Saņemts slēdziens par Paudera psihiskās veselības stāvokli

Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš astāstīja, ka ekspertīzes slēdziens ir aptuveni 60 lappuses biezs. Viņš vēl neesot ar to pilnībā iepazinies, taču "rezultāts, ja tā varētu teikt, ir nekāds", skaidroja advokāts. Pēc viņa teiktā, eksperti ir atzinuši, ka Pauders ir slims, taču, neraugoties uz to, viņš var piedalīties tiesas sēdēs.

Visu šo laiku Pauders atrodas slimnīcā, piebilda Vārpiņš. Tikmēr tiesa 24.augustā plkst.10 iecerējusi turpināt digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšanu.

Jau ziņojām, ka Rīgas apgabaltiesa 1.aprīlī Pauderam nozīmēja tiesu psihiatrisko un psiholoģisko ekspertīzi. To bija lūdzis gan prokurors, gan apsūdzētā aizstāvis.

Šī nebija pirmā reize, kad Pauderam tika lūgts noteikt ekspertīzi. 2010.gada rudenī Rīgas apgabaltiesa noraidīja prokuratūras lūgumu noteikt Pauderam tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Toreiz, paziņojot lēmumu, tiesnesis Juris Stukāns sacīja, ka lūgums ir "pilnīgi noraidāms kā nepamatots un nelikumīgs", jo tiesai neesot šaubu par Paudera pieskaitāmību. Turklāt no ārstniecības iestādes saņemtā izziņa esot apliecinājusi, ka Paudera slimošana nav ilgstoša un piedalīšanās tiesas sēdēs ir iespējama.

Pērn rudenī lūgumu par ekspertīzes noteikšanu prokuratūra izteica saistībā ar Paudera ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, veselības stāvokli un spēju pašam sevi aizstāvēt tiesā. Tāpat lūgums tika pamatots ar iespējamo nepieciešamību Pauderam un viņa advokātam Vārpiņam piemērot procesuālās sankcijas. Prokuratūra cita starpā pārmeta Pauderam "teātra spēlēšanu" un apzinātu procesa kavēšanu.

Vārpiņš toreiz tiesas sēdē atzīmēja, ka drīzāk ir risināms jautājums par Paudera ārstniecības kvalitāti un šajā kontekstā jautājumi esot uzdodami Medicīnas un darbspēju ekspertīzes komisijai.

Kā ziņots, digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar LVRTC meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un ārzonas kompānijas "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.