Laikraksts: Kampara izveidota biedrība piestāda rēķinus transporta nozares uzņēmumiem, arī valsts kapitālsabiedrībām

Kampars, nebūdams valsts amatpersona, laikrakstam atteicies atklāt, kādu atalgojumu viņš saņem minētajā biedrībā un kādas naudas summas tai pārskaitījuši atsevišķi transporta nozares uzņēmumi.

«Biedrība nesaņem valsts finansējumu, līdz ar to tās rīcībā esošo finanšu līdzekļu izlietojuma detalizācija ir pilnībā biedrības iekšējā lieta,» aizbildinājies politiķis.

«Diena» raksta, ka Kampara vadīto biedrību finansē, piemēram, miljonārs Uldis Mierkalns, kuram pieder SIA «Baltic Transport Lines», kas līdz šī gada sākumam baudījis «pret citiem tirgus dalībniekiem netaisnīgu labvēlību» no VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības «LDz Cargo».

Laikraksts noskaidrojis, ka «Latvijas-Ķīnas biznesa padome» piestādījusi rēķinus arī LDz meitasuzņēmumam «LDz Cargo», kas 2015.gadā kļuvis par biedrības biedru.

«LDz Cargo» jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Bremze «Dienai» atzinis, ka politiķa biedrībai šogad plānots iemaksāt 8000 eiro.

Arī LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas neslēpis, ka aizvadītajā gadā saņemts rēķins par 8000 eiro iemaksu Kampara biedrībai, bet valsts uzņēmums to nav uzskatījis par vajadzīgu apmaksāt, jo biedrībā iestājies tikai pērn un LDz budžetā šāda pozīcija neesot iestrādāta. Par 2016.gadu Kampara biedrība vēl rēķinu neesot atsūtījusi.

«Es saprotu, ka kaut kāda problēma tur ir - tu nesaproti, kam maksā - politiķim vai biedrībai,

bet tā jau nav, ka viņi neko nedara. Ķīnas kravas mums ir ļoti svarīgas, un biedrība mums organizēja tikšanos ar Ķīnas vēstniecību. Ja viņi var tikt klāt Ķīnas amatpersonām, tas ir ļoti labi,» skaidrojis Strakšas.

Arī Bremze norādījis, ka plānotā 8000 eiro iemaksa un «LDz Cargo» iestāšanās «Vienotības» politiķa biedrībā skaidrojama ar mērķi «izmantot biedrības potenciālu un piedāvāt «LDz Cargo» kravu pārvadājumu produktus kā alternatīvu Ķīnas kravu plūsmas apkalpošanā».

Viens no «Latvijas-Ķīnas biznesa padomes» dibinātājiem un arī finansētājs ir Mierkalnam piederošais mežsaimniecības uzņēmums «PATA», kas ieinteresēts izdevīgos kokmateriālu pārvadājumu tarifos pa dzelzceļu, raksta «Diena».

Uzņēmējs Mierkalns uz «Dienas» pagājušajā nedēļā nosūtītajiem jautājumiem par Kampara biedrības finansējuma apmēru un pretī saņemto atbalstu savām biznesa interesēm neesot atbildējis.

«Dienas» rīcībā nonākusī sarakste starp Mierkalnu un «LDz Cargo» vadību rāda, ka Mierkalna uzņēmumam bijušas ekskluzīvas atlaides koksnes pārvadājumiem 15% apmērā no pirmās tonnas, bet, sasniedzot noteiktu kravu apjomu, jau 25% atlaide no maksas par kravu pārvadājumiem. Nozares eksperti uzsver, ka uzņēmumi bez politiskas «aizmugures» pie tādiem nosacījumiem netiktu.

«Skaidrs, ka neviens «no malas» šādu līgumu nedabūs. Augstākais, ko dabūs, ir tā pati 15% atlaide, bet, kad būs sasniegts noteikts kravu apjoms,» iepazinies ar dokumentu, «Dienai» pārliecināti sacījis Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš.

«LDz Cargo» vadītājs Bremze «Dienai» piekritis, ka šī vienošanās neatbilst godīgiem tirgus nosacījumiem un labas pārvaldības praksei, tāpēc «LDz Cargo» neesot gribējis turpināt sadarboties ar Mierkalna «Baltic Transport Lines» pēc līdzšinējiem nosacījumiem. Ņemot vērā minēto, 2016.gada pārvadātājiem izstrādāts «nediskriminējošs» piedāvājums, īpaši atbalstot ražotājus, nevis izejmateriālu pārvadātājus.

Bremze cita starpā skaidrojis, ka līgumu ar Mierkalna «Baltic Transport Lines» saņēmis «mantojumā», jo LDz meitasuzņēmumu vada tikai kopš pērnā oktobra, kad šo amatu pameta Guntis Mačs.

Mačs laikrakstam atteicies komentēt, kā Mierkalnam izdevies tikt pie tik ekskluzīvām atlaidēm, jo, pametot amatu, esot solījis divus gadus par LDz neteikt «ne labu, ne sliktu». «Zīmīgi, ka tieši novembrī, kad «LDz Cargo» par nodomu pārtraukt konkurenci kropļojošo sadarbību ar «Baltic Transport Lines» informēja ar Kamparu saistīto uzņēmēju Mierkalnu, pati «Vienotība» no amata gāza savu partijas biedru satiksmes ministru Anriju Matīsu,» atzīmē «Diena».

Biedrības gada pārskatā atsevišķu privātu un valsts uzņēmumu iemaksas nav atšifrētas, tāpat kā Kamparam izmaksātās summas, vienīgi norādīts, ka algās tā iztērējusi 36 130 eiro un vēl 8521 eiro - sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Kamparam kopš 2014.gada janvāra vairs valsts amatpersonas deklarācijas nav jāiesniedz, līdz ar to viņa ienākumu apmērs un avoti sabiedrībai nav zināmi.

Saskaņā ar «Lursoft» datiem Kampars ir vienīgais biedrības «Latvijas-Ķīnas biznesa padome» valdes loceklis,

un biedrības statūtos noteikts, ka «valdes priekšsēdētājs saņem atlīdzību par pienākumu pildīšanu». 2014.gadā biedra un iestāšanās naudā iekasēti 80 952 eiro. Vēl 22 510 eiro veidojuši ieņēmumi no «saimnieciskās darbības», bet «citi ieņēmumi» ienesuši vēl 3992 eiro.

Kampara biedrībā ir arī «Rietumu banka», Valērija Belokoņa «Baltic International Bank», nekustamo īpašumu firma «Latio», advokātu birojs «Eversheds Bitāns», Rīgas brīvosta, auditorfirma «KPMG Baltics», nodokļu konsultanti «BDO Tax» un uzņēmums «Shanghai NavyBlue Scientific».