/nginx/o/2018/07/16/9683236t1h17c2.jpg)
Pirms gada «Skonto» firmas īpašniekam Guntim Rāvim izdevās pierādīt, ka Inčukalna dīķos esošajam gudronam ir sarežģītāks ķīmiskais sastāvs. Valsts piekāpās un sākotnējo 30 miljonu eiro vietā ar Rāvi vienojās, ka «Skonto būve» gudronu no Inčukalna aizvāks par 45 miljoniem. No valsts puses vienošanos panāca tālaika vides ministrs Romāns Naudiņš, taču nu arī ar 45 miljoniem ir par maz, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
«Skonto būves» vadītājs Guntis Rāvis šonedēļ vēstulē premjerministrei Laimdotai Straujumai, finanšu ministram Jānim Reiram un vides ministram Kasparam Gerhardam piedraudēja, ka Latvijas valsts zaudēs desmitiem miljonu eiro, ja neatradīs papildu naudu gudrona smelšanai. Uzņēmums
«Skonto būve», kas gudronu Inčukalnā smeļ jau četrus gadus, nu esot konstatējis, ka smeļamā ir par trešdaļu vairāk.
«Skonto būves» projektu vadītājs Juris Pētersons stāsta: «Izrakām līdz dibenam un sapratām slāņa biezumu. Pēc mūsu aprēķiniem tagad ir tā. Tātad mums ir atlikušas pēc līguma 3000 tonnas. Papildus, mēs rēķinām, ir 14 000.» Tomēr tēze par papildu 11 miljoniem nebalstās precīzos aprēķinos. Aptuveni pirms mēneša «Skonto būves» apakšuzņēmums, vācu firma «Mueg», Vides valsts dienestam vēstulē sūdzējās, ka papildu apjoms varētu būt 7 – 10 tūkstoši tonnu, kas ir apmēram par pusi mazāk.
«Bet tie lielumi jau ir kā – tur sēdēs klāt cilvēki un skaitīs, cik būs, tik būs. Tas, ka no sākuma domājām, ka būs 10, jā. Tagad mēs esam aizrakušies vienā šī te dīķa galā līdz apakšai, līdz pašam dibenam. Un pašlaik tā doma ir, ka varētu būt 14 000. Bet, cik tur būs, tik būs. To jau, kā saka, būs astoņi, tad paliks pāri, būs 10, labi. 14, nu tad 14, jo jāprasa jau ir tik, lai pietiek visam,» skaidro Rāvis.
Vides valsts dienests uzskata, ka Rāvis cenšas no valsts izspiest 11 miljonus, piedraudot pēdējā brīdī noraut Eiropas projektu, kas nestu vēl lielākus zaudējumus, jo
līgums ar Rāvi esot nevis par izsmeltajām tonnām, bet par rezultātu – zaļu zālīti tagadējā gudrona dīķa dibenā.
Vides valsts dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsver: «Nav tik svarīgi, cik tās tonnas tur tiek izraktas vai netiek izraktas. «Skonto», parakstot līgumu, ir uzņēmies saistības realizēt projektu līdz galam.»
Tomēr Rāvim ir iespējas piesieties pie gudrona tonnāžas. Pirms gada, slēdzot vienošanos par papildu naudas piešķiršanu, Vides dienests piekritis līgumā ierakstīt indikatīvo gudrona apjomu 30 000 tonnu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards netieši saka, ka viņa priekštecis Naudiņš bijis pārāk piekāpīgs Rāvim. «Katrā ziņā valsts nākusi ļoti pretī šajā konkrētajā projektā, ļoti. Lēmumi gan pieņemti iepriekšējā valdībā.
Neredzu nekādu pamatu turpināt šādu pašu pieeju. Līgums ir skaidri saprotams,»
uzskata Gerhards.
Gerhards uzskata, ka dīķi jāsmeļ esošā līguma ietvaros, un aicina Rāvi uz sarunām, kā vislabāk to paveikt. Gerharda kolēģis, finanšu ministrs Jānis Reirs, nav tik kategorisks un gaida, ko izlems speciālisti. «Nevaru pateikt ne noliedzot, ne piekrītot. Mēs šo vēstules atbildi un viedokli gaidīsim pirmām kārtām no speciālistiem, kas ir VARAM ministrija. Viņa sniegs savu slēdzienu. Mēs arī sazināsimies ar Eiropas struktūru, kas nodarbojas ar šādām lietām, un viņa arī sniegs savu slēdzienu,» sacīja Reirs, precizējot, ka sadarbojas ar Eiropas Komisijas veidoto aģentūru «Jaspers», kas jau ir palīdzējusi Latvijai veidot šo biznesa plānu, jo šis objekts esot unikāls Eiropā.