Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti vērsīsies Veselības ministrijā (VM), lai runātu par sabalansētu medicīnas studijās uzņemto studentu skaitu ar valsts apmaksātā rezidentūrā studējošo skaitu.
Vērsīsies VM, lai sabalansētu medicīnas studentu skaitu ar rezidentūras vietām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To nepieciešams darīt, jo šobrīd no 280 medicīnas studentiem, kuri iegūst diplomu - gan valsts finansētiem, gan tiem, kuri mācās par saviem līdzekļiem -, tikai 200 tiek uzņemti valsts apmaksātā rezidentūrā.
Tāpat uz rezidentūras vietām katru gadu konkurē arī tie, kuri iepriekšējos gados nav spējuši tajā iekļūt.
Kā sēdes sākumā norādīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītājs Pēteris Apinis, šobrīd pastāv nepamatota izrēķināšanās ar medicīnas studiju beidzējiem, jo visiem studiju beidzējiem nepietiek vietas valsts apmaksātā rezidentūrā. Viņš norādīja, ka tie
cilvēki, kuri netiek rezidentūrā, dodas studēt tālāk uz ārzemēm un valsts zaudē gan speciālistus, gan arī ieguldīto finansējumu.
Apinis arī pieļāva, ka šobrīd augstskolās tiek uzņemts par daudz medicīnas studentu, kā rezultātā arī rodas šāds pārpalikums.
LĀB vadītājs arī pauda viedokli, ka rezidentūras vieta, kur pašam jaunajam ārstam ir jāmaksā, ir «bulšits», jo viņiem «tiek dota iespēja» par naudu strādāt slimnīcā.
VM pārstāvji radušos situāciju skaidroja ar to, ka
medicīnas studiju beidzēju skaits ir lielāks nekā pieejamais budžets, lai radītu rezidentūras vietas.
Ministrija arī jaunajās politikas iniciatīvās plāno iekļaut finansējumu, lai palielinātu rezidentūru vietu skaitu. Ministrijas pārstāvji gan norādīja, ka, arī palielinot rezidentūras vietu skaitu, pieaugot studentu skaitam, atkal veidosies disproporcija, tādēļ nākotnē šo mehānismu jebkurā gadījumā būs jāregulē.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvji gan norādīja, ka augstskolas vienmēr var paredzēt studentu skaitu un tās sagatavo tik daudz jauno speciālistu, cik pirms sešiem gadiem noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Kā stāstīja Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji, šobrīd valstī rezidentūras vietas jaunajiem ārstiem netiek nodrošinātas pat tik daudz, cik ir valsts apmaksātas studiju vietas augstskolās, respektīvi -
valsts apmaksāto studiju vietu ir vairāk nekā rezidentūras vietu.
VM pārstāvji attaisnojoties norādīja, ka gadu gaitā rezidentūras vietu skaits ir tikai audzis, un uzsvēra, ka rezidentūras vietu skaits ir atkarīgs no pieejamā finansējuma.
RSU pārstāvji gan stāstīja, ka šis jautājums ir risināms ļoti vienkārši - jau šobrīd ir zināms, cik speciālistu pabeigs studijas pēc sešiem gadiem, un tik daudz rezidentūras vietu arī būs nepieciešams.
Tomēr, kā norādīja ārsts Dainis Krieviņš, nav svarīgi, vai jaunais speciālists mācās par valsts budžeta vai saviem līdzekļiem, un
ir nepieciešams paskatīties uz to, cik speciālistu Latvijā vajag.
Kā stāstīja VM pārstāvji, šogad Latvijas ārstniecības iestādes ziņojušas, ka nepieciešams 381 speciālists.
Tomēr, kā norādīja RSU pārstāvji,
iespējams, ir jāatsāk diskusijas par obligāto sadali pēc studiju beigām, jo jaunie ārsti nelabprāt dodas strādāt uz reģioniem
un lielākoties izvēlas palikt Rīgā.
Atbildot uz izteikumu par obligāto sadali, RSU medicīnas studiju sestā kursa pārstāve sacīja, ka studenti nepiekrīt tam, jo rezidentu kvalitatīvu apmācību var nodrošināt gandrīz tikai Rīgā. Tāpat jaunie ārsti rezidentūras laikā paspēj nodibināt ģimeni Rīgā, tāpēc ir jādomā, kā apmācības rezidentūrā nodrošināt arī ārpus Rīgas.
Izskanēja arī viedokļi, ka
jaunie ārsti rezidentūrā saņem mazu algu, tādēļ bieži vien ārsti izvēlas pamest rezidentūru un doties uz ārzemēm,
jo nespēj sevi nodrošināt.
Kā klātesošajiem teica deputāts Gundars Daudze (ZZS), ja viņš būtu atbildīgs par nozari, viņš samazinātu valsts finansēto budžeta vietu skaitu medicīnas studentiem un palielinātu finansējumu valsts apmaksātai rezidentūrai, lai nerastos situācija, ka studijas beidz vairāk speciālistu, nekā ir valsts apmaksātu rezidentūras vietu.
Šādam viedoklim pievienojās arī Apinis un deputāts Mārtiņš Šics (LRA).
Augstskolu pārstāvji gan uzsvēra, ka
nelielam konkursam uz rezidentūras vietām būtu jābūt, lai atlasītu labākos speciālistus
. Tāpat arī ne visi studiju beidzēji vēlas iegūt specialitāti un studēt rezidentūrā.
Sēdes beigās deputāti vienojās vērsties VM par studiju un rezidentūras vietu sadali, kā arī rezidentūras vietu plānošanu un rezidentu atalgojuma jautājumiem.
Jau ziņots, ka uz valsts apmaksātām 200 rezidentūras vietām nākamajā mācību gadā priekšroka tiks dota tiem jaunajiem ārstiem, kuri izvēlēsies pēc specialitātes iegūšanas strādāt ārpus Rīgas, pastāstīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Šādu rīkojumu izdevis veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), lai piesaistītu speciālistus tajās vietās Latvijā, kur to trūkst.