Mērķis – banku konkurētspējas uzlabošana

7. februāri LAFF rīkoja pirmo plašāko pasākumu – apaļā galda diskusiju –, kurā piedalījās ASV vēstniece Latvijā Ketrina Toda-Beilija, Maršala fonda Transatlantiskā centra direktors Briselē Ronalds Asmuss un daudzi citi. Šonedēļ LAFF sāka izplatīt brošūru angliski, kurā apkopoti foruma materiāli.

Uz Neatkarīgās jautājumiem lūdzām atbildēt Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētāju un bijušo Latvijas vēstnieku ASV un NATO Aivi Roni.

– Pagājušajā gadā situācija bija saspringta, tika izteikta ASV kritika par Latvijas banku sistēmu, divas bankas pat tika nosauktas vārdos. Šogad analogs ziņojums Latvijai ir diezgan labvēlīgs. Latvijas un Amerikas finanšu forums tika izveidots tādā saspringtā laika posmā, bet tagad šādu asumu vairs nav. Vai ir jāmaina mērķi?

– Mērķi, kādēļ LAFF tika izveidots, nav mainījušies. Pozitīvās pārmaiņas, kuras notikušas Latvijā, reaģējot gan valsts iestādēm, gan privātajam sektoram, Amerikā ir pareizi uztvertas. Tieši tā jāsaprot amerikāņu vērtējums – Latvijā ir noticis liels progress. Amerika skatās uz banku sistēmas attīstību kā uz procesu, ko var pilnveidot. Pagājušā gada darbs ir liels solis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Līdz ar to mūsu deklarētais mērķis – turpināt veidot Rīgu kā reģiona finanšu un pakalpojumu centru – nav mainījies. Mērķis – palīdzēt mūsu bankām kļūt daudz konkurētspējīgākām starptautiskajā tirgū – nav mainījies. Jo Latvijas valsts iestādēm būs lielāka starptautiskā uzticība, jo lielāka būs uzticība Latvijas banku sektoram, it īpaši ASV. Ja Latvijas valsts iestādes savus ārvalstu partnerus spēs pārliecināt par savu kompetenci, ja tās demonstrēs izpratni par finanšu sektoru un zinās, kādai ir jābūt rīcībai problēmu gadījumā, tas noteikti veicinās uzticību visai Latvijai. Pagājušā gada progress ir labs stimuls uzticības izveidei.

– Kādas bankas vadītājs, kurš nav foruma piecniekā, izteicās, ka attieksmes maiņa no ASV pret banku sektoru 2006. gadā ir vairāk jāuztver kā Latvijas ārpolitikas nopelns. Latviju apciemo ASV prezidents Džordžs Bušs, Valsts prezidente tiekas ar ASV prezidentu Vašingtonā, Latvijā notiks NATO galotņu apspriede. Vai tad drīkst kritizēt valsti, kurai uzticēta NATO galotņu tikšanās organizēšana?

– Šāds vērtējums nedaudz līdzinās konspirāciju teorijām. Es domāju, ka ASV administrācijas iestādes vērtē mūsu valdības un banku praktiskos soļus. Latvijas ārpolitikai ir nozīme. Ir nozīme arī tam, kā to vērtē mūsu partneri. Piemēram, tam, ka NATO sammits notiek Rīgā, arī ir nozīmē. Tas ceļ ne tikai valsts, bet arī privātā sektora reitingu. Taču ASV iepriekš izteiktā kritika ir neatkarīga no NATO vai prezidentes vizītes. Tās ir nodalāmas lietas, un domāju, ka ASV administrācija prot tās nodalīt. Taču NATO sammits un Latvijas ārpolitikas panākumi ir pozitīvs fons, bet ne izšķirošs faktors. Tieši tāpēc LAFF ir izveidots, lai Latvijas privātais sektors iegūtu praktisku labumu no izcilajām Amerikas un Latvijas politiskajām attiecībām. Starpvalstu attiecībās abpusēji izdevīgai ekonomiskajai sadarbībai ir ārkārtīgi svarīga loma. Līdzās drošībai, kopīgai vispārcilvēcisko vērtību izpratnei arī ekonomiskais izdevīgums nodrošina sabiedrības un politiķu interesi uzturēt labas attiecības ar kādu valsti. Latvijai un Amerikai ir brīnišķīga sadarbība drošības jomā. Mums ir vienoti mērķi, atbalstot demokrātiju valstīs, kuras iet pārmaiņu ceļu. Mēs kopīgi atbalstām tirgus ekonomikas izveidi Gruzijā, Ukrainā, Moldovā un citur. Taču Latvijas un Amerikas attiecībām bez drošības politikas ir nepieciešams arī cits pamats. Tāds pragmatisks pamats ir ekonomiskās attiecības, un viens no virzieniem šādu attiecību izveidei ir banku sfēra.

Ja attiecības balstīsies uz pragmatiskiem pamatiem, tad tām būs sabiedrības uzticība arī nākotnē. Ja sadarbība ar Ameriku būs attīstīta tikai drošības politikas jomā, kas ir tikai dažu valsts iestāžu kompetencē un pārraudzībā, mēs varam pazaudēt gan lielas daļas Latvijas sabiedrības politiķu, gan arī amerikāņu ieinteresētību, bet tad kā sekas var būt šo attiecību noriets. Mēs nedrīkstam pazaudēt Ameriku, kura ir mūsu drošības un demokrātijas garants. Man šķiet, ka tas ir arī ASV vēstniecības Latvijā redzējums.

– Vai sabiedrība LAFF nepretstata Baltijas forumam, kurš vairāk ir pievērsies dialogam un pragmatiska pamata meklējumiem attiecībās ar Krieviju. Kā vērtējat šādu salīdzinājumu?

– Ļoti pozitīvi vērtēju jebkuru forumu, kas veidots Latvijas sabiedrības interesēs un veicina labas starpvalstu attiecības. Jo vairāk notiks dažādu forumu, kurā politiķi, uzņēmēji un žurnālisti varēs runāt, jo labāk. Jo plašāks ir šādu forumu starptautisko dalībnieku sastāvs, jo labāk. Šie forumi ir kā gaisa telpas radari, kuros mēs savlaicīgi varam redzēt un identificēt mūsu virzienā lidojošus objektus. Latvija ir neliela valsts, un mēs esam ļoti atkarīgi no starptautiskās politikas. Forumi arī ir veids, kā uzturēt starpvalstu dialogu. Svarīgi, lai būtu skaidrs, kas finansē vienu vai otru pasākumu. Mēs citus forumus uztveram nevis kā konkurentus, bet gan kā kolēģus, kuri pievēršas tādai dimensijai, kurai citi nav veltījuši pienācīgu uzmanību. Forumi par attiecībām ar Ameriku vai par attiecībām ar Krieviju ir ļoti izglītojoši. Tās ir iespējas vienam otru iepazīt.

– Latvijai nav bijis domstarpību ekonomiskos jautājumos ASV. Ja neskaita gadījumu ar Liepājas metalurga eksportu uz ASV, tad visus 15 neatkarības gadus mums nav bijis nopietnu pretrunu. Francijai, Vācijai, ES lielākajām valstīm, šādas domstarpības ir. Ja ES nolems konfliktēt ar ASV, tad Latvijai būs jāpiedalās ES politikā, piemēram, muitas karā. Ko jūs varat darīt šādā gadījumā?

– Tikai veicināt viedokļu apmaiņu un diskusiju. Tiešām mums nav bijis daudz domstarpību ar ASV. Mūsu ekonomika nav tik liela un nav pārāk daudz eksportētāju. Liepājas metalurga eksports uz ASV mums ir būtisks, jo tas skar vesela Latvijas reģiona intereses. Līdz šim Latvija ir pratusi aizstāvēt metalurģijas nozares intereses un turpina to darīt.

Pēc pievienošanās ES uz mums attiecas viss ASV un ES attiecību spektrs. Bet tagad mēs esam daļa no ES un varam kritiski vērtēt, vai ES vienmēr ir taisnība. Vai ES pauž mūsu intereses? Pirms tam mēs tikai no malas varējām vērot ES un ASV attiecības. Ne viss, kas pieņemts ES, ir mūsu interesēs. Kaut vai Eiroparlamentā pieņemtās pakalpojumu direktīvas redakcija. Taču ES ir vienīgā labākā dzīves telpa Latvijai. Tagad mums ir iespēja diskutēt par jautājumiem un problēmām, pirms tiek pieņemts lēmums par vienoto ES nostāju. Tas mums ir jādara. Piemēram, tuvākajā laikā atkal Eiropā tiks diskutēts jautājums par Microsoft. Latvijai ir ideālas attiecības ar Microsoft. Microsoft ir Latvijā investējusi. Valdībai ir dialogs ar Microsoft par atbalstu Nacionālās bibliotēkas celtniecībā. Vai mums ir viennozīmīgi jāatbalsta ES dalībvalstīs dominējošā attieksme pret Microsoft? Tagad Latvijai ir iespēja izteikties. Tagad arī mums ir iespējas veidot Eiropas un ASV ekonomiskās attiecības.

– Kādas ir foruma iespējas veicināt Latvijas un ASV attiecība Amerikā?

– Mums ir labi kontakti ar ASV administrāciju, un mēs varam piedāvāt atbalstu un informāciju ļoti daudzos jautājumos. Risinot banku sektora jautājumus, mums pretimnākošas ir Latvijas valsts iestādes. Mēs varam iepazīstināt uzņēmējus ar amerikāņu skatījumu, kā amerikāņi saprot biznesu, politiku utt.

Viena no formām ir mūsu foruma materiālu izplatīšana. Tagad pirmā semināra brošūru, kura iznākusi angliski, saņems gan ASV administrācija, gan ASV tiesību sargi, gan amerikāņu žurnālisti, kuru interešu lokā ir Austrumeiropa.

Taču šos materiālus mēs nosūtīsim arī mūsu partneriem ES, lai būtu pietiekama informācija par noskaņojumu, kas tagad ir izveidojies Latvijā par attiecībām ar ASV. Mūsu seminārā piedalījās ārpolitikas speciālisti un eksperti, īpaši tie, kas specializējušies transatlantiskajās attiecībās. Pasākumā piedalījās tie, kuri vērtē Latvijas ārpolitiku, īpaši no ASV un Latvijas attiecību viedokļa.

– Vai darbs banku sistēmas sakārtošanā ir padarīts. Pēc pēdējā ASV administrācijas paziņojuma ir dzirdēts – viss, Latvijai vairs nekas nav jādara...

– Tā nav. Latvijas valdībai ir jāturpina izglītošanas darbs tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, īpaši tiem, kuru pārraudzībā ir finanšu sektors. Ir jāizglīto šie darbinieki, lai viņi izprastu arī Latvijas banku konkurētspēju. Izglītība tas ir pirmkārt. Otrkārt, ir jāuzlabo tiesībsargājošo iestāžu sadarbība ar privāto sektoru. Ja mūsu partneri ASV redzēs šādu dinamiku, tad Latvijai būs vēl lielāka uzticība.

– Viens no uzticamības apliecinājumiem ir bezvīzu režīms ar ASV. Jūsu prognoze, kad mēs uz ASV varēsim braukt bez vīzas?

– Es ticu, tam ko teica Latvijas vēstnieks ASV Māris Riekstiņš. Kādā intervijā viņš sacīja, ka tālāka virzība būs redzama 2008., 2009. gadā, kad tiks apkopoti dati par 2006. gadu par Latvijas un Austrumeiropas pilsoņiem, par to cik liels procents no šiem ceļotājiem pārkāpj uzturēšanās noteikumus ASV. Ja skaitļi būs tikpat labi kā 2005. gadā, tad varam cerēt, ka ASV likumdošana tiks mainīta un vīzu režīms tiks atcelts varbūt 2010. vai 2011. gadā. Bet kā vēstnieks M. Riekstiņš teica, ka Vašingtonā daudzi uzskata, ka ASV drīzāk ir jāievieš vīzu režīms ar visām valstīm, nevis jāatvieglo ieceļošana ārzemniekiem.