Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Premjera lēmumu, visticamāk, ietekmēja arī nesaskaņas koalīcijā

Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) lēmums par atkāpšanos no amata ir atbildīgs, bet reizē arī pretrunīgs lēmums, jo nav skaidrs, cik droši ir pieņemt šādu lēmumu tagad, norāda sociologs Aigars Freimanis. Viņš skaidro, ka atkāpšanās, uzņemoties atbildību par traģēdiju Zolitūdē, ir cienījama rīcība. Bet pretrunīgs šajā lēmumā ir tas, ka šis lēmums, visticamāk, nav pieņemts vien kontekstā ar Zolitūdes traģēdiju.

«Skatoties Dombrovska paziņojumu, varēja pamanīt, ka to saka cilvēks ar pārliecību un atvieglojuma sajūtu. Nav noslēpums, ka jau labu laiku ir bijušas dažādas zīmes problēmām un nesaskaņām koalīcijā. Arī šīs nesaskaņas varēja būt kā viens no iemesliem lēmuma pieņemšanai,» skaidro Freimanis.

Tāpat pretrunīgs šis lēmums ir tādēļ, ka patlaban

nevienam nav skaidrs, kas notiks

pēc tam, kad šo demisiju būs pieņēmis Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Nav zināms, vai Dombrovskim pašam ir skaidrs, kas notiks tālāk. Proti, cik droši ir pieņemt šādu lēmumu tagad. Taču, iespējams, ka šis lēmums varētu likt sarosīties esošajai koalīcijai un veicinās tās sadarbību. Šķiet, ka laikā pēc demisijas, kad Dombrovskis turpinās pildīt valdības vadītāja pienākumus, viņš kādus atsevišķus lēmumus varētu pieņemt brīvāk,» uzskata Freimanis.

Kažoka: premjera atkāpšanās paaugstina atbildības latiņu

Ministru prezidenta Valda Dombrovska atkāpšanās ir cieņas vērts solis un

paaugstina atbildības latiņu Latvijas politikā,

sacīja politoloģe Iveta Kažoka. Viņa gan prognozē, ka varētu būt

Politoloģe norādīja, ka pašreizējā valdība turpina darbu, kamēr tiek izveidota jauna valdība. Viņa minēja, ka ir divas iespējas - politiķi ātri vienosies par jaunās valdības sastāvu vai nevarēs izveidot jaunu valdību un pašreizējā tehniski turpinās darbu, jo nav citas valdības ar Saeimas uzticēšanos. Viņasprāt, tas nebūtu labākais scenārijs Latvijas gadījumā.

Kā uzskata Kažoka, ņemot vērā, «sarkanās līnijas» Saeimas frakciju vidu, būtu sarežģīti izveidot jaunu valdību. Kažoka arī norādīja, ka nespēj iedomāties, ko prezidents Andris Bērziņš varētu aicināt par jauno valdības veidotāju, taču paredz, ka atjaunosies runas par Zaļo un zemnieku savienības iekļaušanu valdībā.

Tāpat Kažoka atzina, ka šī valdība ir nīkuļojusi jau ilgu laiku politisko ķildu dēļ, tādēļ izteicās, ka «labāk šausmīgas beigas, nekā bezgalīgas šausmas».

Viņa uzsvēra, ka līdz Saeimas vēlēšanām būtu jāatrisina jautājumi, kas izraisīja premjera demisiju, tostarp būvniecības jomas sakārtošana. Politoloģe arī nedomā, ka jaunizveidotā valdība līdz Saeimas vēlēšanām pārsvītros pašreizējās ieceres.

Kažoka uzsvēra, ka Dombrovskis

atjaunojis ticību tam, ka eksistē politiķa godaprāts

un ir politiķi, kuri atzīst kļūdas un kuriem palikšana amata krēslā nav galvenais.

Politoloģe sacīja, ka neatkāpšanās no amata šādā situācijā nozīmētu «pakļaut sevi kritikas jūrai un pamazām iznīkt», taču Dombrovskis rīkojies pareizi kā reālpolitiķis un redzama atbildības sajūta, kā arī Dombrovskis atjaunojis cieņu pret sevi kā premjeru.

Rungainis: pēc premjera atkāpšanās nebūs nekādu pasliktinājumu

Nav nekāda pamata sagaidīt kādu pasliktinājumu premjera Valda Dombrovska (V) atkāpšanās un valdības krišanas dēļ, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Kopumā raugoties uz Latvijas politiku pēdējo pāris desmit gadu laikā, situāciju var raksturot ar vārdiem «tā ir stabila savā nestabilitātē» un ar tendenci, ka

neprotam atrisināt lietas labākajā veidā,

sacīja Rungainis.

Investīciju baņķieris uzsvēra, ka nevēlas komentēt politiskās norises, bet vienlaikus norādīja, ka Latvijā valdības mainās, taču tik un tā kustība ir vienmērīga gan lielajās, gan mazajās lietās un nav radikālu izmaiņu, jaunu politikas dimensiju.

Kā ziņots, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, Ministru prezidents Dombrovskis nolēmis demisionēt.

21.novembrī, iebrūkot lielveikala «Maxima» griestiem, Zolitūdē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši smagus savainojumus. Dzīvību zaudēja arī trīs ugunsdzēsēji. Šī bija lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Uz augšu
Back