Saeima beidzot sakārto dubultpilsonības jautājumu

Dubultpilsonība Latvijā būs iespējama jau no 1.oktobra, tā ceturtdien trešajā, galīgajā lasījumā pieņemot gandrīz divus gadus izstrādātos Pilsonības likuma grozījumus, nolēma Saeimas deputāti. Debatēs tautas kalpi izmantoja iespēju atsvaidzināt viens otra vēstures zināšanas.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atļāva gan dubultpilsonības iespējamību, gan ar grozījumiem atviegloja pilsonības ieguvi nepilsoņu bērniem. Likums stāsies spēkā 2013.gada 1.oktobrī. Deputāti Pilsonības likumu trešajā lasījumā atbalstīja ar 54 balsīm par un 27 opozīcijas frakcijas «Saskaņas centrs» balsīm pret. Pēc balsojuma zālē izskanēja ieturēti aplausi.

Kam pienāksies dubultpilsonība?

Saeimas balsojumā atbalstītie Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.

Dubultpilsonība varēs būt arī personai, kura ir ieguvusi tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kuras ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Pilsonība saglabāsies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas dēļ.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība ir piešķirama tiem, kuri ir apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Likuma grozījumi skars arī nepilsoņu bērnus

Tie noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku ir bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Tajos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Ar grozījumiem tostarp paplašināts Pilsonības likuma mērķis, kas raisīja opozīcijā esošā «Saskaņas centra» deputātu debates. SC uzskata, ka ar paplašināto mērķi Latvijas iedzīvotāji tiek segregēti un diskriminēti, jo aizvien paliks cilvēku daļa, kas atzīti par automātiskās pilsonības necienīgiem. Tāpat arī vairāki citi priekšlikumi SC skatījumā veicina Latvijas iedzīvotāju nevienlīdzīgu iedalījumu.

Likums grozīts pirmo reizi 15 gadu laikā

Tāpat debašu laikā atminēts Latvijas Tautas frontes solījums (LTF) piešķirt Latvijas pilsonību visiem, kuri izteiks tādu vēlmi un apliecinās savu uzticību neatkarīgai Latvijai, automātiski. Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) gan uzsvēra, ka tā ir latviešu tautas draudzīgā attieksme, nelūdzot okupētājvalsti atkāpties ne vien ar armiju, bet arī ar ievestajiem cilvēkiem. Savukārt LTF solījums nozīmējis to, ka potenciālajiem pilsoņiem būtu jāapliecina sava vēlme būt pilsonim un piederēt Latvijas tautai, nokārtojot naturalizācijas eksāmenu.

Kopumā vairāk nekā piecas stundas ilgušajās debatēs gandrīz pie katra komisijā noraidītā priekšlikuma deputāti debatēja par Latvijas vēsturiskajiem notikumiem, paužot katrs savu skatījumu uz notikušo un pašreizējiem nepilsoņiem pienākošos taisnīgumu.

Pilsonības likums grozīts pirmo reizi 15 gadu laikā, ko 2011.gadā, izmantojot savas likumā noteiktās tiesības, ierosināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Uz augšu