Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas. Pirms teica savu pirmo runu jaunajā amatā, Vējonis aiz satraukuma no tribīnes izteicās «laikam vispirms jāierauj» un padzērās ūdeni.

Vējonis vēlēšanu procesu nosauca par saturīgu sacensību, pateicās konkurentiem un savai ģimenei. Vējonis sola strādāt tā, lai kopīgi pieņemtie lēmumi būtu vērsti uz valsts attīstību - «strādāšu tā, lai visi kopā, tauta, partijas, valdība un Saeima būtu kā komanda».

Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti - Vējonis, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kā arī Saeimas deputāti - partijas «Saskaņa» pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

Šodien @Jekaba11 par Valsts prezidentu, kurš ir arī valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, ievēlēts @AizsardzibasMin @Vejonis. Apsveicam!— NBS (@Latvijas_armija) June 3, 2015

Vējonis intervijā TVNET iepriekš akcentēja drošības jautājumus. Viņš vēlas redzēt Latviju drošu un gatavu reaģēt uz jebkuriem izaicinājumiem, lai nekad neviens potenciālais ienaidnieks neuzdrošinātos uzbrukt Latvijai.

Vējonis arī uzskata, ka latvieši ir paši vainīgi, ka, meklējot ātras iespējas tikt pie kapitāla, bijuši gatavi pārdot mežu ārzemniekiem.

Pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu jeb vismaz 51 balsi.

Pirmais no cīņas par prezidenta krēslu izstājās Bondars.

Par Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti. Šīs partijas septiņi deputāti bija solījuši nākamajos balsojumos nepiedalīties, tomēr izrādījās, ka viņi balsojumā piedalās un balso pret visiem kandidātiem.

Nākamais no cīņas par Valsts prezidenta amatu izstājās Dolgopolovs.

Par viņu nobalsoja 23 deputāti jeb par vienu mazāk, nekā ir «Saskaņas» frakcijā. «Saskaņa» bija solījusi nākamajos balsojumos balsot pret visiem kandidātiem.

Savukārt ceturtajā balsošanas kārtā no cīņas izstājās VL-TB/LNNK virzītais Levits.

Par viņu pirmajā balsojumā nobalsoja 24, otrajā - 25, trešajā - 26, bet ceturtajā - 26 parlamentārieši. Pirms vēlēšanām viņam atbalstu solīja VL-TB/LNNK frakcija, kā arī vismaz deviņi «Vienotības» deputāti un «No sirds Latvijai» deputāts Ringolds Balodis jeb kopumā viņam tika prognozētas 27 tautas kalpu balsis.

Vējoni pirmajā un otrajā balsojumā atbalstīja 34 deputāti, trešajā - 35, bet ceturtajā - 46 tautas kalpi.

Vējonis beidzot var teikt "hop"! Tagad latiņa (un angļu valoda) jāceļ augstāk! https://t.co/FFZhNofeJ6— Toms Pastors (@aToms) June 3, 2015

Vējoņa karjera

Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, savukārt kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu.

Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Mp @Straujuma sveic jauno Prezidentu Vējoni un vēl izturību jaunajā amatā!— Aiva Rozenberga (@ARozenberga) June 3, 2015

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu politiķis norādījis, ka dažādās valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet ienākumos guvis 31 708 eiro. Vējonim pērn piederējušas Eiro rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā.

Vējonim nav parādsaistību, un viņš nav izsniedzis aizdevumus. Ministrs arī norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Vējoņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu parakstīja vairāki ZZS pārstāvji un partijas «Vienotība» līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. No ZZS bija parakstījušies deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Ainārs Mežulis un Valdis Skujiņš, kuri pārstāv visas četras Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas.

Latvijas prezidenta vēlēšanu rezultāti (03.06.2015) pic.twitter.com/YJ0J8sg5Cu— Jānis Hermanis (@J_Hermanis) June 3, 2015

Pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti ievēlēja 1922.gadā. Viņš atkārtoti tika ievēlēts arī uz nākamo termiņu, tomēr Čakste aizgāja aizsaulē, pirms bija beidzies viņa pilnvaru laiks. Pēc tam par Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals, savukārt pēc Zemgala termiņa beigām par Valsts prezidentu tika ievēlēts Alberts Kviesis. Viņš augstajā amatā tika ievēlēts atkārtoti un savus pienākumus veica līdz pilnvaru termiņa beigām.

Congratulations Latvia on electing a new President @Vejonis ! Looking forward to continue our close cooperation— Dalia Grybauskaitė (@Grybauskaite_LT) June 3, 2015

1934.gada 15.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis īstenoja valsts apvērsumu, kā rezultātā tika atlaista Saeima, bet jau vēlāk Ulmanis vienlaikus ar premjera amatu uzņēmās pildīt arī prezidenta pienākumus. To viņš darīja līdz padomju okupācijai 1940.gadā.

Pirms pēdējā balsojuma @tv3zinas notverām interesantu kadru - Ušakovs uz Saeimas trepēm panāk Vējoni, un kko pačukst. Varbūt prieka vēsti?— Jānis Zvērs (@janiszvers) June 3, 2015

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 5. Saeima 1993.gada 7.jūlijā par Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani. 1996.gada 8.jūlijā Saeima Ulmani ievēlēja atkārtoti uz nākamo termiņu.

Kopš 1999.gada Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, atkārtoti amatā viņa tika pārvēlēta 2003.gada jūnijā.

Savukārt 2007.gada 7.jūnijā prezidenta amatā stājās Valdis Zatlers. 2011.gada maijā viņš rosināja atlaist Saeimu, bet 2011.gada 2.jūnijā - netika atkārtoti ievēlēts par Valsts prezidentu.

Par Zatlera pēcteci kļuva pašreizējais prezidents Bērziņš, kurš šā gada aprīlī paziņoja, ka uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā nekandidēs. Šī bija pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlējās nekandidēt otrajam amata termiņam.

Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas Valsts prezidenta amatā līdz šim nebija pavadījis tikai Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10. Saeimas deputāti.

Satversmē teikts, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus pēc kārtas.