Papildu atbalsts piensaimniecības nozarei saistībā ar zaudējumiem Krievijas noteiktā pārtikas embargo dēļ - kopumā 13,9 miljoni eiro - tiks izmaksāts visām saimniecībām, kuras Lauksaimniecības datu centrā reģistrētas kā piena kvotu īpašnieces, savukārt atbalsta apmērs tiks aprēķināts, ņemot vērā saimniecības pašizmaksas un piena iepirkuma cenas proporcijas, šodien žurnālistiem sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Dūklavs: Atbalsts būs visiem piena kvotu īpašniekiem; Baltkrievijā meklēs noietu (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat viņš norādīja, ka nākamnedēļ dosies uz Baltkrieviju, kur plānotas sarunas par Latvijas piena un lauksaimniecības produkcijas plašāka noieta iespējām.
«Atbalstu saņems ne tikai lielie uzņēmumi, kuriem eksports uz Krieviju pārsniedz 10%, bet arī visi zemnieki, kuri nodarbojas ar piena piegādi. Atbalstu aprēķinās atkarībā no kvotu daudzuma, no ražošanas pašizmaksas, kura katrā saimniecībā ir dažāda, svārstoties 25-27 eirocentu robežās par vienu litru piena, kā arī rēķinoties ar iepirkuma cenu, kura tikusi maksāta par pienu. Visi šie dati ir Lauksaimniecības datu centrā, kā arī Lauku atbalsta dienestā, problēmu ar rēķiniem nebūs,» sacīja ministrs.
Viņš arī prognozēja, ka Zemkopības ministrijas pieprasījums par papildu līdzekļu piešķiršanu varētu tikt virzīts jau rīt plānotajā valdības sēdē, savukārt pozitīva lēmuma gadījumā nauda zemniekiem varētu tikt izmaksāta dažu nedēļu laikā.
«Plānots, ka šī nauda tiks izmaksāta vēl līdz gada beigām, un ceru, ka to izdosies izdarīt jau dažu nedēļu laikā,» sacīja Dūklavs.
Viņš arī norādīja, ka panākta vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par atbalsta pasākumiem, kas attieksies uz to pārtikas ražošanas uzņēmumu darbību, kuri eksportēja preci uz Krieviju.
«Tie būs nodokļu atmaksas pagarinājums, soda vai nokavējuma naudas atcelšana. Pagaidām gan neviens no četriem pieciem uzņēmumiem atlaidēm nav pieteicies, acīmredzot viņiem šādu problēmu nav,» atzina ministrs.
Dūklavs arī atgādināja, ka valsts piešķīrusi piecus miljonus eiro, kas uz Krieviju eksportējušiem uzņēmumiem paredzēti jaunu tirgu meklēšanai sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
Tāpat ministrs norādīja, ka nākamnedēļ plānota vizīte Baltkrievijā, kur ir iespējas «jūtami paplašināt pašreizējo tirgu».
«Kopā ar dažiem ieinteresētiem pārtikas ražotājiem 3.septembrī došos uz Baltkrieviju, kur plānotas pārrunas par sadarbību lauksaimniecības un pārtikas preču iepirkšanai. Tur varētu būt ļoti interesantas sarunas un potenciālie līgumi, bet pagaidām pāragri par to runāt,» sacīja ministrs.
Pēc vizītes Baltkrievijā Dūklavs dosies uz Briseli, kur 5.septembrī notiks Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sarunas par krīzi saistībā ar Krievijas embargo.
«Runa būs gan par piena intervences cenām, kas pagaidām ir pārāk mazas, kā arī noteikti pieprasīsim, ka jāatceļ potenciālās soda naudas par kvotu pārsniegšanu. Tāpat tiks iezīmētas aprises atbalstam, ko Latvija varētu saņemt no Eiropas Savienības (ES) atbalsta fondiem lauksaimniecībai 400 miljonu eiro apmērā,» sacīja Dūklavs.
Jau ziņots, ka piena pārprodukcijas un zemo iepirkuma cenu dēļ Krievijas noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus, līdz ar to tiek plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistītajiem piena ražotājiem palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.
Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā pagaidām nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.
Valdība 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Tāpat zemkopības jomā plānots vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu ES valstīs paaugstināt intervences cenu. ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos.
Savukārt 19.augustā valdība nolēma daļēji dzēst kredītprocentus apgrozāmo līdzekļu kredītiem tiem piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem, kā arī lauksaimniekiem, kuri eksportēja produkciju uz Krieviju un kuri iekļauti Krievijas embargo sarakstā. Atbalsta apmērs nebūs lielāks par aizdevuma gada procentu likmi 4% vai faktisko likmi, ja tā mazāka par 4%, savukārt atbalsta summa būs līdz 200 000 eiro, bet zivju apstrādei - līdz 30 000 eiro.
Kopumā atbalstam piešķirti 15 450 000 eiro no budžeta programmas «Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu un pasākumu īstenošana» un Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam neizlietotā budžeta virssaistību finansējuma.