Lai samaksātu par studijām, daļai jauniešu neatliek nekas cits kā vērsties bankā pēc aizņēmuma. Ir ierastie komerckredīti, taču pieejams arī valsts galvots studiju vai studējošā kredīts. Tas ir ar zemāku procentu likmi, turklāt - iekļaujoties noteiktos kritērijos, valsts gatava pēc studiju beigām daļu parāda dzēst. Pirmajā acu uzmetienā šķiet lieliski, taču izrādās – studentu interese par šo kredīta veidu ir maza, ziņo LTV1 raidījums «Panorāma».
Birokrātija bremzē valsts galvotos studiju kredītus (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aptuveni divas trešdaļas studējošo Latvijā par mācībām maksā paši. Taču tikai 5-6ši procenti viņiem izmantojuši iespēju ņemt valsts galvotu studiju vai studējošā kredītu. Daļēji tas saistīts ar studējošo skaita samazinājumu. Taču Studentu apvienībai ir savs skaidrojums.
Latvijas Studentu apvienības prezidents Kirils Solovjovs: «Šobrīd valsts galvotais studiju kredīts manā skatījumā ir skaisti vārdi. Īstenībā jau tik un tā ir vajadzīgs vēl kāds galvotājs, kāda fiziska vai juridiska persona, kas spēj galvot par šo studējošo. Līdz ar to – kopā ar pārējām komplikācijām, kas ir, ņemot valsts galvoto kredītu – viņu ir paņemt neērtāk kā komerckredītu – tad loģiski, ka studējošie izvēlas paņemt komerckredītu, ja viņam ir tāda vajadzība.»
Mēnesi ilgs riņķa dancis
Par to, ka valsts galvotā kredīta saņemšana ir piņķerīgs pasākums, sūdzas arī bankas. Jārēķinās ar apmēram mēnesi ilgu dokumentu kārtošanas riņķa danci starp studentu, izvēlēto augstskolu, atrasto galvotāju, banku, Valsts kasi un tādu iestādi kā Studiju un zinātņu administrācija.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa: «Faktiski, lai noformētu kredītu, tas ir viens knipis, kad ir runa par komerckredītu, bet tikko ir valsts programma, tā ir uzreiz dārga un laikietilpīga datu apmaiņa.»
Bankām maz saistošs pasākums
Birokrātija un mazais interesentu loks bankām šo pasākumu padara nesaistošu. Ne Swedbank, ne vairākums citu komercbanku pēdējos gados vairs nepiesakās konkursā par tiesībām izsniegt valsts galvotos kredītus. Šogad vienīgā pretendente un līdz ar to arī uzvarētāja bija SEB banka. Taču arī šeit par pastāvošo sistēmu kritizē. Valstij būtu nevis konkursa kārtībā jāizvēlas viena banka, bet gan jāizvirza noteikti kritēriji un jāļauj valsts garantētos kredītus izsniegt visām.
SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone: «Vismaz lielākās bankas pavisam noteikti būtu ieinteresētas, ņemot vērā, ka katram iedzīvotājam jau ir veikta izvēle, kura ir viņa banka. No studentu puses tas būtu ļoti izdevīgi un ērti, lai viņš varētu ņemt kredītu tajā kredītiestādē, kur viņam jau ir izveidojusies laba sadarbība.»
Arī Studiju un zinātnes administrācijas atbildīgā ierēdne teorētiski neredz šķēršļus vairāku banku piesaistīšanai.
Studiju un zinātnes administrācijas Studiju kreditēšanas daļas vadītāja Lilita Jaunžeikare: «Tad bankas, kuras atbilst kritērijiem – kurām ir filiāles, kurām ir pietiekoši līdzekļi – varētu visas piedalīties. Tad būtu jāatlasa tās bankas, kas piedalās un par valsts noteiktu procentu likmi viņas visas izsniedz kredītus.»
Taču, vai pāriet uz šādu modeli, ir politiska izšķiršanās. Līdz šim valsts kase studiju kredītiem savu garantiju sniegusi kopumā par 228 miljoniem eiro. Taču saistību izpildi studenta vietā nācies īstenot tikai vienreiz – bijis jāatmaksā 1700 eiro.