Koalīcija nevienojas par papildu bēgļu uzņemšanu

Kā ziņots, koalīcijas partneri šodien ārkārtas sanāksmē pārrunāja bēgļu uzņemšanu Latvijā, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.

Straujuma diskusiju koalīcijā nodēvēja par «ļoti nopietnu». «Acīmredzot pirmdien iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (»Vienotība«) brauks [uz Tieslietu un iekšlietu padomi] ar tādu pašu pozīciju, kāda iepriekš bija Latvijai,» viņa teica.

«Visas trīs koalīcijas partijas ir par skaidru mehānismu un rīcības virzieniem, kas notiks ar migrācijas problēmu risināšanu Eiropas Savienībā (ES),» piebilda premjere.

Runājot par tālākiem soļiem, Straujuma sacīja, ka svētdien vakarā sanāks Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki. Pašlaik

Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātājiem skaitļiem.

ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, sacīja Ministru prezidente.

Svētdien Straujumai paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. «Meklēsim pieņemamus risinājumus,» sacīja Straujuma. «Skaidrs, ka mēs šodien arī lūgsim iesaistīties Valsts prezidentu šī stāvokļa risināšanā,» sacīja Straujuma.

Kā informēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, ZZS stingri apliecinājusi, ka iestājas par solidāru rīcību attiecībā uz bēgļiem un atbalsta 250 bēgļu uzņemšanu. «Tas ir atbildīgs solis, ka mēs esam gatavi viņus uzņemt,» sacīja Brigmanis.

Turpmāku bēgļu uzņemšanu ZZS neesot gatavi atbalstīt. "No ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) teiktā nepārprotami sapratām – tas turpināsies. Tas turpināsies, līdz ar to ir jāsaprot, kāds ir tālākais mehānisms, skaidri noteikumi»

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķis Edvīns Šnore uzsvēra, ka nacionālā apvienība neatbalsta Junkera priekšlikumu par bēgļu piespiedu izvietošanu ES valstīs. VL-TB/LNNK uzskata, ka ņemot vērā situāciju ar migrāciju un migrācijas vēsturi Latvijā, jāatzīst Latvijas īpašais statuss, kas nozīmētu neuzņemt bēgļus.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs («Vienotība») sacīja, ka tikpat kā visas ES valstis ir piekritušas uzņemt papildus bēgļus un Latvija šobrīd ir nonākusi starptautiskā izolācijā.

Papildu bēgļu uzņemšanai piekritušas Lietuva un Igaunija, kā arī Višegradas grupas valstis, kurām iepriekš bija iebildumi pret papildu bēgļu uzņemšanu. Tas nozīmējot, ka

ES šobrīd var lēmumu par papildu bēgļu uzņemšanu var pieņemt gan juridiski, gan politiski, neievērojot Latvijas iebildumus.

Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK noraidošo pozīciju.

Pašlaik abi partneri - Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība - neatbalsta papildu bēgļu uzņemšanu. Pagaidām,

pēc neoficiālās informācijas, Latvija varot palikt teju vienīgā valsts ar šādu noraidošu pozīciju, l

īdz ar to «Vienotība» šodien bija iecerējusi skaidrot partneriem iespējamas konsekvences un drošības un ekonomiskus riskus saistībā ar šādu nostāju.

«Vienotības» pārstāvji ceturtdien Saeimas frakcijas sēdē norādījuši uz dramatiskām sekām gan valsts ekonomikai, gan arī drošībai, ja Latvija izvairīsies no solidaritātes un nebūs gatava palīdzēt bēgļu krīzes risināšanā.

«Vienotība» arī rosinājusi Valsts prezidentam sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi, lai runātu par turpmāko rīcību

saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu.

Frakcijas sēdē tika minēts, ja Latvijas pozīcija paredzēs to, ka mūsu valsts ir pret jaunu bēgļu uzņemšanu, tiks zaudēti ES struktūrfondu līdzekļi, kā arī varētu tikt pārtraukta patrulēšana mūsu valsts gaisa telpā, ko tostarp nodrošina arī Ungārijā, kurā šobrīd ieradušies milzīgs skaits bēgļu.

Sēdē izskanējis, ka bēgļu problēmas risināšanā būtu jāiesaistās arī Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai, kā arī atbildīgajām ministrijām

jāgatavo plāns bēgļu uzņemšanai. Šobrīd tam neesot gatava ne Labklājības ministrija, ne arī Kultūras ministrija, liecina neoficiāla informācija.

Savukārt ZZS un NA līdzšinējie izteikumi par bēgļiem un šo politisko spēku pārstāvju nevēlēšanās problēmu risināt raksturoti kā bezatbildīga mēģināšana iegūt vēlētāju atbalstu un krīzes mēroga neapzināšanās.

Jaunais plāns par patvēruma meklētāju izvietošanu ES valstīs, kas paredzēs kvotu sistēmu, ir jāīsteno obligātā kārtā,

trešdien runā Eiropas Parlamentā paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Arī Saeimas Eiropas lietu komisija šodien skatīs Latvijas pozīciju ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kurā tiks apspriests jautājums par papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs.