (..)

Cik saprotu, jums saistībā ar tā laika darbībām, par ko tagad saņemat pārmetumus, naktīs miegs nav sliktāks?

Nē, man nav.

Esat izteikusies, ka jūsu pieņemtie lēmumi vienmēr nebūs tādi, kas apmierinās visus...

Tie nevar būt tādi, kas visus apmierina. Piemēram, tagad būs jaunie Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstības maksājumi. Tur būs jāizvēlas prioritātes. No finansējuma nesaņems visi.

Tūlīt sāksim Lauku attīstības plāna izstrādi, lai nākamā gada laikā vienotos ar visu nozari par prioritātēm. Tur būs diskusijas starp nozarēm.

Kuras redzat kā prioritātes?

Piena nozare mums ir prioritāte. Protams, būs jāskatās arī regulu nosacījumi. Domāju, ka diskusija būs ne tik daudz starp lauksaimniecības nozarēm, kā par to, kādus pasākumus atbalstīt. Manā izpratnē, protams, nevaram norobežoties un turpmāk neatbalstīt modernizāciju. Bet jāsaprot, kāda veida modernizāciju un kādā virzienā atbalstīt. Vienmēr ir neapmierinātie.

Nekad nebūs tā, ka visi būs priecīgi.

(..) Kuri varētu būt lielākie cietēji?

Neesam vēl sākuši diskusiju par šo lēmumu. (..)

Kura nozare jums pašai tuvākā sirdij un darbībai?

(Smejas.) Sirdij? Piena nozare vēsturiski ir Latvijas pamatnozare. Tas ir nenoliedzami. Bet, protams, sirdī man viss patīk. (..)

Tūdaļ jākonsolidē valsts budžets. Kurās jomās ZM varētu ietaupīt? Teicāt, ka VMD tas neskartu.

Dienestu tas neskartu – esam apsolījuši, ka tiem cilvēkiem mēs nevaram... Piektdien notiks valdības sēde, kur Finanšu ministrija prezentēs izstrādāto projektu. Vispirms jāsameklē tas grozs, kas būs jākonsolidē.

Vai zināt tā apjomu?

Jā, zinu, bet pašlaik tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Negribu iepriekš sākt diskusiju – redzēs, kas tur piektdien notiks.

Pirmā prioritāte ir zemnieku subsīdijas, ko es negribētu aiztikt nekādā ziņā.

Nu skatīsimies. (..)

Redzat, ka ministrijā varētu samazināt darbinieku skaitu?

Jā. Mums būs jāsamazina. Bet neprasiet man, kurus darbiniekus konkrēti. Mēs sēdēsim un vērtēsim. (..) Domāju, ka to nāksies darīt visām ministrijām.

Vēl gribu jautāt par zivīm un nozvejas kvotām, kas Latvijai ir samazinātas. Ministrija te negrasās iejaukties.

Nozare grib, lai mēs palikušās kvotas piesaistām konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem. Bet tās jau nav pārstrādes uzņēmumiem! Tās ir zvejniekiem. Mēs nedomājam piesaistīt zivju pārstrādes uzņēmumus. (..)

Vai, jūsuprāt, mūsu zvejnieku un viņu saražotais ir konkurētspējīgs?

Mēs eksportējam. Tātad ir.

Bet kā vērtējat to, ka vairumā veikalu nevar iegādāties Latvijas zivis? Tas taču nav pieņemami! Ir tikai Norvēģijas lasis un labākajā gadījumā marinētas siļķes.

(Smejas.) Tā ir. Šprotes jau mēs varam nopirkt. Tikpat liels kā eksports ir arī imports. (..)

Diemžēl mūsu produkcija ir dārga.

Ko tādā gadījumā plānojat mainīt, lai Latvijas veikalā varētu par pieņemamu cenu nopirkt mūsu lasi?

(Smejas.) Ko es varu mainīt? Varu radīt nosacījumus, atbalsta programmas.. Nevaru pateikt uzņēmumam, ka viņa izmaksu līmenim jābūt tādam. To es nevaru. (..)

Ministrijā un nozarē strādājat daudzus gadus, taču tagad pirmo reizi esat ministre. Kā mainījušās sajūtas?

Iekšējās sajūtas? Nekad neesmu īsti bijusi politikā. Tagad uz mani skatās. Vienmēr es skatījos uz ministru – atnākšu un viņam būs pēdējais vārds. Tagad man ir jāpieņem šis lēmums, zinot, ka visi nebūs apmierināti. Kāda grupa būs neapmierināta.

Tā ir milzīga atbildības sajūta. Neteikšu, ka man ir bail, bet tā ir tāda pienākumu, atbildības sajūta – nav jau vairs uz ko skatīties.

Esat jau spējusi pārslēgties no padotā pozīcijām uz ministra krēslu? Tagad esat galvenā šai iestādē, ēkā, nozarē.

Es nespēlēšu te ministru. Jūtos kā komandas cilvēks. Tiešām. Man mazbērni priecājas, ka redz vecmāmiņu televizorā.

Man nav izjūtas, ka tagad esmu lielais.

Mēs strādāsim visi kopā. (..)

Kā atpūšaties, kas jums palīdz “atiet” no darba?

Pašlaik [kopš esmu ministre] neesmu atslēgusies. Nav bijis laika. Tas nav īsti labi.(..)

Kā vērtējat jaunos kolēģus valdībā?

Visus, atskaitot jauno iekšlietu, kā arī vides un reģionālās attīstības ministru, pazinu iepriekš. Mēs bijām uz tu. Tā ka man viņi nav nekas jauns. (..) Man nav tā, ka es tur ieeju svešā vietā. Varu iedomāties cilvēku, kas nav bijis šai vidē – tas ir ļoti sarežģīti. (..) Manuprāt, viņiem ir lielāks iekšējais satraukums nekā man, pat ja viņi saka, ka jūtas labi. Tomēr tas nav tāds amats... Tas ir amats, kurā par katru vārdu un lēmumiem sabiedrība skatās. Tas nav vienkārši. Atslēgties? Es neatslēdzos.

Tad jautāšu citādi – kāds ir jūsu vaļasprieks.

Mazbērni. Seši.

Vai darbojaties ar viņiem kopā vai arī tikai skatāties, kā viņi darbojas?

Reizēm darbojos. Tagad, protams, mazāk. Man ir zēnu komanda un meiteņu komanda. Trīs zēni ir vecākie, trīs meitenes – maziņākās. Man ir divi dēli, un katram ir trīs bērni. Ar zēnu komandu šovasar braucām pa Kurzemi, dzīvojām mājiņā. Jā, vecmāmiņa un trīs zēni. (Sirsnīgi smaida.) Mazbērni tiešām ir mans lielākais prieks!

No kuras puses nākat?

Vispār no Latgales. Tēvs dzīvoja 15 km no Rēzeknes. Bija saimniecība, bet brālis pieprasīja kompensāciju, un mēs nesaimniekojam. Mēs visi, arī brālis un māsa, dzīvojam Rīgā.

Tad nav jums lauku, uz kuriem aizbraukt?

Nav man tādu lauku, kur aizbraukt. Tā kā vecāki ir miruši, uz Latgali regulāri braucu vienkārši uz kapiem.

Bet attālākos rados man ir zemnieki, diezgan veiksmīgi zemnieki. Bet uzreiz pasaku, ka tie nav nekādu organizāciju vadītāji, viņi ir vienkārši zemnieki. (Smejas.) Mani dēli nav šajā biznesā, viņi nav saistīti ar laukiem.

Vai vēlaties vēl kaut ko akcentēt?

Gribētu novēlēt, lai mums visiem veicas ar tiešmaksājumiem. Tā ir lieta, kas mani uztrauc visvairāk.

Arī portāls TVNET novēl jums veiksmi!

Paldies!