/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Latvijā ierasts - ja naudas viltojums, tad visdrīzāk tā ir viltota monēta; savukārt viltotas eiro monētas gadās reti, uzmanība jāpievērš tieši banknotēm. Nomināli eirozonā ir tieši tādi paši kā Latvijā, vienīgi klāt nāks 200 eiro banknote. Viltotājus gan visvairāk interesē biežāk lietotās – divdesmitnieki un piecdesmitnieki.
Kā atšķirt īstu eiro no viltojumiem? (65)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bažas par iespējamu viltotas naudas pieplūdumu bija arī Igaunijā. Pirmā gada laikā visā valstī tika konstatētas teju 300 viltotas banknotes. Savukārt
visā eirozonā viena viltota banknote vidēji tiek konstatēta uz 30 tūkstošiem īsto.
Lielākās iespējas kļūt par upuri parasti ir gados veciem vai tieši otrādi - jauniem cilvēkiem.
«Pēc pieredzes, kā ir ar latviešu naudu, domāju, nebūs problēmu atšķirt, kāds ir viltots eiro,» cer vidusskolniece Laura Dambe.
Students Edgars Gulbis domā, ka jāskatās ūdenszīme pret gaismu: «Un arī reljefs, vai tas nav vienkārši plāns papīrs, un hologramma pret gaismu spīdošā.»
Ja cilvēks zina pamatprincipus, kā atšķirt viltotus latus, problēmu nebūs arī ar eiro, apliecina Latvijas Bankā.
«Viens no atpazīšanas veidiem ir papīrs, jo
naudu drukā no kokvilnas papīra, nevis celulozes,
tas ir stingrs, īpašas krāsas, ir vietas, kas ir biezākas, - var just pataustot. Te vai te taustot var sajust: pieci eiro,» demonstrē Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons.