Strauji attopoties pēc finanšu krīzes, IT sektora biržas indekss beidzot sasniedzis 2000. gada augstumus. Tomēr svinību vietā vairākkārt tiek uzdots jautājums: vai neatkārtosies 2000. gada dotkomu krahs?
Linkedin, Twitter, Samsung, Facebook - IT burbulī?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stāsts par tehnoloģiju kompāniju akciju fantastiskajiem kāpumiem un kritumiem ir viens no visaizraujošākajiem ekonomikas vēsturē. 90. gados IT nozares galvenais parametrs - NASDAQ COMPOSITE INDEX - kāpa galvu reibinošā ātrumā: amerikāņi ar tādu biržas māniju bija apmāti vienīgi 20. gadsimta 20. gados.
90. gadu biržas drudzis
«Vecās, labās dienas!» investors un Dallas Mavericks īpašnieks Marks Kjūbans gatavs iekliegties. «[IT] akcijas auga par 25, 50, 100 dolāriem dienā. Tirgošanās sesijas bija īsta elle. Katram, ar ko tu runāji, bija savs stāsts par to, kā viņš uztaisījis kaudzi naudas ar to vai citu akciju. Stundas laikā. Cilvēki ar akcijām nopelnīja miljonus nedēļā. Ja ne ātrāk.»
2000. gada 10. martā NASDAQ tehnoloģiju indekss, no 1995. gada pieaugot par 440 procentiem, sasniedza rekordaugsto 5049 punktu atzīmi. 90-ajos tādi startapi kā Microsoft, Dell Computer un Lucent dažos mirkļos pārtapa par gigantiskām korporācijām. Taču neviens šādus stāstus negribēja uzskatīt par izņēmumu - atlika vien izvēlēties kādu IT akciju un lūgties, lai tā aug. Parasti tā auga.
2000. gada martā viss beidzās. Bija izveidojies dotkomu burbulis, no tā sāka nākt laukā gaiss un akciju tirgū sākās kritiens. Tas turpinājās, līdz burbulis plīsa. Zaudējot vairāk nekā 3/4 savas vērtības, NASDAQ COMPOSITE INDEX 2002. gada oktobrī sasniedza vēsturisko minimumu: 1108 punktus. «Nosēšanās» vēsturiskā paralēle - 20. gs 30. gados ar tikpat strauju lejupslīdi aizsākās Lielā Depresija.
Tehnoloģiju indekss sasniedzis 2000. gada līmeni
IT nozare sāka atkopties, tehnoloģiju indekss neatlaidīgi virzījās augšup. Cik sektoru viegli var ievainot finanšu nozare, pierādīja 2009. gads, kad NASDAQ COMPOSITE noslīdēja uzreiz par 50%. Kopš tā brīža IT indekss savai kapitalizācijai pievienojis 6 trilj. USD jeb gandrīz 300%; marta sākumā tas sasniedza vēsturisko 5000 punktu atzīmi. Triumfs?
Daudzi pieredzējuši investori jūtas piesardzīgi: 5000 punktu sasniegšana drīzāk jāvērtē kā uztraucošs signāls.
«Daudzas kompānijas patiešām realizē labus biznesa modeļus, to ienākumi aug. Taču daudziem investoriem nav ne mazākā priekšstata, kāpēc viņi investē šajās kompānijās. Viņi vienkārši seko trendam,» aģentūrai Bloomberg pauž Fronts Māršals no Front Barnett Associates.
Uztraukums par jauna IT burbuļa rašanos tika pausts jau pērn. Šveices Nacionālā banka vēl 2014. gada 4. ceturksnī samazināja ne tikai ASV lielāko naftas kompāniju - ExxonMobil, Chevron, Chesapeake Energy, Valero Energy u.c. - akciju paketes par 3-10%; vienlaikus centrobankas akciju portfelī vieglāka palika arī ASV IT kompāniju - Apple, Microsoft, Google, Amazon, IBM, HP, Oracle, Symantec - akciju daļa - par 2-7%. Toties Facebook papīru daļa pieauga par 9%.
Atšķirībā no naftas sektora IT nozarē tobrīd nebija novērojami nekādi kritumi.
Špīgels: «Un tirgus sāks brukt»
Kompānijas, kuru nosaukumus dzirdam teju ik dienu, maksā neprātīgu naudu, un to cena aug augumā. Facebook, kuras kapitalizācija sastāda vairāk nekā 200 mljrd. USD, samaksāja 22 mljrd. USD par WhatsApp iegādi (šķiet, Marks Cukerbergs līdz šim nezina, kā aplikāciju monetizēt), taksometru pieteikšanas kompānija Uber tiek novērtēta par 41 mljrd. USD, bet Alibaba, kas biržā izgāja pērnā rudenī, maksā 265 mljrd. USD. Vai šādi skaitļi liek domāt par nākamo IT burbuli? Atbilde - par to nevar nedomāt.
Lūk, ko rakstīja Evans Špīgels, viens no Snapchat dibinātājiem, kādam no Sony menedžeriem (teksts nonāca atklātībā pēc hakeru uzbrukuma Sony): «Vienā mirklī var nepalikt neviena [tirgum] impulsu dodoša investora, kas būs gatavs pirkt par augstu cenu, - un tirgus sāks brukt. Iespējama korekcija par 10-20% vai pat lielāka - īpaši tehnoloģiju jomā.»
Un šos 20% pagājušajā nedēļā saka pieminēt daudzkārt.
Kad akcijas krīt par 20-25%
Pagājušonedēļ tehnoloģiskā sektora kārtējā atskaišu sezona investoriem lika nolaisties no mākoņiem. Sociālā tīkla Linkedin 1. ceturkšņa finanšu rezultāti izrādījās sliktāki nekā gaidīts; vienlaikus kompānija strauji samazināja savu peļņas prognozi nākamajam ceturksnim.
Uz šā fona Linkedin akcijas viena vakara laikā kritās uzreiz par 25%. Šī lejupslīde bija viena no spēcīgākajām pēdējos mēnešos un lika atcerēties līdzīgus gadījumus ar Yelp un Twitter.
Galvenais secinājums: korporāciju peļņas gaidas, maigi izsakoties, ir pārspīlētas. Ja šobrīd aplūkojam Linkedin akciju dinamiku pēdējos divos gados, redzams, ka ilgtermiņa investori nav nopelnījuši pilnīgi neko. Linkedin kapitalizācija šogad augusi par 15%, kamēr kompānijas cenas un peļņas (P/E) attiecība - 85 - vieš bažas.
20% kritums NASDAQ biržā pēdējās dienās nav nekāds retums. Arvien biežāk tiek pieminēts 2000. gada dotkomu burbulis.
Precizitātes labad piebilstams: ja pērnā gada nogalē izaugsmi sniedza programmnodrošinājums un internets, tad pēdējos mēnešos par sektora lokomotīvēm kļuvušas tehnoloģijas, kuru pirms 15 gadiem nebija, kā arī sociālie tīkli - lai arī tagad tie ir ārkārtīgi populāri, tomēr to akciju novērtējums daudzu ekspertu skatījumā ir pārāk augsts.
Problēma ir tieši tā pati, par kuru nopietni trauksmes signāli tika raidīti pirms 2000. gada krīzes: daudzas IT kompānijas ir tukšas čaulas, kas neģenerē nekādu peļņu.
«Taču kur ir mūsu nauda?»
Twitter 1. ceturkšņa atskaitē uzrādītā peļņa ir 74%, tomēr tā neattaisnoja Volstrītas analītiķu prognozes. Kompānijas akcijas stundas laikā noslīdēja par 18%. Tā kā jaunais reklāmas modelis nav devis gaidītos rezultātus, Twitter pazeminājis šā gada ieņēmumu prognozi. Kompānijas cenas/peļņas attiecība sasniedza 138 (!).
Samsung Electronics tīrā peļņa 1. ceturksnī gada griezumā kritusies par 39%. Analītiķi prognozēja šā rādītāja lejupslīdi par 30%, taču rezultāts izrādījās sliktāks nekā gaidīts. Šis ir jau ceturtais ceturksnis pēc kārtas, kad Dienvidkorejas kompānija ziņo par peļņas samazināšanos.
Galvenais tās krišanās iemesls - mobilo telefonu struktūrvienība. Tās peļņa saruka par 57%; ļoti veiksmīgi tiek pārdoti galvenā konkurenta iPhone un Ķīnas zīmolu telefoni. Jāpiebilst, ka aizvadītajā ceturksnī Samsung Electronics ļoti nozīmīgi mazināja mārketinga izdevumus. Šajā ceturksnī kompānija liek lielas cerības uz jauno viedtālruņu Galaxy S6 un Galaxy S6 Edge realizāciju 20 valstīs.
NASDAQ COMPOSITE INDEX straujā izaugsme kopš 2009. gada vieš satraukumu pat ASV Federālās Rezervju sistēmas amatpersonu prātos: vēl pērnvasar no viņu puses izskanēja bažas par sociālo mediju un biotehnoloģisko kompāniju kapitalizācijas pieaugumu.
Izskatās, FRS brīdinājumam reti kāds pievērsis uzmanību. Taču SELECTIVE SOCIAL MEDIA INDEX kopš tā brīža audzis par 10%, bet NASDAQ BIOTECHNOLOGY INDEX - par 44%.
Uztraukumu var raisīt arī fakts, ka NASDAQ INTERNET INDEX attiecība P/E sastāda apmēram 70 - tātad tā ir trīsreiz augstāka nekā vadošo kompāniju kopindeksam S&P 500.
Piemēram, Facebook akciju vērtība šogad pieaugusi tikai par 8,5%, kamēr kompānijas cena pārsniedz peļņu 82 reizes. Pēc 1. ceturkšņa atskaites publicēšanas Facebook akcijas uzreiz noslīdēja par 2,2%.
Marka Cukerberga kompānijas galvenais vilcējspēks ir mobilās reklāmas pārdošana; prieku vairo aplikācijas WhatsApp aktīvo lietotāju skaita straujais pieaugums. Tomēr tas, šķiet, vairs nepriecē investorus, kuru sajūtas var paust teikumā: «Mark, tas viss ir brīnišķīgi, taču kur ir mūsu nauda?»
Visi meklē savus degunradžus
M. Kjūbans uzskata, ka pašreizējā situācija tehnoloģiju sektorā ir vēl sliktāka, nekā 2000. gadā: «Tad kompānijas, kurās cilvēki investēja, bija publiskas. Tātad varēja brīvi pārdot savas akcijas.»
Šodienas burbuli, viņaprāt, uzpūš tie, kas investē aplikācijās un nelielās privātās IT kompānijās. M. Kjūbans konstatē, ka šobrīd ASV ir 225 tūkstoši biznesa eņģeļu, un jūtas pilnīgi pārliecināts, ka milzumliela daļa no šiem eņģeļiem un kroudfaunderiem negūst no savām investīcijām nekādu labumu: «Vispār nekādu! Kāpēc? Tāpēc ka šīs investīcijas ir absolūti nelikvīdas.» Un smaida: «Visi meklē savus degunradžus.»
Arguments, protams, ir spēcīgs: agrāk lielas publiskās kompānijas investēja lielās publiskās kompānijās; jā, iespējams, daudzas šīs kompānijas bija šausmīgas, taču publiskums nozīmēja, ka pietika likviditātes pārdošanai.
Savukārt investors Amišs Šahs, kurš vairākkārt ieguldījis līdzekļus tieši tajos pašos projektos, kur M. Kjūbans, domā citādi: «Cilvēki startapos neinvestē īstermiņa ieguvuma dēļ. Viņi apzinās, ka aktīvu realizēšanai būs nepieciešami 3-7 gadi, ja ne vairāk.» Viņš akcentē, ka ieguldīšana šajā tirgū - vai tās būtu eņģeļu investīcijas vai kroudfaundinga platformas - nozīmē vēlmi gūt reālu un lielu peļņu.
80-ajos, uzskata A. Šahs, internets bija salīdzinoši jauna parādība un neviens neapzinājās tirgus potenciālu. Daudzas idejas, kas varēja nest peļņu, parādījās pārāk ātri. Piemēram, Webvan, Kosmo un Flooz: «Šodien mēs zinām, kas ir reāla prece: abonenti, personas dati un interneta transakcijas.» Tas, pēc A. Šaha vārdiem, palīdz veikt interneta kompāniju novērtējumu, kas balstīts uz acīmredzamiem rādītājiem.
Tomēr šajā diskusijā M. Kjūbans paliek pie sava: «Visu kapitālu, kas piesaistīts ar kroudfaundinga palīdzību, raksturo nulles likviditāte.» Jebkura mājsaimniece, kas šādā projektā iegulda 5000 USD, var aizmirst par šo naudu: «Jūs nespēsiet to dabūt atpakaļ, kad gribēsiet.»
Tomēr IT nav tas sektors, kur visvairāk vajadzētu uztraukties par daudzām mazajām kompānijām. Startapu reinkarnācija faktiski ir milzīgu līderkompāniju (ja ne īstu monopolu) izveidošanās tehnoloģiju apakšnozarēs.
Ja mēs nogriezīsim plānu IT tirgus virskārtiņu, zem tās būs purvs, kurā kūņājas attīstībā apstājušās kompānijas, to vīlušies dibinātāji un investīcijas, kuras neatmaksājas. Apakšnozaru veiksminieces (Uber taksometru jomā, Facebook sociālajos tīklos, Airbnb īstermiņa mājvietu īrē) «sagrābj» gandrīz visu naudu savos segmentos, pārējiem atstājot vienīgi drupatas.
Tālab - atpakaļ pie megakompānijām. Un šībrīža situācijā negaidītā kārtā jāpievēršas tikai vienai no tām.
Apple Computer, Apple Gadget vai Apple Investment?
2014. gada 4. kvartālā Apple Computer akcijas pieauga par 10%, 2015. gada sākumā izaugsme bija vēl straujāka. Apple kļuva par pirmo kompāniju, kurai izdevās sasniegt 700 mljrd. USD lielu tirgus kapitalizāciju. 4. kvartālā fiksētā tīrā peļņa sastādīja 18 mljrd. USD - pasaules rekords publisko kompāniju starpā.
Šaurās IT tirgus virskārtiņas problēma nav pārspīlējums. NASDAQ tehnoloģiju indeksa liktenis patlaban vispār uzvelts uz vienas vienīgas Apple pleciem: ja IT sektora peļņas pieaugums 2015. gada 1. ceturksnī sastādīja 0,7%, tad, atskaitot Apple, visu pārējo IT kompāniju peļņa kritusies par 5,1%. Un ja tuvākajā laikā pieprasījums pēc iPhone un iPad kritīsies, tad tehnoloģiju sektora indekss uz atzīmi «5000» lūkosies no apakšas uz augšu.
Interesanti, ka izanalizējot Apple Computer pārdoto produktu struktūru, varam nonākt pie secinājuma, ka kompānija praktiski pārvērtusies par viedtālruņu uzņēmumu. Galda datoru Macintosh, klēpjdatoru, displeju, pleijeru iPod un planšešu iPad kopējais īpatsvars Apple bilancē ir zemāks nekā viedtālruņu loma, kas nodrošina 60% no visa noieta. Ja ņemam vērā pleijeru un planšešu īpatsvaru, šķiet - vai nav pienācis laiks Apple Computer pārdēvēt par Apple Gadget?
Un kā sanācis, ka stilīgu lietiņu ražotājs tirgus kapitalizācijas ziņā spējis atstāt sev aiz muguras naftas infrastruktūras gigantu ExxonMobile? Jo vairāk tāpēc, ka - atšķirībā no ExxonMobil - Apple produkciju globālajā tirgū ir ar ko aizstāt. Atbilde vienkārša: finanšu plūsmas. Līdz ar to vēl viens variants kompānijas jaunajam nosaukumam - Apple Investment.
Akcionāriem - dividendes, menedžeriem - bonusi
Ja ExxonMobile investē superlīdzekļus superdārgos supergrūtas naftas iegulu izstrādes projektos, tad Apple vienkārši tirgū pērk savas akcijas. Iegādes tempi - apmēram 70 mljrd. USD gadā. Neprāts? Katrā ziņā - ja spekulācijas finanšu tirgos kļuvušas izdevīgākas par reālo ražošanu, neko labu nevar gaidīt.
Un Apple šajā aspektā nav nekas unikāls - jau vairākus gadus ASV kompānijas aizrautīgi nodarbojas ar savu akciju izpirkšanu, pārspējot vienu rekordu pēc otra. Pēc ekspertu aplēsēm, šai nodarbei notērētā summa ir 500-1000 mljrd. USD gadā.
Pieprasījuma mazināšanās laikā kompāniju vadītāji vienkārši iegādājas papīrus, provocējot kapitalizācijas pieaugumu. Rezultātā šobrīd apmierināti visi: gan akcionāri, kuru labklājība aug, gan menedžeri, kas saņem labus bonusus. Kad naudu iespējams taisīt no gaisa, pārējais nav tik būtisks.
Tas tiek darīts ar aizņemtiem līdzekļiem, jo aizdevuma likme atrodas rekordzemā līmenī. Šādos apstākļos burbuļu izgatavošanas mašīna sāk strādāt ar pilniem apgriezieniem: tiek izvietots arvien vairāk obligāciju, bet piesaistītie līdzekļi tiek izmantoti akciju uzpirkšanai. Principā šāda veida ekonomika spēj eksistēt diezgan ilgi.
Taču problēma pastāv apstāklī, ka visietekmīgākā sieviete pasaulē - ASV FRS vadītāja Dženeta Jelena - tomēr pārskatāmā nākotnē grasās aizdevuma likmi celt. Tas ir trauksmes zvans ne vien ASV naftas kompānijām, bet arī IT nozarei.
IT sektors sevi vairs nedēvē par «jauno ekonomiku»
Lai arī valda satraukums, tomēr jāmin arī nozīmīgas atšķirības starp 2000. gada dotkomu burbuli un patlabanējo situāciju. Uzskatāmības labad salīdzināsim NASDAQ COMPOSITE INDEX parametrus pirms akciju kraha un tagad: kapitalizācija 2000. gada martā bija 6,6 trilj. USD, 2015. gada aprīlī - 8,2 trilj. USD; P/E attiecība 2000. gada martā - 189,7, tagad - 19,4; attiecīgi kompāniju skaits biržā - 4715 un 2578; izmaksātās dividendes - 14,14 un 77,98 mljrd. USD; akcijas, kuru cena pārsniedz 100 USD - 210 un 84 kompānijām.
Vieni eksperti norāda, ka šobrīd NASDAQ COMPOSITE INDEX izskatās pārvērtēts; otri uzskata, ka pēdējo gadu izaugsmes pamatā ir ASV FRS īstenotā naudas drukāšanas politika, kamēr sektora fundamentālie rādītāji nebūt neizskatās labi.
Aģentūra Gartner nesen publicēja jaunu 2015. gada prognozi IT sektoram. Verdikts: ieņēmumi pasaulē IT jomā sasniegs 3,66 trljn. USD pret 3,71 trljn. USD 2014. gadā (-1,3%). Galvenais iemesls - augstais dolāra kurss, kā arī Eiropas, Krievijas un Japānas valūtu vājināšanās, kur elektronikas produkti attiecīgi kļūs dārgāki. Daudz agrāk Gartner sektorā prognozēja 3,9% lielu pieaugumu, vēlāk prognozi koriģēja uz +2,4%, taču tagad nozarē tiek sagaidīta lejupslīde.
Draudošais burbulis prognozēs neparādās. Taču kurš gan pērn prognozēja katastrofālo naftas cenu lejupslīdi?
Pirms 2000. gada kraha IT sektors sevi lepni dēvēja par «jauno ekonomiku». Tagad šāds apzīmējums izzudis: tehnoloģiju nozare pamazām liek saprast, ka pati par sevi ir ekonomika. Un šāda burbuļa plīšana jau radītu satricinājumu globālā mērogā.