Uzņēmumu vadītāji Latvijā ir piesardzīgi, turklāt labprāt cīnās vienatnē, tā liecina uzņēmuma «PricewaterhouseCoopers» (PwC) vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas «PwC’s 18th Annual Global CEO Survey» Latvijas rezultāti. Mūsu uzņēmējiem ir viens no pesimistiskākajiem viedokļiem par globālo attīstību, bet viņi ir optimistiskāki par savu uzņēmumu attīstības prognozēm. Aptaujas dati arī liecina, ka gan Latvijas, gan pasaules uzņēmēji saredz lielus ģeopolitiskos riskus.
No Latvijas aptaujā piedalījās 34 uzņēmumu vadītāji no 18 nozarēm. Trešā daļa aptaujāto ir no TOP 100 pēc apgrozījuma Latvijā.
Latvijas aptaujā piedalījās uzņēmumu vadītāji valdes priekšsēdētāja un direktora līmenī kopumā no 18 nozarēm: apdrošināšanas, auto tirdzniecības, būvniecības, banku un finanšu, farmācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, nekustamā īpašuma, naftas un dabasgāzes, kokrūpniecības un mežizstrādes, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, kā arī mediju, naftas, transporta un loģistikas.
Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāju aptaujas galvenie secinājumi
Pārliecība par ieņēmumu pieaugumu pašu biznesā ir saglabājusies.
77% uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvāko gadu laikā.
41% uzņēmumu tuvākā gada laikā plāno palielināt darbinieku skaitu.
Plānoto restrukturizācijas aktivitāšu augšgalā ir cenu samazināšana un atsevišķu biznesa funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam.
Latvijas uzņēmējus nodokļu nasta satrauc krietni mazāk nekā igauņus.
Uzņēmēji nelabprāt veido sadarbību un stratēģiskās alianses ar akadēmiskajiem spēkiem, nozaru klāsteriem un biznesa asociācijām.
Uzņēmēji uzskata, ka valsts prioritātei ir jābūt kvalificētam un pielāgoties spējīgam darbaspēkam.
Apkopotie Latvijas rezultāti liecina, ka mūsu uzņēmumu vadītāji, tāpat kā kolēģi Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), ir vismazāk optimistiski par globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Uzņēmēji uzskata, ka ekonomiskā izaugsme nākamo 12 mēnešu laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā (44%) vai pat samazināsies (41%). Taču saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. Pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvāko gadu laikā ir 77% aptaujāto.
SIA «PricewaterhouseCoopers» valdes priekšsēdētāja un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa - Zaščirinska norādīja, ka Latvijas uzņēmumu vadītāju prognozes ir diezgan pesimistiskas, salīdzinot ar pasaules kompāniju līderu viedokļiem.
Mūsu uzņēmējiem ir viens no pesimistiskākajiem viedokļiem par globālo attīstību.
Vienlaikus viņi ir optimistiskāki par savu uzņēmumu attīstības prognozēm. Interesanti, ka igauņu lielo uzņēmumu vadītāji nav tik optimistiski noskaņoti.
Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā kolēģi CAE reģionā, ir apņēmības pilni palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt arī 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju.
Vien 15% vadītāji Latvijā plāno samazināt darbinieku skaitu.
Uzņēmēji arī plāno ieviest virkni biznesa stratēģiju, lai stiprinātu savus uzņēmumus tuvākajos 12 mēnešos. Šogad plānotāko restrukturēšanas pasākumu augšgalā ir izmaksu samazināšana - 53% un biznesa funkciju vai procesu nodošana ārpakalpojuma sniedzējam - 26%.
Kopumā vadītāji visā pasaulē jūtas vairāk apdraudēti nekā citus gadus.
Uzņēmēji pasaulē un Latvijā tika aicināti novērtēt, viņuprāt, lielākos biznesa, sociālos, ekonomiskos un politiskos riskus viņu biznesa izaugsmei. Jāatzīmē, ka
šogad pasaulē risku intensitāte ir palielinājusies līdz vēl nepieredzētam līmenim.
Latvijas uzņēmēji līdztekus ģeopolitiskajai nenoteiktībai un pārmērīgam regulējumam trešajā vietā pie nozīmīgākajiem sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem riskiem ir ierindojuši prasmju (ne-) pieejamību, nodokļu slogu atstājot tikai ceturtajā vietā. Igaunijā uzņēmējus nodokļu slogs satrauc ievērojami vairāk nekā Latvijā. Mūsu ziemeļu kaimiņiem arī valsts rīcība attiecībā uz fiskālo deficītu un ārējo parādu ir krietni svarīgāka nekā mūsu uzņēmumu vadītājiem.
Jautājumā par biznesa riskiem uzņēmēji visā pasaulē, CAE reģionā un Latvijā ir vienisprātis – pirmajā vietā ir darbaspēka un prasmju pieejamība. Atšķirībā no reģiona un mūsu tuvākajiem kaimiņiem igauņiem Latvijas vadītājus satrauc kiberapdraudējums un datu drošības trūkums, kā arī kukuļošana un korupcija. Interesanti ir tas, ka atšķirībā no igauņu kolēģiem mūsu uzņēmumu vadītājus nebaida tehnoloģisko pārmaiņu ātrums un jauni ienācēji tirgū.
Latvijas uzņēmējiem šobrīd vissvarīgākais tirgus ir Krievija,
jo tās tuvums un tirgus apmēri saglabās savu ietekmi uz mūsu valsts uzņēmumu attīstību tuvāko 12 mēnešu laikā. Stratēģiski svarīgo valstu pirmais trijnieks pasaulē ir ASV, Ķīna un Vācija.
Interesanti, ka igauņu uzņēmējiem tuvāko 12 mēnešu laikā Latvija ir stratēģiski nozīmīgākais tirgus, bet Krievija ir nozīmīga tikai 20% aptaujāto.
Ar ko uzņēmēji labprāt sadarbojas, bet ar ko ne?
Aptaujā tika atklāts, ka Latvijas uzņēmumi labprātāk sadarbojas ar klientiem, piegādātājiem un nevalstiskām organizācijām. Ievērojami maz Latvijas uzņēmēju plāno sadarboties ar akadēmiskajiem spēkiem, klāsteriem, asociācijām un biznesa tīkliem, kā arī saviem konkurentiem. Raksturīgi, ka Latvijas uzņēmēji vairāk nekā CAE reģionā vai pasaulē plāno sadarboties ar valsti, jauniem uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām.
Slavējama gan ir mūsu uzņēmēju labvēlīgā attieksme pret sadarbību ar valsti.
Šāda izvēle un respondentu izvēles īpatsvars varētu būt skaidrojams ar nelielo attālumu starp valdību un sabiedrību, kas raksturīgs mazām teritorijām.
Lūgti definēt trīs galvenās jomas, kam jābūt valsts prioritātēm, uzņēmēji pasaulē visbiežāk minēja starptautiski konkurētspējīgas un efektīvas nodokļu sistēmas izveidi, kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka pieejamību, kā arī atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu. Latvijas uzņēmējiem tā pirmkārt un galvenokārt ir kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka pieejamība, tad seko starptautiski konkurētspējīgas nodokļu sistēmas izveide, kā arī darbaspēka veselības un labklājības nodrošināšana.
Aicināti nosaukt jomas, kurās valsts līmenī netiek strādāts pietiekoši efektīvi, uzņēmēji pasaulē viennozīmīgi nosauc starptautiski konkurētspējīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, bet Latvijas uzņēmējiem tas šķiet kvalificēts un pielāgoties spējīgs darbaspēks (62%). Vislabāk Latvijas valsts tiek galā ar digitālās infrastruktūras nodrošināšanu un klimata izmaiņu radīto risku mazināšanu.
Uzņēmēji tika aicināti arī minēt jomu, kuras sakārtošanā plāno tuvākajā laikā sadarboties ar valsti. Latvijā tā ir inovācijām labvēlīgas vides izveide un uzturēšana (29%). Savukārt 29% piedalīsies kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka nodrošināšanā, kā arī 26% - lai nodrošinātu darbaspēka veselību un labklājību.
Tehnoloģiju lielā nozīme
Jautājumā par tehnoloģiju nozīmi un izmantošanu uzņēmēji pasaulē un Latvijā nosauca sev stratēģiski svarīgākās digitālo tehnoloģiju jomas. Pasaulē tās ir mobilo tehnoloģiju izmantošana klientu iesaistei (81%), kā arī datu ieguve un analīze (80%). CAE reģionā tā ir datu ieguve un analīze (86%), kā arī mobilās tehnoloģijas (74%).
Latvijas uzņēmējiem galvenais ir kiberdrošība (94%) un mobilo tehnoloģiju izmantošana klientu iesaistei (79%).
Būtiska ir arī datu ieguve un analīze (76%).
Latvijas uzņēmēju raizes par kiberdrošību PwC Konsultāciju nodaļas vecākā projektu vadītāja Dr.dat. Baiba Apine skaidro šādi: «Uzņēmēji Latvijā krietni vairāk uztraucas par kiberdrošību (94%) nekā vidēji pasaulē (78%). Latvijas uzņēmēju uztraukums pieaudzis kopš pagājušā gada, galvenokārt aktivizējoties diskusijai par kiberdrošības jautājumiem medijos, kā arī sadarbībai ar klientiem un piegādātājiem arvien vairāk pārceļoties kibertelpā.
Datu analīzes salīdzinoši lielā ietekme uz uzņēmējdarbību īstermiņā (76% – Latvijā, 80% – pasaulē) ir atkarīga no pašu uzņēmēju spējas identificēt jomas, kurās datu analīzei būtu pievienotā vērtība. Pašlaik šī tehnoloģija izskatās vairāk daudzsološa informācijas tehnoloģiju profesionāļiem nekā pašiem uzņēmējiem.»
Aicināti novērtēt tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un vērtību, ko tās sniedz uzņēmumam, respondenti pasaulē un Latvijā visbiežāk minēja darba efektivitātes uzlabošanos (88% pasaulē un 100% Latvijā). Dati un datu analītika pasaulē ir otrajā vietā (85%), bet Latvijā tā ir klientu pieredze (88%). CAE reģionā pirmo vietu dala darbības efektivitāte un datu analīze (90%).
Uz jautājumu par talantu dažādības stratēģijas esību vai plāniem to ieviest uzņēmumā pozitīvi atbildēja 64% respondentu pasaulē un 51% reģionā. Latvijā tādu bija tikai 32%, un tikpat daudziem (32%) Latvijā dažādošanas stratēģijas nav un nav plānots tādu ieviest.
Uzņēmumos Latvijā, kuriem ir talantu dažādības stratēģija (32%), kā vislielākie ieguvumi tika nosaukti talantu piesaiste, biznesa efektivitātes veicināšana, iekšējā un ārējā sadarbība, klientu apmierinātības palielināšana, kā arī fakts, ka tā palīdz apmierināt jaunas un vēl nebijušas klientu vēlmes (visi 91%).
PwC 18. Ikgadējā uzņēmumu vadītāju aptaujā piedalījās 1322 dalībnieki 77 pasaules valstīs 2014.gada nogalē. Reģionālajā griezumā 459 intervijas tika veiktas Āzijas un Klusā okeāna reģionā, 455 Eiropā, 147 Ziemeļamerikā, 167 Latīņamerikā, 49 Āfrikā un 45 Tuvajos Austrumos.
