Urbanovičs: Mūs mēģināja pazemot

Pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām portāls TVNET intervē populārāko partiju premjera amata kandidātus, bet SC premjera amata kandidāta Nila Ušakova preses sekretāre interviju atteica, aizbildinoties ar laika trūkumu.

Urbanovičs: Viņš ir aizņemts.

Mēs interviju pieteicām pirms mēneša.

Ko jūs mani tagad mokāt pat viņu? Es neesmu vainīgs, ka viņš nevarēja.

Kurš no jums ir galvenais SC?

Viņš.

Kurš ir īstais premjera amata kandidāts?

Viņš. Vienkārši viņš uzstāja, lai būtu arī es. Un tāpēc es esmu.

Kurš vadīs sarunas par iespējamo koalīciju?

Apvienības priekšsēdētājs – viņš. Iespējams, es arī piedalīšos.Tāpat kā citi valdes locekļi.

Gribu jautāt par Ušakova kunga veselībai saziedotajiem līdzekļiem...

To es nevaru atbildēt, tas jājautā viņam.

Bet jautājums ir par šo līdzekļu saistību ar SC.

Kādu?

Kāds labi informēts avots TVNET stāstīja, ka Ušakova kungam saziedoto naudu SC vēlējās izmantot savai priekšvēlēšanu kampaņai...

Meli! Jūsu avots ir melis! Neticiet viņam, sūdziet viņu tiesā un nepaļaujieties uz tādiem melīgiem avotiem. Es jūs ļoti lūdzu. Pasargājiet sevi!

Kā tad skaidrojat to, ka, tiklīdz TVNET bija izplatījis šo informāciju...

Kādu?

To, ka, iespējams, šo naudu varētu izlietot SC kampaņai...

Jūs apmelojāt mūs. Jūs izplatījāt melus. (Urbanovičs turpina apgalvot, ka tā nav patiesība.)

Cik lielus SC panākumus vēlēšanās prognozējat?

Neskaitu reitingus, skaitu dienas. Palikušas trīs dienas. Es neko nedomāju. Ko tur domāt? Mēs darām to, ko protam. Cenšamies neatkārtot kļūdas. Skatāmies, ko vēl var izdarīt. Un viss. Es kā atspole braukāju pa Latviju. (Uzskaita vietas, kur pēdējās dienās bijis.)

Jautāšu citādi – vai, jūsuprāt, SC varētu pārspēt “Latvijas ceļa” rekordu - 36 balsis?

Nezinu. Es neko par to nedomāju. Lūdzu arī savus kolēģus ar mani par to nerunāt. Tiklīdz kāds ieslīgst prognozēšanā, nākamais solis ir pašapmierinātība.

Mans uzdevums ir pašam skriet un citus triekt.

Skrienat pa priekšu vai no aizmugures?

Visādi. Cenšos, lai visi paspēj apstaigāt cilvēkus, tikties ar viņiem, runāt par lietām tieši un nepaļauties uz kampaņām.

Kāda varētu būt iespējamā koalīcija?

Nezinu, jo tagad visi zīmē nevis iespējas strādāt, bet karot. Tā saucamo sarkano līniju mērķis ir uzrunāt savus vēlētājus, zvejot viņu balsis. (..) Pēc vēlēšanām visas sarkanās līnijas krietni nobālēs.

Tāpēc mēs uz to skatāmies mierīgi un neļaujamies izprovocēt. (..)

Kā jums izdodas tik mierīgi? Citi premjera amata kandidāti nebija vis tik mierīgi.

Par ko man vajag uztraukties, lūdzu? Mums ir labs premjera kandidāts, un tas ir Nils. Varu būt lepns, ka viņš ir mācījies kaut ko arī manis.

Netaisos pazust no politikas, būšu viņam labs padomdevējs arī turpmāk.

Kur redzat savu vietu?

Redzu darbu parlamentā. Daudz žurnālistu un politologu neredz, cik smagi ir savākt kolektīvu kopdarbam, it īpaši, ja viņi ir spilgtas personības un viņi ir ievēlēti, nevis jūs esat viņus aicinājis.(..)

Jūs gribētu būt Saeimas spīkers?

Es domāju par frakciju. (..) Nezinu, kādi vēl man būs papildu pienākumi bez frakcijas organizēšanas. Es par to nesapņoju. Zinu, cik tas ir smags darbs, un tāpēc es neiejūsminos par perspektīvu to turpināt. Redzu frakcijā cilvēkus, kuri ar laiku varētu mani nomainīt.

Kad tas laiks varētu pienākt?

Es gribēju ātrāk. Gribēju jau sen.

Frakcijas organizēšana atņem ļoti daudz laika, un to varētu nodot kādam jaunam censonim. Tādi mums ir. (Uzskaita perspektīvākos jaunos SC politiķus, kuri varētu nomainīt pieredzējušākos. Tad vecākie varētu darboties pie partijas organizatoriskās uzbūves, kur ir daudz darāmā.) Gribam, lai SC .. izaug par drošu, stabilu un plašu sociāldemokrātisku partiju Latvijā un ar atzīstamu nozīmi Eiropā. Tāds ir galvenais mērķis.

Vai SC varētu piesaistīt arī vairāk latviešu vēlētāju?

Kā citādāk – Latvijā bez latviešiem? Ko jūs!

SC tiek minēts kā vēlēšanu uzvarētājs ar vislielāko balsu skaitu. Vai SC varētu turpināt strādāt arī opozīcijā?

Jūs par to šaubāties? Mēs visu laiku esam to darījuši. Kurš vēl varētu tik ilgi un veiksmīgi [strādāt opozīcijā], nezaudējot savu vēlētāju?

Vai tiešām jūs tas apmierina?

Nē! Tas neapmierina ne mani, ne mūs, ne mūsu vēlētāju! Bet acīmredzot mēs neesam izdarījuši tik daudz kļūdu kā citi, no kuriem novērsušies vairāk nekā no mums. No mums nav novērsušies. Mūsu vēlētāji zina, ko un kā mēs darām. Tas, ka mūs boikotē un ignorē, nevienam neko labu nedod. (..)

Runājot par kļūdām – tauta pavisam nesen gandrīz vienprātīgi atbalstīja Saeimas atlaišanu. Taču, kad jautā katram politiskajam spēkam atsevišķi, neviens īsti nesaskata savas kļūdas...

Domāju, ka SC lielā mērā ir līdzvainīgs Saeimas atlaišanā, bet ne tieši.

Ja mēs būtu valdošajā koalīcijā, valdībā, Saeimu neatlaistu.

Mēs nekādā veidā neatteicāmies būt koalīcijā. Mūs vienkārši mēģināja izprovocēt un pazemot. Tas viņiem izdevās. (..)

Kas ir jūsu kļūdas, kādēļ esat līdzvainīgi Saeimas atlaišanā?

Vot, par to es jums nestāstīšu. Tās zinu. Kļūdas ir arī man personīgi, bet es tās laboju un labošu. Kāpēc man vajadzētu tās eksponēt? Varbūt, paldies Dievam, jūs tās nesaskatāt un varbūt nobalsosiet par mums. Bet, ja es jums stāstīšu par savām kļūdām, jūs atklāsiet vairākus iemeslus to nedarīt. Nē, nē, piedodiet. Kas es tāds? Kāpēc lai es aprunātu sevi?

Kāpēc jūs nevarat nosaukt?

Es jau atbildēju – es ceru, ka jūs un portāla lasītāji par mums balsos. Tāpēc arī piekritu intervijai un atbildu uz jautājumiem, kuri man ne vienmēr patīk.

Tad nosauciet, lūdzu, lielāko SC plusu!

Dinamika, jauni cilvēki, kurus izdevās motivēt. Mēs – tā saucamie veči – varam palīdzēt viņiem kāpt pa politiskajām karjeras kāpnēm. Tas veido lifta efektu, kas nav citās partijās.

Kādā valodā SC frakcijā runājat?

Latviski, tikai valsts valodā.

Arī neoficiālās sarunās?

Ja atnāk kāds diplomāts.. cenšos atcerēties viņa valodas vārdus – angliski vai kā citādi. Bet Saeimā, valsts iestādē, SC viss – sarakste, īsziņas un tā tālāk - notiek latviski. Ja kāds no deputātiem izmanto papildu zināšanas kādā citā valodā, tas mums darbam nekaitē. (..) Esat vīlusies?

Nē, priecājos. Kādas turpmāk redzat latviešu un krievu valodas attiecības?

Svarīgi, lai tie, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, varētu to lietot, vai ne? Lai viņi nekautrētos sākotnējā apgūšanas frāzē no vājākām zināšanām un sliktākas izrunas, bet gan to trenētu un augtu. To mēs, visi latvieši, gribētu, vai ne? To nevar panākt ar citas valodas, kultūras un tautas noniecināšanu, kas bieži izskan no politiķiem. Ja mēs gribam, lai Latvijas krievi gribētu un censtos apgūt un lietotu latviešu valodu, mums jāizrāda zināma cieņa viņiem. Viņus nevajag pazemot, kā tas ir, piemēram, [kultūras ministres Sarmītes] Ēlertes kundzes sarakstītajā koncepcijā. Tur viņa definē, vulgāri tulkojot, - ja kādam nav paveicies un viņš piedzimis nepareizā ģimenē, viņam ir iespēja pārtapt par latvieti. Tā nedrīkst!

Mums jābūt lepniem par visiem Latvijai piederīgajiem.

Protams, vajag rūpēties, lai Latvija ir latviskāka. To vajag sākt ar cieņas izrādīšanu pret citiem. Mums viņi ir vairāk vajadzīgi nekā mēs viņiem. (..)

Kā latvietim būtu jāatbild, ja viņu uzrunā krieviski?

Ļoti individuāli.

Kā jūs atbildat?

Ja ar mani runā mani krievu politiķi, es viņus trenēju latviešu valodā. Bet nupat ar piketētājiem pie Saeimas es runāju krieviski, cienot viņu sirmos matus un problēmu, kuras dēļ viņi piketē.

Vairums citu populārāko premjera amata kandidātu intervijā TVNET sacīja, ka valdību nevarētu veidot spēks, kas neatzīst Latvijas okupāciju.

Pretendēju uz to, ka labāk zinu vēsturi nekā viņi, jo esmu izracies cauri notikušajam no 1938. līdz 1941. gadam. Pēc tam, kad mūs un mūsu vēlētājus mēģināja pazemot, mēs sēdāmies pie vēstures arhīviem. (..) Ja mēs Latvijā runājam emocionāli, Latvijā dzīvojošie notikumus traktē kā okupāciju.

Jūs?

Arī es. Es nevaru noliegt – emocionāli tā ir okupācija. Cilvēks nav gatavs šo vārdu aizvietot ar kādu citu. Taču, ja runājam no starptautisko tiesību aspekta, to par okupāciju saukt nedrīkstētu. Mēs varam saukt jebko, kā tik gribam.

Jūs mani varat saukt par mīlulīti vai kangaru.

Tā ir jūsu izvēle, nevaru jums to liegt. Tāpat ir ar notikumiem.

Ne es, ne kāds cits no SC neliegs cilvēkiem šo emocionālo attieksmi paust. (Urbanovičs skaidro okupācijas definīciju un to, kāpēc saistībā ar šiem notikumiem būtu jālieto citi svešvārdi.) Redzu, ka politiķi jandāliņu ap okupāciju mēģina izmantot politiski negodīgi.

Kuri politiķi?

Tie, kas eksaminē mūs saistībā ar okupācijas terminu. Viņi mēģina meklēt okupantus.

Nacionālais bloks?

Ne tikai. Viņi nesaka taisnību. Mēs viņus turam aizdomās, ka patiesībā viņi to dara, lai turpinātu šķelt sabiedrību. Mūsu piedāvājums ir gaužām vienkāršs – vienojamies, ka Latvijā, starp Latvijas piederīgajiem nav neviena okupanta. Tad varam runāt par okupāciju. Tad varam atzīt desmit okupācijas! (..) Gribu atgādināt, ka 1920.gadā Satversmes sapulcē kopā ar latviešiem bija arī citu tautību pārstāvji. Mums vajadzētu turpināt to, ko iesāka mūsu Satversmes tēvi – kopā darīt Latviju bagātāku un drošāku.

Ja runājam par bagātību, tad ļoti daudzi kritizē SC ekonomisko programmu, sakot, ka tā ir turpināšana dzīvot uz parāda.

Viņi arī mānās. Kad jūs sakāt daudzi, varu jums pateikt - daudz daudzāki mūs liela. Tie, kas mūs kritizē, nezina mūsu programmu. Viņi kritizē, ka

mēs iestājamies pret “svēto govi” - eiro ieviešanu 2014.gadā.

Bet, mīļie, mēs sakām, ka eiro ieviešana ir instruments nevis mērķis. (Urbanovičs par līdzīgu kļūdu uzskata Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas bija kā mērķis, nevis līdzeklis, kā uzlabot situāciju Latvijā. Tādēļ Latvija esot piekrāpta un daudz ko zaudējusi.) Tiem, kas šaubās par šo mērķi un to, vai tas vispār var būt mērķis, pārmet to, ka mēs gribam dzīvot uz parāda. Bet visa pasaule dzīvo uz parāda! Lielākie veiksminieki, manā skatījumā, būs grieķi, jo viņiem ir vislielākais parāds, ko norakstīs. Mēs varbūt būsim vienīgie, kas atdos parādus.

Vai mums to nevajadzētu atdot?

To vajadzētu skatīties – kas tas tāds. Tagadējais parāds mums ir neizdevīgs. Tas ir tikai noēšanai. Nevienu santīmu vai eiro centu nedrīkst izlietot ražošanas veidošanai un konkurētspējīgu uzņēmumu radīšanai. Tāda nauda mums nebija vajadzīga. (Runā par nodokļu samazināšanu pat tad, ja tas rada lielāku budžeta deficītu, lai tikai radītu jaunas darba vietas.)

Bet izklausās pēc populisma...

Muļķības!

Populisms taču ir arī SC solījumi par pensiju palielināšanu...

Es nesaku par palielināšanu. Pensionāri vairs nespēj sev palīdzēt, un ir amorāli ņemt nost tiem, kuri vairs nespēj sev palīdzēt. Ja jūs šodien atņemsiet pensijām, jūs iznīcināsiet rītdienas pensionārus. Redzot, ka jūsu omai ņem nost, jūs vairs neticēsiet šai valstij. (..) Ja jūs iedodat pensionāram naudiņu, viņš silda ekonomiku, pērkot lētāku Latvijas tirgus preci. Rīgā pensionārs [uz tirgu] pēc Latvijas precēm var aizbraukt par velti, nevis iet uz lielāko supermārketu kājām blakus.

Tiešām ticat, ka tirgū pārdod Latvijā ražotas preces?

Es to daru pats [eju uz tirgu]. Varu atšķirt, kura ir Latvijas prece.

Kā atšķirat?

Runāju ar tirgotājiem. Piemēram, banānus nemeklēju kā Latvijā ražotus. Bet redīsus, gurķus, kartupeļus un sēnes gan – zinu, kādas tās ir šeit un kādas ir ievestās. Ko jūs!

Ticat cilvēkiem?

Jūs ne?

Vai arī Latvijas valstij un tās nākotnei ticat?

Ticu. Absolūti. Ticu, ka Latvijas valsts var būt tas instruments un patrons, kas visiem Latvijas ļaudīm atvieglo dzīvi.

Tagad valsts ir kā ļaunā pamāte,

kura kalpo ne viņiem, ne saviem bērniem, bet kaut kādiem makroekonomiskajiem parametriem. (..)

Vai piekrītat teicienam, ka tautai ir tāds vadītājs, kādu tā pelnījusi?

Taisnība. Bet uzskatu, ka tauta nav pelnījusi. Visu laiku to krāpj. Tā ļaujas, tā ir naiva, to krāpj. Viņi ierauga vienu jauku cilvēku un saka – labais [Valdis] Dombrovskis, viņš taču neko sliktu mums nevar izdarīt. Un, ja blakus ir ļaunie krievi... Es taču neiešu riskēt ar krieviem, pat ja viņi kaut ko labu izdarītu. (..)

Kā vērtējat SC reklāmas, kas klejo internetā – aģitācija, sēžot uz tualetes poda, hiphopa ritmi?

Ļoti kritiski. Apkaroju to, cik vien varu. Kad ieraugu, uzreiz meklēju vaininieku un slēdzam ārā.

Reklāmas nav tapušas ar jūsu ziņu?

(Smagi nopūšas.) Nē, ne viena, ne otra, ne trešā. Zinu, par ko jūs runājat. Cīnījos un cīnos pret to. Liela daļa laika aiziet, lai pateiktu cilvēkam, ka ar to viņš vairāk kaitē mums visiem.

Sistēmas ar krustiņiem un svītrojumiem citās valstīs nav. Tad partijas vadītājam ir tiesības virknēt cilvēkus, norādot, kurš ir labais un kurš ir pelnījis būt augstāk.

Manā skatījumā, krustiņu un svītrojumu sistēma nodara ļoti lielu ļaunumu.

Partijas iekšienē notiek sacensība, kas ne vienmēr ir korekta. (..) Ja drīkst, es teiktu – šo sistēmu vajadzētu ņemt ārā. Tad jūs no manis varētu prasīt, kāpēc šis cilvēks ir tik augstu un vispār ir. (Stāsta par mažoritārās vēlēšanu sistēmas idejas virzību pa Saeimas gaiteņiem. Deputāti to esot noraidījuši. Viņš arī vēlas visas tautas vēlētu Valsts prezidentu.)

Vai SC pārstāvji, kas, jūsuprāt, rīkojušies bezatbildīgi, radot šādas reklāmas, tiks sodīti?

Mēs to darām. Cilvēki, kurus iepriekšējās vēlēšanās pieķēra līdzīgās darbībās, vairs nav mūsu sarakstā. Tāpat rīkosimies arī, pētot šīs vēlēšanu kampaņas gaitu.

Bet pagaidām?

Neprasiet no manis par daudz! Man vēl trīs dienas jānodzīvo līdz vēlēšanām. Man kā atspolei jāskraida apkārt un jāmotivē. Jau tagad tiem, kuriem konstatējam nekorektu uzvedību, aizrādām. Liela daļa ieklausās un maina. Tie, kuri nē, ar tiem runāsim arī pēc vēlēšanām.

Kā valstij vajadzētu rīkoties ar “airBaltic”?

Tā ir acīmredzama afēra. Tā nevarēja notikt bez valsts ziņas. Koruptīvu līgumu slēdza iepriekšējā valdība. Šī valdība šo koruptīvo, valstij neizdevīgo līgumu turpināja, parakstīja atkārtoti. Tas ir noziegums pret valsti.

Pirmkārt, tas ir noziegums no valdības un ierēdņu puses, jo privātie jau vienmēr gribēs sev izdevīgāku stāvokli. Savukārt, ja valdība uz to iet, turu viņus aizdomās, ka tas ir koruptīvi.

Ko tagad darīt?

Mainoties valdībai, vajadzētu būt tiesai.

Pret ko?

Pret ierēdņiem un ministriem, kuri to pieļāva.

Vai tas ir reāli?

Ja turpināsiet balsot etniski – nē. Bet ja būs svaigs gaiss visos kabinetos, ienāks aizdomīgie krievi, pieļauju, ka politiskā konkurence Latvijā sāks strādāt. (..) Ir vajadzīgs caurvējš kabinetos. 20 gadus ir strādājusi un valdījusi viena un tā pati grupa. (Urbanovičs kritizē ierēdņu daudzumu un bezdarbību. Viņš uzskata – ja kādu ministriju pēkšņi likvidētu, tās pārraudzībā esošo nozaru darbs neapstātos.)

Sarunas noslēgumā piedāvāju Urbanovičam iespēju uzrunāt cilvēkus, taču viņš no tās atsakās un rāda uz plaukta nolikto klusējošo Budu. Tas politiķim atgādinot, ka viņš ir pārāk atklāts. Tā esot liela viņa nelaime.