Saeima un Tieslietu ministrija nespēj palīdzēt cilvēkiem, kam jāmaksā piespiedu zemes nomas maksa (175)

Kurmju ielas 7 iedzīvotāji sacēluši kājās arī Rīgas domi. Pēc vairākiem gadiem viņi pa aplinkus ceļiem tikuši pie šīs zemes plāniem, ko saimnieki nav gribējuši dot. Nu sapratuši, ka maksā par krietni lielāku zemes platību. Arī par to, kur aiz žoga atrodas zemes īpašnieku mazdārziņš. Tāpēc prasa pilsētai zemi pārmērīt.

Laimdotas Straujumas Valdības deklarācijā ierakstīts, ka tā turpinās izstrādāt dalītā īpašuma tiesisko regulējumu. Nekādu konkrētāku solījumu par to nav. Līdz šim gandrīz 20 gadus problēmu atrisināt nav izdevies. Solījumi bija arī pirms gada - pārlaidīsim pašvaldību vēlēšanas un tad aktīvi netaisnīgos likumus labosim.

Tagadējais ekonomikas ministrs tolaik ieteica utopisku plānu – atrast aptuveni miljardu vai pat vairāk, lai palīdzētu iedzīvotājiem ar izdevīgiem procentiem ņemt kredītus un zemi izpirkt.

Bet gada laikā problēma nav izkustējusies. Joprojām politiķi spēlējas ar vairāk un mazāk neizpildāmām idejām, bet veidu, kā atrisināt jautājumu saknē, nav spējuši atrast. Saeimas deputāti atbildību grib prasīt no Rīgas domes, dome un to vadošais Saskaņas centrs no valsts budžeta. Tikmēr Tieslietu ministrijas un Saeimas atbildīgie joprojām nespēj atrast pareizāko veidu, kā samilzušo problēmu atrisināt.

ILMA ČEPĀNE, Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (VIENOTĪBA):

Es jums pateicu, ka man nav ko teikt. Nu es jums pateicu. Nu. Nu kā jūs nesaprotat?

Mēs gribējām pajautāt, jo mums cilvēki regulāri zvana...

Čepāne: Nu man arī cilvēki regulāri zvana! Jūs saprotiet... nu, ienāciet iekšā, es izstāstīšu.

Es vienmēr jums ļoti laipni atbildu, bet šoreiz man nav ko teikt. Tādēļ, ka joprojām visi piedāvātie varianti, kurus piedāvā šie cilvēki, Satversmes tiesā tiks atcelti. Viņi tiks atcelti. Jo Satversmes tiesa pasaka – ir tirgus. Lūdzu – ir virsū māja, ir zeme – lūdzu nopērciet. Sametieties kopā un nopērciet. Bet tie cilvēki pasaka – mums pienākas. Un te ir diskriminācija. Bija māja uz valsts zemes. Viņam palaimējās – ļoti labi. Viņš te pa lēto dabūja izpirkt. Tagad māja ir uz privātās zemes un viņam prasa riktīgu naudu. Bet, lai valsts varētu izpirkt un piedāvāt viņiem par tādu pašu naudu kā šajā gadījumā – valstij vajag miljardu latu. Miljardu!

Tieslietu ministrija jau vairākas reizes piedāvājusi Saeimai grozījumus likumā, kas regulēs to, ka dzīvokļiem jaunuzceltās mājās jābūt saistītiem ar zemi un tā var piederēt tikai dzīvokļu īpašniekiem. Kā stāsta šonedēļ par Satversmes tiesas tiesnesi ieceltais Gunārs Kusiņš – visi varianti bijuši nederīgi. Lai problēmu atrisinātu, ir jāuzraksta pavisam jauna nodaļa Civillikumā, kas regulē apbūves tiesības, un tas esot ļoti sarežģīti.

Bet Ilmas Čepānes partijas biedrs no Rīgas domes iesaka problēmu risināt no pavisam citas puses. Šos īpašumus īpaši izdalīt Valsts zemes dienesta sistēmā, kas rēķina īpašumu kadastrālo vērtību. Pēc tā nosaka zemes nomas maksas apmēru iedzīvotājiem. Šiem īpašumiem kadastrālā vērtību būtu jāsamazina, jo uz tiem ir apgrūtinājumi – dzīvokļu mājas, kas īpašniekam liedz ar zemi ko iesākt, un līdz ar to tās vērtība ir zemāka nekā tukšam zemesgabalam. Tad iedzīvotājiem pārmērīgi augstie maksājumi par nomu saruks, zemju īpašniekiem bizness vairs nebūs tik ienesīgs un interesants, un problēma atrisināsies pati no sevis.

VALDIS GAVARS, Rīgas domes deputāts (VIENOTĪBA):

Es kā īpašnieks uz tukšas zemes varu darīt visu, ko vēlos. Protams, likuma ietvaros. Kartupeļus audzēt vai ko. Bet ja man ir sveša māja virsū – apgrūtinājums. Bet kadastra reģistrs uzskata to un arī daži eksperti ministrijā, cik es esmu runājis, uzskata, ka tu vari gūt biznesu. Ka tev jau ir biznesa projekts – māja virsū un tu no iedzīvotājiem vari iekasēt naudu. Tā nav pareiza pieeja. Jo tas ir apgrūtinājums īpašumam un ne katrs grib ar to nodarboties.

Ideju mainīt strīdīgajiem īpašumiem kadastrālo vērtību atbalsta arī advokātu birojs SORAINEN, kam Tieslietu ministrija pirms diviem gadiem prasīja padomu - kā bezizejas situāciju risināt. Kā atzīst pieaicinātie eksperti – vairumu ieteikumu ministrija neesot ņēmusi vērā.

LELDE LAVIŅA, zvērināta advokāte:

Pilnīgi piekrītu. Vispār nebūtu publiskās diskusijas, vispār šobrīd problēma nebūtu tika aktuāla, ja nebūtu pacelta kadastrālā vērtība. Tad problēmas nebūtu nekādas. Ja valsts būtu nošķīrusi šos piespiedu dalītos īpašumu objektus un piemērojusi tai izņēmumu, ka tiem kadastrālā vērtība nemainās, jo tev nevar pieaugt vērtība īpašumam, kurš ir apgrūtināts un ko tu nekā citādi nevari izmantot kā tikai paciest, ka kāds cits tur dzīvo savā daudzdzīvokļu mājā. Tādam īpašumam nav ne tirgus vērtības, ne kadastrālās vērtības.

Valsts ir kļūdījusies jau divreiz. Deviņdesmitajos gados dalot īpašumus un pieļaujot, ka zeme zem daudzstāvu mājām var piederēt citiem, ar šo īpašumu nesaistītiem cilvēkiem. Otrreiz kļūda pieļauta, šiem īpašumiem piemērojot to pašu kārtību kadastrālās vērtības noteikšanā kā citiem nosacīti «normālajiem» – nesadalītajiem īpašumiem. Tieslietu ministrijas pakļautībā strādājošais Zemes dienests, kas šīs vērtības katru gadu aprēķina, pieļaut izņēmumus nav gatavs, jo to viņiem neparedz likums.

Jūs nepieļaujat iespēju, ka attiecīgi uz vienu konkrētu grupu var izdarīt izņēmumu un noteikt atsevišķi?

GATIS KALNIŅŠ, Valsts zemes dienests, Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors:

Ja būs pamats objektīvi pie tā ar skaitļiem, faktiem un pamatojumiem strādāt, mēs pie tā strādāsim. (...) Pašreiz nav tādu īpašu pamatojumu, ka vajadzētu kaut ko īpaši dalīt. Vēl ar to nosacījumu, ka šo īpašumu savstarpējās attiecības ir ļoti nesakārtotas no uzskaites viedokļa. Zemesgabali ir lieli, virsū krusteniski ir daudz dažādu daudzdzīvokļu māju vai vai ražošanas teritorijas, un viņas vēl nav sadalītas ar konkrētām platībām. Tur ir daudz jautājumi pa priekšu jārisina, kadastrālā vērtība pēc tam varētu nākt un tikt regulēta, nevis pa priekšu.

Tieslietu ministre šonedēļ runājusi ar lielāko pilsētu vadītājiem, kas apsolījuši pārmērīt strīdīgo īpašumu robežas. Lai izbēgtu no absurdiem, ka iedzīvotājiem jāmaksā pat par zemi, uz kuras atrodas ielas vai privātas autostāvvietas. Citos gadījumos zemju īpašnieki iedzīvotājus gluži vienkārši apmāna – ja uz zemes atrodas, piemēram, trīs daudzdzīvokļu mājas, īpašnieks nomas maksu par visu zemes platību pamanās iekasēt gan no pirmās, gan otrās, gan arī trešās mājas.

BAIBA BROKA, tieslietu ministre (Nacionālā apvienība):

Pašas pašvaldības saistošo noteikumu kontekstā uzņemsies pārmērīt kvartālu ietvaros vai arī pēc daudzdzīvokļu īpašnieku iniciatīvas pārskatīt un noteikt šo funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Kas tālāk atrisina to, kas ir tas apjoms, par ko tiek slēgti šie nomas līgumi, un nākotnē tas būs tas apjoms, ko var prasīt jau pēc tam, lai šis zemes īpašnieks pārdod šo zemesgabalu daudzdzīvokļu īpašniekiem.

Tikmēr no janvāra daļai Rīgas, jo īpaši centra īpašumiem kadastrālā vērtība ir augusi. Rīgā vidēji par 5%. Bet dažviet centrā un Vecrīgā arī par 20%. Tas nozīmē - par tik pieaugs zemes nomas maksa. Arī Kurmju ielā 7, kur iedzīvotāji kareivīgi noskaņojušies paši, negaidot ministrijas, deputātu vai domes iesaistīšanos, panākt zemes pārmērīšanu un jaunu robežu noteikšanu. Lai viņiem vairs nav jāmaksā par zemi, ko viņi neizmanto.