Pabriks: Krievija mēģina aktīvi destabilizēt situāciju Ukrainā

Krievija nevar iekarot Ukrainu, tādēļ tā ar sev pieejamajiem instrumentiem mēģina aktīvi destabilizēt situāciju valstī, šādu viedokli pauda bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks .

Lūgts komentēt pašreizējo situāciju Ukrainā, Pabriks norādīja, ja notiks militāro aktivitāšu pieaugums Ukrainā, vairs nevarēs apgalvot, ka tā dēvētās Minskas divi vienošanās joprojām ir spēkā. «Tas var novest pie jaunu sarunu nepieciešamības, taču vismaz pagaidām tās nav ieplānotas un es pieņemu, ka agrāk par septembri to arī nebūs,» viņš skaidroja, piebilstot, ka pašlaik lielākā problēma ir jaunas karadarbības izveidošanās.

«Mēs esam tuvu jaunam ekonomiskam un politiskam saspīlējumam ar Krieviju,» uzsvēra Pabriks. «Viens no Krievijas rīcības iemesliem ir situācija pašā valstī, kā arī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas Ukrainā,» viņš sacīja, uzsverot, ka Krievija nevar iekarot Ukrainu un šī iemesla dēļ tā vēlas destabilizēt situāciju valstī.

«Ja kritīs Ukrainas valdība vai prezidents Petro Porošenko, būs iemesls tālākām darbībām,» uzskata deputāts.

Kā ziņots, Ārlietu ministrija paziņojumā medijiem norādījusi, ka pēdējā laikā novērotais saspīlējuma pieaugums konflikta zonā Ukrainas austrumos nopietni iedragā Minskas vienošanos izpildi, turklāt par situācijas saasinājumu atbildība ir jāuzņemas Krievijas atbalstītajiem separātistiem.

Ministrija skaidro, ka īpašu satraukumu rada pieaugošie upuri civiliedzīvotāju vidū un humanitārās situācijas pasliktināšanās. Tāpat ministrijas bažas izsauc pieaugošais apdraudējums Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misijai un pret to vērstās darbības, kas ievērojami kavē misijas uzdevumu veikšanu. Latvija uzskata, ka Minskas vienošanās izpildei ir būtiski nodrošināt netraucētu EDSO misijas darbu.

Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers situāciju Ukrainā raksturoja kā «sprādzienbīstamu». Viņš aicinājis abas konfliktā iesaistītās puses sēsties pie sarunu galda. Tas nepieciešams, lai izvairītos no tālākas konflikta padziļināšanās, Šteinmeiers sacījis izdevumam «Bild».

Viņš uzskata, ka pie sarunu galda būtu jāsēžas Kijevas valdības pārstāvjiem, prokrieviskajiem kaujiniekiem un EDSO pārstāvjiem. Tāpat Šteinmeiers uzskata, ka šāda formāta sarunas varētu mazināt pašreizējo spriedzi.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Vienošanās par pamieru Ukrainas austrumos, kura ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī tika panākta Minskā, paredzēja ugunspārtraukšanu no 14.februāra pusnakts, smago ieroču atvilkšanu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju pielaišanu pamiera novērošanai. Tomēr vienošanās pilnībā joprojām nav ievērota un epizodiskas sadursmes Ukrainas austrumos turpinās.

Kopš konflikta sākuma pagājušā gada aprīlī Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši jau aptuveni 6800 cilvēku un 1,4 miljoni bijuši spiesti pamest savas mājas, liecina ANO aplēses. Rietumi joprojām cer, ka Minskas vienošanās noturēsies.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu