Dzimuma maiņas operācijas aktuālas arī Latvijā (102)

Mediķi ir pirmie, kas izziņā par bērnu raksta dzimumu - sieviete vai vīrietis. Bet ir cilvēki, kuri dzīves laikā saprot, ka patiesībā jūtas kā pretējais dzimums.

Starptautiskajā slimību klasifikatorā transseksuālismu definē kā dzimuma identitātes traucējumu. Ir gadījumi, kad ārsti dzimumu maiņas operāciju pat iesaka, ja tas cilvēku beidzot dara laimīgu. Tā noticis ar puisi, kurš nu jau gandrīz divus gadus ir Dana. Viņa saka, ka tagad dzīvo pilnvērtīgu sievietes dzīvi, un nožēlo, ka operāciju nav veikusi agrāk.

Dana, veikusi dzimuma maiņas operāciju: "Latvijā trūkst speciālistu. Ir tik viegli norobežoties no šā jautājuma - kāpēc cilvēkam vispār to vajag darīt, var taču pagaidīt. Bet tā mēs zaudējam šos cilvēkus. Kāpēc ārsti cenšas atrunāt? Latvijas medicīnas sistēma ir nepilnvērtīga. Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi. Krievijā, piemēram, šīs operācijas veic bez maksas, kas attiecas zem jostas vietas."

Dzīvojot vienā dzimumā, bet identificējoties ar pretējo, cilvēks bieži var nonākt līdz domām par pašnāvību. Iespējams, tādas jūtas vadīja arī kādu sievieti, kura uzskatīja, ka piedzimusi nepareizajā dzimumā. Viņas lieta pirmo reizi Latvijas vēsturē nonāca līdz tiesai, jo viņai dzimtsarakstu nodaļā tika atteikta jauna dzimšanas apliecība. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas praksē ir pieci gadījumi, kad dzimuma maiņas dēļ mainīts arī vārds.

Viktorija Paņko, Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja: "Mēs šo papildinājumu personas dzimšanas reģistrā par dzimuma maiņu izdarām, pamatojoties uz administratīvo aktu. Izsniedzam jaunu dzimšanas apliecību, ierakstot vārdu, uzvārdu atbilstoši dzimumam, piemēram, bija Ainis Kalniņš, tagad sieviete - Aina Kalniņa."

Cilvēkam jāiesniedz ārsta atzinums, ka dzimums ir mainīts. Šajā gadījumā personai atteikts, jo ārstu izziņā bija norādīts, ka dzimuma maiņa veikta daļēji. Taču pēc operācijām personas āriene jau bijusi kā vīrietim - auga bārda, mainīts balss tembrs un ķermeņa proporcijas.

Viktorija Paņko, Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja: "Mums ir vajadzīgs dokuments. Ja operācija nav veikta pilnībā, tad nav. Juridiskā izpratnē nevaram. Latvijas Republikā Ārstniecības likumā nav konkrētas normas, kā mediķiem jāgatavo administratīvais akts."

Pēc Dzimtsarakstu nodaļas atteikuma persona vērsās tiesā. Latvijas likumdošanā tiešām ir nepilnības, stāsta tiesnese.

Rudīte Vīduša, LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnese: "Kā bija agrāk - atnesa izrakstus no ambulatorās medicīnas kartes. Arī manā gadījumā pieteicējs bija informēts, ka bijis kāds cits gadījums, kad cilvēks aizgāja, bija veiktas divas operācijas un ar tādiem izrakstiem no medicīniskās kartes aizgāja uz dzimtsarakstu nodaļu, kā prata, tā novērtēja un domāja, ka ir pamats. Aiznesa izziņu, kur ārsts bija uzrakstījis, ka pilnīga dzimuma maiņa vēl nav notikusi, kaut gan operācijas bija veiktas tieši tikpat, cik iepriekš. Jūs iedomājieties, ka persona, kura zina, ka ir tāds gadījums, ka ir mainīts ieraksts, izdara to pašu, aiziet uz dzimtsarakstu nodaļu un viņai atsaka."

Vadoties pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesu prakses, tiesa lēma personai labvēlīgi. Tā ņēma vērā, ka cilvēks ārēji jau izskatās kā vīrietis un viņam bieži rodoties problēmas, uzrādot pasi, kurā joprojām ir sievietes vārds. Mēneša laikā Dzimtsarakstu nodaļai jāveic papildinājums dzimtsarakstu reģistrā. Plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis pats šādas operācijas neveic, bet vairākus transseksuāļus ir konsultējis, mēģinot viņus atrunāt.

Jānis Zaržeckis, plastikas ķirurgs: "Ķirurgiem no vienas puses ir - ka tikai operēt! Tas ir tāds izaicinājums liels un ļoti populāri pateikt - redz, ko es izdarīju! Bet galvenais arguments vienā no pēdējiem kongresiem, kurā es biju, bija apkopojuši vācu ķirurgu datus. Vācija ir lielāka zeme, tur 80 miljoni cilvēku, tur šādas operācijas dara pietiekoši daudz. Viņi konstatēja, ka sākumā šie cilvēki, kuriem ir veiktas transformācijas operācijas, ir laimīgi, it kā viņiem ir gandarījums, bet ir diezgan īss, un ļoti liels procents šo pacientu beigās veic pašnāvības."

Galalēmums par sarežģīto operāciju tomēr jāpieņem cilvēkam pašam, taču tiesa norāda, ka iestāde nedrīkst atteikties lemt jautājumu tikai tāpēc, ka tas pagaidām vēl nav noregulēts Latvijas likumdošanā.