Pagrabā spiež eļļu

Gatis stāsta, ka viņa rosība ap eļļām sākās savdabīgi. Pirms tam viņš darbojās ūdensdzirnavās un mala miltus. “Par ātru sākām. Ja tagad maltu, mūsu miltiem un putraimiem būtu liels pieprasījums,” uzņēmējs saka, taču viņa balsī nav ne kripatiņas nožēlas. Drīzāk jūtams azarts un interese.

Kad miltu malšanas bizness paputējis, Gatis sāka sadarboties ar kādu krievu “čali” ciedru eļļas pārdošanā. Konkurentu bija maz un uzņēmējdarbība zēla. Taču bizness izrādījās par mazu, lai vairāki sadarbības partneri ar to nopelnītu. Gatis palika viens pats.

Turklāt tirgū parādījās “Iecavnieka” produkti, kas līdzi nesa arī pamatīgu cenu kritumu. Gatis bija izvēles priekšā – sākt kaut ko citu vai arī turpināt darboties ar eļļām, proti, mācīties tās spiest. Izšķīrās par labu eļļām. Par mantotās ēkas pārdošanā iegūtu naudu Gatis iegādājās pirmo spiedi un filtru.

Sākumā kūņojos pa divām mazām telpām, diezgan svabadi mums gāja.

Linsēklu eļļas spiešanas vajadzībām uzņēmējs pielāgoja sētā esošās pagraba telpas. Sākumā tās bija baisā stāvoklī - grīdu klāja žurku ceļi, bet pavasaros pagrabs pamatīgi applūda.

Nespēj izturēt bargās ES prasības

Eļļu spiešanas procesā Gatis izmēģināja dažādas tehnoloģijas un pieejas. Sadarbojās arī ar Rīgas Tehniskās universitātes pētniekiem. Pārdošanas apjomi pieauga.

Taču pamatīgu triecienu bizness saņēma, kad nācās izpildīt visas Eiropas Savienības prasības. Sākumā Latvijas ierēdņi bija ļoti strikti prasību ievērotāji un kontrolētāji. Taču pēc laika prasības kļuva normālākas un Gata darbošanās atkal uzplauka.

Taču viņu visu laiku nepameta doma par ciedru eļļas spiešanu, kā to darīja viņa Krievijas sadarbības kolēģis.

Kas tad, mēs sliktāki par krievu čaļiem?

Izmēģinājis visdažādākās metodes, pēc laika Gatis atrada pieņemamu risinājumu. Nu maisam gals bija vaļā un varēja sākties arī dažādu citu riekstu spiešana!

Ik dienas dodas uz pagrabu

Tā kā Gatis ir vienīgais uzņēmuma darbinieks, lielāko dienas daļu viņš pavada sētā esošajā pagrabā. Lielajiem klientiem viņš eļļu aizved, bet mazie paši brauc pakaļ. “Duo AG” ražotās eļļas var iegādāties dažādos "zaļajos" veikaliņos, kā arī aptiekās.

Pilnasinīgā atvaļinājumā neesmu bijis, kopš sāku darboties ar eļļām.

Pa šiem desmit gadiem atpūsties sanācis vien pa nedēļai. Taču kādu citu lietu Gatis ievēro konsekventi – pēc intensīvi strādātām sešām darba dienām svētdienā uzņēmējs atpūšas kopā ar ģimeni un nedara neko saistībā ar darbu.

Uzņēmējs atklāj, ka eļļu ražošanā ļoti nozīmīgas ir izejvielas un to kvalitāte. Atkarībā no to mitruma mainās izspiestās eļļas daudzums. Parasti no desmit kilogramiem mandeļu var izspiest piecus litrus eļļas. Bet gadās, ka izspiežas tikai trīsarpus litri. Tas uzņēmējam pamatīgi “iesit pa kabatu”.

Kā pozitīvāko savā biznesā Gatis min garlaicības trūkumu. Visu laiku esot interesanti. Katra veiksmīgi izspiestā eļļas partija esot kā maza uzvara. “Šajā biznesā ne viss iet gludi kā vilciens pa sliedēm. Ja kaut kas neiet, jāmeklē, kas un kāpēc. Neiet? Jāmēģina atkal.”

Taču galvassāpes patlaban sagādā domas par to, kā saglabāt normālu preces cenu pie nemitīgi augošajām izejvielu cenām.

Gatavās produkcijas cenas aprēķinātas bez lielām rezervēm. “Mani klienti nav turīgākie.”

Mani klienti nepeldas naudā.

“Katrs cenas pieaugums liek cilvēkam padomāt, vai pirkt šo eļļu vai tomēr vairs ne.”

Pārējās esot sakārtojamas lietas. Gatis nav izjutis lielas problēmas saistībā ar maksāšanas disciplīnu. Esot “dažas melnās avis”, taču vairums uzņēmēja sadarbības partneru ir solīdi.

Krīzes laikā pērk labas eļļas

Viņš atklāj, ka līdz ar krīzes laiku cilvēku aktivitāte, pērkot viņa ražotās eļļas, kļuvusi daudz lielāka. Lai cik tas dīvaini būtu, pirms tam “labajos gados” latviešu interese par “Duo AG” produktiem bija mazāka.

Eļļu pārdošanā vislabāk veicas aukstajā laikā. Vasarā apgrozījums nokrītas pat par trešdaļu.

Uz ārzemēm pagaidām neskatās

Savulaik uzņēmējs mēģināja darboties arī ārvalstu tirgos, taču ne visai veiksmīgi. Izņēmums ir Lietuva, kur var nopirkt Gata ražojumus.

Tagad nolemts kārtīgi apgūt vietējo tirgu. Gatis uzsver, ka viņa galvenā doma, sākot savu biznesu, nebija izveidot vērienīgu uzņēmumu ar daudziem darbiniekiem, lielu ražotni un tirdzniecības tīklu ārvalstīs. “Ja ar tādu domu dzīvo, tad to var izdarīt,” viņš saka un kā piemēru min “Madaras” kosmētiku, kas patlaban pieejama ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē.

Taču viņam galvenais bija spēt apgādāt sevi un savu ģimeni, kā arī būt noteicējam par savu darbu.

Galvenais, lai mani neviens neuzdrošinās regulēt.

Pāris mēnešus pastrādājis pie kāda paziņas, Gatis sapratis, ka nevēlas, lai kāds viņam uzbrēktu darba laikā.

“Man ir gandarījums, ka varu izgatavot kaut ko smuku un labu, lai cilvēkiem prieks,” viņš smaida un atklāj, ka viņam patīk ne tikai vadīt uzņēmējdarbības procesus, bet arī būt amatniekam, izgatavojot, piemēram, jaunus plauktus. “Neesmu tāds klasisks uzņēmējs.”

Uzticas tikai savam darbam

Turklāt, domājot par ārvalstu tirgu apgūšanu, būtu jābūvē jaunas telpas, jāpieņem darbā jauni cilvēki. Tas pagaidām neietilpst Gata plānos.

Arī savu veikalu uzņēmējs neplāno. Savulaik viņam bijis kiosks, kurā bijis algots cilvēks: “Taču, tiklīdz ir cilvēks, tā ir problēmas.” Gatis arī nevēlas ķēpāties ar skaidru naudu un kases aparātiem. Viņš patlaban nedomā algot citus darbiniekus, jo tādā veidā var rasties risks, ka viņi varētu sākt šmaukties un dārgāko eļļu vietā pildīt lētākās. “Tas būtu nožēlojami. Lai to izslēgtu, pats cīnos, kā varu. Tagad zinu, ka viss izgājis caur manām rokām un problēmām ar kvalitāti nevajadzētu būt.”

Draudzējas ar valsts iestādēm

Eļļu spiedējs saka atzinīgus vārdus par valsts iestādēm un to darbiniekiem. Kādreiz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki bijuši kā bieds, taču tagad esot patīkami ar viņiem sadarboties.

PVD darbinieci viņš dēvē par savu sargeņģeli.

Arī par Valsts ieņēmumu dienestu Gatis nesaka neviena slikta vārda: “Atskaites viņiem iesniedzu laikā un precīzas. Viņi mani neaiztiek. Nodokļus maksāju diezgan lielus. Domāju, ka esmu valstij diezgan noderīgs cilvēks.”

Noturēt kvalitātes latiņu

Sarunas noslēgumā vēl uzsver, ka laika gaitā noteikti nedrīkst mazināt produktu kvalitāti. “Ja līmenis ir atrasts un pircēji to ir novērtējuši, tad, kaut vai asinis tek pa degunu, tas ir jānotur.” Bieži nācies saskarties ar produktiem, kuriem kādreiz kvalitāte bija augsta, taču vēlāk mazinājusies.

“Pircēji to ļoti jūt un novērtē,” viņš rezumē.

P.S. Šis materiāls tapis portāla TVNET rakstu sērijas “Vērtīga pieredze” ietvaros. Šai stāstu sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus un turpina attīstību.

Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem TVNET neprasa nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un, ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildu reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!

Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!