Kučinskis: Latvijai jau nākamnedēļ būs gatava pozīcija LMT un «Lattelecom» jautājumā

«25.februārī es tiekos ar abu uzņēmumu vadītājiem, kā arī šo jautājumu pārrunāšu ar ekonomikas ministru. Šajā jautājumā es gribu izveidot arī pats savu viedokli, nepaļaujoties tikai uz ekspertu teikto. Nākamajā nedēļā ir paredzēta arī četru ministru – finanšu, ekonomikas, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības – tikšanās par šo jautājumu. Tādēļ domāju, ka jau nākamajā nedēļā mēs būsim gatavi formulēt Latvijas pozīciju,» teica Kučinskis.

Uz jautājumu, vai valstij būtu jāsaglabā sava dalība abos uzņēmumos, premjers atzīmēja, ka LMT un «Lattelecom» valstij ir stratēģiski svarīgi.

«Šajā gadījumā es esmu pret rīcības taktiku – ātri kaut ko sapakot, pārdot un iztērēt naudu. Mums ir jāskatās ilgtermiņā.

Šobrīd abi uzņēmumi nes pietiekami lielas dividendes.

Naudu, ko mēs par valsts daļām saņemtu no «TeliaSonera», mēs laikam mācētu iztērēt ļoti ātri. Jautājums ir par to, kas paliek pēc tam?

Tādēļ es uzskatu, ka ir jālemj pietiekami uzmanīgi un, pirms griezt, ir kārtīgi jānomēra. Turklāt nevis, vadoties no vienas dienas politikas, bet ilgtermiņā. Mēs nevaram aizmirst arī to, ka šo uzņēmumu rīcībā ir tas, ko mēs saucam par valsts stratēģisko infrastruktūru. Manuprāt ir dažas lietas, pār kurām ir jābūt valsts kontrolei,» sacīja Kučinskis.

Jau vēstīts, ka Latvijas valdībai atbilde «TeliaSonera» jautājumā par «Lattelecom» un LMT tālākajiem attīstības scenārijiem jāsniedz līdz 31.martam. Sākotnēji Latvijas pusei atbilde par «TeliaSonera» iesniegtajiem scenārijiem tālākai rīcībai ar «Lattelecom» un LMT bija jāsniedz līdz februārim, bet līdz ar valdības nomaiņu šo termiņu tika lūgts pagarināt.

«TeliaSonera» piedāvā trīs variantus - iegādāties visas kapitāldaļas, kabeļu kanalizāciju atdodot vai pārdodot Latvijas valstij; variantu, ka Latvijas valsts nopērk visas «TeliaSonera» piederošās «Lattelecom» un LMT daļas, kā arī variantu, ka uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti « TeliaSonera» grupā.

Tāpat vēstīts, ka par «Lattelecom» un LMT valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un «Lattelecom» kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.

LMT un «Lattelecom» iespējama apvienošana vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts arī par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem. Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.

«Lattelecom» piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. « TeliaSonera» koncernam patlaban pastarpināti pieder 49% « Lattelecom» daļu, bet Latvijas valstij - 51%.

Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), «Lattelecom» (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu « TeliaSonera» (49%).