Grībauskaite: ES budžets būs viens no grūtākajiem Lietuvas prezidentūras uzdevumiem (2)

Vaicāta par sarežģītākajiem jautājumiem, ko viena prezidētājvalstis bieži vien nodod nākamajai «kā karstu kartupeli», prezidente nosaukusi tieši daudzgadu budžetu un piebildusi, ka Lietuva centīsies ar to tikt galā.

«Mums vajadzīgi resursi, finanšu resursi, pēc iespējas drīzāk, sākot no 2014.gada. (..) Ja mēs to panāksim, cik nu vien tas būs mūsu spēkos, - es runāju par vairāk nekā 70 programmām, kas jāizskata, - tad no 2014.gada varēs uzsākt jaunas programmas, varēs ieplūst jauni resursi, īpaši jauniešu bezdarba jomā, (..) un tas būs atkarīgs no prezidentūras, no Eiropas Parlamenta (EP) un visām dalībvalstīm,» viņa sacījusi.

Kā norādījusi Grībauskaite, kas pirms stāšanās tagadējā amatā bija ES finanšu un budžeta komisāre, viņa neuzskata, ka Lietuvai kā nelielai, pie eirozonas nepiederošai valstij būs grūti ietekmēt Eiropas Savienības kursu šai laikā, kad visa uzmanība pievērsta eirozonas problēmām un kad padziļinās plaisa starp eirozonu un pie tās nepiederošajām valstīm.

Prezidente atgādinājusi, ka visiem svarīgākajiem lēmumiem, pat ja par tiem jau panākta vienošanās eirozonā, no 1.jūlija būs nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts. Turklāt Lietuva gatavojas pievienoties eirozonai no 2015.gada, bet jau tagad tās valūta ir piesaistīta pie eiro un uz to attiecas tādi paši pienākumi kā uz eirozonas valstīm, bet ne visas šo valstu tiesības.

«Ekonomiskās grūtības, ieskaitot parādus, valstu parādu krīzi, neattiecas tikai uz eirozonu. Dažām valstīm ir problēmas, [lai gan] tām nav eiro. Tātad tas ir plašāk, tā nav eiro krīze, tā ir valstu parādu krīze, tā ir finansiālā, ekonomiskā krīze un nesaistās ar eirozonu vien,» viņa spriedusi.

Grībauskaite arī solījusi pārliecināt skeptiķus par eiro ieviešanas lietderību, bet norādījusi, ka neuzskata par vajadzīgu rīkot referendumu šai jautājumā .

Runājot par pašreizējo Lietuvas enerģētisko atkarību no Krievijas, viņa minējusi, ka no 2015.gada sākuma paredzēts iedarbināt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, kas apmierinās aptuveni pusi no Lietuvas vajadzībām, turklāt ap to pašu laiku būs pabeigts energosistēmu starpsavienojums ar Zviedriju, top arī jauns starpsavienojums ar Igauniju un Somiju, un Lietuva būs pilnībā integrējusies «Nordpool» sistēmā. «Mums jāpārdzīvo tikai divi gadi,» piebildusi prezidente.

Viņa atzinusi, ka par gāzi Lietuva maksā aptuveni 30% dārgāk nekā, piemēram, Vācija, bet uzsvērusi, ka tas nav saistīts tikai ar Lietuvas stingro politisko nostāju pret Krieviju, bet arī ar nostāju enerģētikas reformas jautājumā, proti, ar apņemšanos nodalīt dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas.

Atbildot uz «Euronews» jautājumu, vai Lietuvai 23 gadus pēc neatkarības atgūšanas ir nepieciešama stingrība pret Krieviju, Grībauskaite norādījusi, ka augstā cena, kas jāmaksā Lietuvai, liecina, ka Krievija energoresursus joprojām izmanto «kā politiskā un ekonomiskā spiediena ieroci».

Vaicāta, vai politikā viņai noder savulaik cīņas mākslās gūtā pieredze, ko apliecina viņas iegūtā melnā josta karatē, Grībauskaite atbildējusi, ka cīņas mākslās vajadzīga ne tikai fiziskā sagatavotība un jaunība - tās saistītas arī ar dzīves filozofiju, disciplīnu, uzticību izvēlētajam mērķim, un šīs mākas var likt lietā arī visās citās dzīves jomās, ieskaitot politiku.