Elektrības piegāde uzņēmumam «Liepājas metalurgs» ierobežota līdz brīdim, kad tas būs gatavs atsākt ražošanu, biznesa informēja AS «Latvenergo» pārstāve Ivita Bidere. Kā skaidroja Bidere, ņemot vērā, ka izejvielu trūkuma dēļ AS «Liepājas metalurgs» ir apturējusi tērauda kausēšanu, «Latvenergo» pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» lūgusi ierobežot elektroenerģijas piegādi.
Elektrības piegāde Liepājas metalurgam ierobežota, līdz tas atsāks ražošanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Elektroenerģijas piegāde uzņēmumam tiks ierobežota, nodrošinot spriegumu metalurģijas uzņēmuma drošības, administrācijas un ar ražošanu nesaistītu iekārtu funkcionēšanai.
Pašlaik tiek nodrošināta elektroapgāde «Liepājas metalurga» ražošanas iekārtu funkcionalitātes saglabāšanai, tādējādi netiek nodarīti bojājumi metalurģijas uzņēmuma iekārtām, saglabājot iespēju atsākt ražošanu un norēķināties par parādsaistībām, informēja Bidere.
Šobrīd elektroapgāde tiek nodrošināta apgaismojumam cehos, elektrosistēmu uzturēšanai, teritorijas apgaismojumam un apsardzei, ūdens cirkulācijai un kanalizācijai.
Ja AS «Liepājas metalurgs» iegādāsies izejvielas, būs gatava atsākt kausēšanas darbus un iepazīstinās ar piegādāto resursu samaksas plānu, būs iespējams apsvērt elektroenerģijas piegādi pa augstsprieguma līniju, skaidroja «Latvenergo» pārstāve.
Kā ziņots, Valsts policija (VP) šodien veikusi kratīšanas uzņēmuma «Liepājas metalurgs» vadības dzīvesvietās un darba kabinetos.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka šorīt vairākās vietās Latvijā vienlaikus notiek kratīšanas saistībā ar «Liepājas metalurga» krimināllietas izmeklēšanu. Šobrīd izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.
Saistībā ar notikušo Valsts policija šodien plkst.14 Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1, korpusā 4 rīkos preses brīfingu, kurā piedalīsies Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.
Uzņēmuma pārstāve Simona Laiveniece aģentūrai LETA apstiprināja, ka pēc Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas jaunākā inspektora Mežavilka ierosinājuma ir veikta kratīšana «Liepājas metalurga» vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos. Laiveniece norādīja, ka no uzņēmuma vadības un akcionāru puses nekādi komentāri par šo faktu nesekos.
Kratīšana veikta kriminālprocesa gaitā, kas ierosināts pērn 21.augustā pēc mazākuma akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotās personas Mārtiņa Krieķa iesnieguma.
Ekonomikas policija izmeklē krimināllietu par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar «Liepājas metalurgu». Pērn policijā sākotnēji veikta pārbaude par amatpersonu iespējamo pretlikumīgo rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un citus uzņēmuma aktīvus.
Portāls «pietiek.com» iepriekš vēstīja, ka kriminālprocesa gaitā tikusi pārbaudīta informācija par iespējamu «Liepājas metalurga» vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā - jau kopš 2003.gada. Portālam zināms, ka policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši «Liepājas metalurgu» kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.
Viens no līdzekļu «izpumpēšanas» veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem - fiksēts pat vairāk nekā 170 tūkstošu latu liels mēneša atalgojums. Uz to netieši norāda arī fakts, ka jau vairākus gadus «Liepājas metalurgs» savos gada pārskatos pārstājis publiskot valdes locekļu atalgojumu.
Tāpat ievērojami līdzekļi «izpumpēti», izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies «Liepājas metalurgs», taču jau par būtiski augstākām (starpība - 20 līdz 30 latu par tonnu) cenām.
Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats «Liepājas metalurgs» šo iespējamo peļņu nav saņēmis.
Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo uzņēmuma produkciju.
Kā ziņots, «Liepājas metalurga» kreditori piedāvājuši uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem.
Kreditoru piedāvājums paredz, ka Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā «Liepājas metalurga» pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka «Liepājas metalurga» padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas. Izpildot vēstulē akcionāriem minētos nosacījumus, kreditori apņemtos nodrošināt uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī, lai nodrošinātos pret maksātnespējas situācijas iestāšanos, ierosinātu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.
Saskaņā ar kreditoru kluba piesaistītā konsultanta «Prudentia» pārstāvja Kārļa Krastiņa teikto, «Liepājas metalurga» lielākie akcionāri Zaharjins un Segals esot konceptuāli piekrituši kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas. Turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Lipmanu, kurš šo kreditoru piedāvājumu noraidījis.
«Liepājas metalurga» lielākie kreditori ir AS «Latvenergo», AS «Citadele banka», AS «SEB banka», tērauda tirgotājs «Stemcor» un Valsts kase.