Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs otrdienas vakarā paziņoja, ka uzņemas «pilnu atbildību» par pirmdien panākto Grieķijas un eiro zonas vienošanos, kas paredz jaunu starptautisko aizdevumu Grieķijai apmaiņā pret smagām reformām.
Ciprs uzņemas atbildību par vienošanos ar eiro zonu par jaunu aizdevumu Grieķijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms trešdien paredzēta Grieķijas parlamenta balsojuma par nepopulārajām reformām Ciprs sacīja, ka uzņemas «pilnu atbildību» par vienošanās parakstīšanu, kurai viņš «neticēja, bet kuru parakstīja, lai novērstu katastrofu valstij».
Grieķijas parlamentam ir jāpieņem reformas, kas paredz radikāli mainīt darba likumus, pensijas, pievienotās vērtības nodokli (PVN) un citus nodokļus.
Tikai pēc tam pārējo 18 eiro zonas valstu līderi sāks sarunas par starptautisko aizdevumu līdz 86 miljardiem eiro uz trim gadiem, ko Grieķija saņems apmaiņā pret šīm reformām. Tā būs trešā starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai pēdējo piecu gadu laikā.
Apmēram 30 parlamenta deputāti no premjera partijas «Radikāli kreiso koalīcija» (SYRIZA) draud balsot pret šīm reformām, tāpēc Ciprs bija spiests vērsties pie proeiropeiskās opozīcijas partijām, lai panāktu šo reformu pieņemšanu. Šāds Cipra solis ir pamudinājis dažas politiskās aprindas apšaubīt viņa politiskās izdzīvošanas izredzes.
«Premjerministram ir jācīnās, jārunā patiesība un jāpieņem lēmumi, nevis jābēg prom,» Ciprs sacīja intervijā Grieķijas sabiedriskajai televīzijai, atbildot uz jautājumu, vai viņš atkāptos, ja reformas netiktu pieņemtas vai ja viņš zaudētu vairākumu parlamentā.
Ciprs sacīja, ka viņš ir «kapteinis uz grūtībās nonākuša kuģa, un vissliktākais būtu pamest kuģi».
Otrdienas vakarā publicēti sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka
72% respondentu uzskata šo vienošanos par nepieciešamu, bet vairākums aptaujāto vaino «smagajos pasākumos» Eiropu nevis Cipra valdību.
Ciprs ir arī pakļāvies prasībai nodrošināt Grieķijas valsts aktīvus apmēram 50 miljardu eiro apmērā fondā, kas tiktu turēts kā garantija, lai Grieķija īstenotu solīto privatizāciju. Apmēram 25 miljardi eiro no šīs naudas paredzēti Grieķijas banku rekapitalizācijai.
Premjers sacīja, ka šī fonda izveidošana nozīmē to, ka parasto grieķu uzkrājumi būs drošībā.
Ciprs arī atzina, ka Grieķijā pirms vairāk nekā nedēļas slēgtās bankas var netikt atvērtas līdz vienošanās ar eiro zonu galīgai noformēšanai, bet šis process var ilgt vismaz vienu mēnesi.
«Banku atkalatvēršana ir atkarīga no darījuma sankcionēšanas, kas notiks mēneša laikā,» Ciprs sacīja intervijā Grieķijas sabiedriskajai televīzijai. Viņš pauda cerību, ka šajā laikā Eiropas Centrālā banka (ECB) palielinās ārkārtas likviditātes palīdzību bankām.
ECB turpina uzturēt Grieķijas bankas pie dzīvības ar ārkārtas likviditāti, bet līdz šim ir atteikusies piešķirt papildu līdzekļus, kas nepieciešami šo banku atkalatvēršanai.
Ciprs, atbildot uz jautājumu, vai ir novērsts Grieķijas aiziešanas no eiro zonas risks, sacīja, ka «nevar to droši pateikt,
kamēr nav parakstīta» galīgā vienošanās par starptautisko aizdevumu.
Pēc vienošanās pieņemšanas Grieķijas parlamentā tā vēl ir jāpieņem citu ES valstu parlamentos. Piektdien par to varētu balsot Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs.