Medijos atkal vairāk reklāmu. Eksperti norāda, ka tā ir pozitīva tendence, kas galvenokārt atspoguļo ekonomikas atveseļošanos. Interesanti, ka aizvadītajā gadā mobilo sakaru reklamētāji zaudējuši līderpozīcijas reklāmas apjoma ziņā un šo vietu tagad ieņēmuši lielveikalu tīkli. Kādas ir pārējās tendences un reklāmas ietekme uz sabiedrību?
Sociālantropoloģe: cilvēki iet pakaļ reklāmai (27)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Reklamēts tiek viss - sākot ar politiķiem, beidzot ar zeķēm un mazgāšanas līdzekļiem.
Un izvietoto reklāmu apjoms atspoguļo arī ekonomisko situāciju valstī. Krīzes gados reklāmas tirgus saruka no 97 miljoniem latu 2008. gadā līdz 45 miljoniem 2010. gadā. Pozitīvas tendences vērojamas vien pēdējos divos gados. Piemēram, pērn – reklāmas tirgus kāpis par trim procentiem, sasniedzot 49,8 miljonus latu
Aģentūras TNS Latvia pētījums liecina, ka pērn
visstraujāk - par 11% - augusi reklāma internetā.
Visbiežāk internetā tiek izvietotas mobilo operatoru, mazumtirdzniecības un finanšu reklāmas.
Savukārt laikrakstos reklāmu kļūst arvien mazāk - pērn to apjoms kritās pat par 13%.
Juris Liepiņš, Latvijas Reklāmas asociācijas padomes loceklis, uzskata, ka salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, avīžu segmentam ir mazāka uzticība šeit: «Ļoti iespējams mēs runājam par to, ka laikraksti Latvijā ir vājāki nekā EST un LT tieši klientu piesaistes un pārdošanas ziņā.»
TOP 5 reklamētākās nozares
1. Mazumtirdzniecība
2. Mobilie sakari
3. Zāles
4. Finanšu pakalpojumi
5. Saldumi, konditoreja
Avots: TNS Latvia
Parādījās līdz šim nebijusi nozare – konditoreja
Savukārt, runājot par nozarēm, 2012. gads bijis pirmais, kad mazumtirdzniecība apsteigusi ilggadējo līderi reklāmas apjoma ziņā – mobilos sakarus.
Top piecniekā arī parādījās līdz šim nebijusi nozare – konditoreja.
«Šī nozare nekad nav bijusi tik liela. Un arī vairāku gadu gaitā augusi un kļuvusi lielāka. Lielākas aktivitātes parādījušās tieši no Latvijas uzņēmējiem,» situāciju skaidro Oskars Rumpēters, TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs.
Arī finanšu nozare līdz ar krīzi atradās zemākajās pozīcijās, jo bankas samazināja reklāmas apjomu. Taču pēdējos gados tieši ne banku kreditētāju aktivitāte veicinājusi nozares atgriešanos top 5 sarakstā.
Oskars Rumpēters arī novērojis bankas reklāmu kāpinājumu: «Arī bankas kāpinājušas reklāmas apjomu, bet 2012. gadā, piemēram, sms bija lielākie, kas kāpināja šo apjomu.»
Reklāma kā ilūziju karodziņš
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa atzīst, ka mūsdienās reklāma atspoguļo priekšstatu par to, kāda ir sabiedrība. Tas esot dinamisks un abpusējs process: «Reklāma veido sabiedrības vajadzības.
Cilvēki iet pakaļ reklāmai.
Jo reklāma ir kas tāds, kas ļauj veidot dzīves stilu un īstenot kādus paradumus. Tā kļūst par karodziņu vai vadlīniju, ko varam izmantot, un veidojas ilūzija par izvēli.»
Latvijas reklāmas tirgus šogad varētu augt tādos pašos tempos kā pērn. Tiek prognozēts, ka kopējais apjoms pārsniegs 50 miljonus latu.