RD plāno tērēt Ls 117 000 nenopelnītas naudas ik dienas (97)

Budžeta ieņēmumu prognoze netiek izpildīta

Kā norāda laikraksts, tas būs jau trešais gads pēc kārtas, kad pašvaldības budžeta izdevumi varētu būt lielāki nekā ieņēmumi.

Rīga vidēji mēnesī šogad ieplānojusi tērēt par 2,9 miljoniem latu vairāk, nekā plānoti ieņēmumi, turklāt vismaz gada pirmie divi mēneši liecina, ka budžeta ieņēmumu prognoze netiek izpildīta vidēji par 1,2 miljoniem latu mēnesī.

Pēc vairāku ekspertu secinātā, lielu daļu naudas vienlaikus ar izdevumiem pašvaldības funkciju nodrošināšanai plānots notrallināt, nevis ieguldīt pilsētas ilgtermiņa attīstībā. Tas kopā ar uzkrājumu noplacināšanu savukārt nozīmē ierobežotas investīciju iespējas nākotnē,

situāciju vēl smagāku padara arī nepieciešamība sākt atmaksāt Dienvidu tilta būvniecībai saņemto aizdevumu.

Aptaujātie eksperti satraucas par budžeta deficīta segšanu no uzkrājumiem. Pašreizējo situāciju pasliktina tas, ka Rīgas dome konfliktē ar valsti, ar kuru pašvaldībai jāsaskaņo jebkurš aizdevums.

No saimnieciskā viedokļa Rīga ir lielākā Latvijas vērtība, bet tas, ko dara pašreizējie Rīgas atslēgu turētāji, neattīsta pilsētu kā saimnieciski administratīvu centru, neliek naudu tur, kur to justu uzņēmēji, bet liek tur, kur to jūt pensijas saņēmēji un no pabalstiem atkarīgie, laikrakstam saka Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Viņš uzskata, ka pašvaldībām jābūt saimnieciski orientētām, ar tām dotajiem instrumentiem jādarbojas tā, lai cilvēki dzīvotu labāk.

Rīgas domes gadījumā tiek risināti savi šaurie politiskie mērķi, kas vērsti uz viņu atkārtotu ievēlēšanu,

tā investīciju baņķieris.

«Piemēram, asfaltē mikrorajonus un to pastiprināti dara tur, kur liels īpatsvars ir viņu atbalstītāji. Tas ir populisms, to politiku reāli veido uz iepriekšējo periodu uzkrājumiem un iztirgojot Rīgas nekustamos īpašumus,» atzina Rungainis. Uz repliku, ka atkārtotas ievēlēšanas gadījumā pašiem būs jāstrādā ar patukšoto kasi, investīciju baņķieris domā, ka «viņiem galvenais ir tikt iekšā vēl uz nākamajiem četriem gadiem, tad domās, ko darīt». Domes vairāk nekā divu miljardu latu aktīvos, spriežot pēc pēdējā pieejamā 2011. gada pārskata, lielāko daļu veido ieguldījumi pamatlīdzekļos, zemēs, ēkās. Ik gadu šis pašreizējā brīdī ne pārāk likvīdo aktīvu īpatsvars mainās un bijis 60 – 75% apjomā. Tostarp 2011. gadā tas pieauga līdz 74%. Pašvaldības kopējie ilgtermiņa kredīti, kas no Valsts kases un bankām ņemti dažādu investīciju projektu realizācijai, veido nedaudz virs 109 miljoniem latu.

Lai arī 2013.gada apstiprinātajā budžeta plānā melns uz balta ir rakstīts, ka pamatbudžeta līdzekļu atlikums gada sākumā ir 32,2 miljoni latu, tomēr pašreizējā informācija, pēc Rīgas mēra Nila Ušakova skaidrotā, liecina, ka naudas līdzekļu atlikums šā gada sākumā bijis 68,7 miljoni latu. Iepriekš plānotā 55 miljonu latu deficīta vietā pērn deficīts sasniedza 12,8 miljonus latu. Mērs iepriekš norādījis, ka pašvaldības šā gada budžeta deficīts tiks segts nevis no aizņēmumiem, bet tikai no pilsētas rezervēm, un beigās finanšu rezerves Rīgai būs mērāmas desmitos miljonu latu.

Bankas naudu aizdošot

No bankām pašvaldībai nauda gandrīz vienmēr tiks aizdota, ja tās pēkšņi pietrūks, turklāt Rīgas pašreizējie reitingi ļauj naudu saņemt par izdevīgiem procentiem, laikrakstam atzinuši baņķieri. Naudu Rīga saņems arī, ja reitingi samazināsies, tomēr tā rīdziniekiem maksās krietni dārgāk.

Lai arī aizņemšanās iespējas Rīgai ir, arī tās ir ierobežotas, un lielu svārstību gadījumā cietēji var izrādīties sociāli vismazāk aizsargātie Rīgas iedzīvotāji, kuriem naudas būs vēl mazāk vai nebūs pavisam.

«Dienas bizness» raksta, ka pilsētai nav tādu iespēju kā valdībai – aizņemties tirgos vai izlaist obligācijas. Bet kredītus atļauts ņemt līdz 20% dažādu infrastruktūras un investīciju projektu realizēšanā. Uzkrājums ir vajadzīgs kā «drošības spilvens» tam brīdim, ja budžets nepildās.

Vēlme tērēt vairāk nekā saņemt bijusi arī iepriekšējiem Rīgas saimniekiem, bet

pašreizējā vadība būtiski atšķiras ar tērēšanas apmēriem un raksturu, norāda laikraksts.

Nepiekrīt, ka Rīga «triecas sienā»

«Es gribētu teikt, tas viedoklis, ka Rīga «triecas sienā» vai iztērē visu naudu, neatbilst patiesībai. Tie uzkrājumi, kas ieguldīti remontdarbos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, atgriežas atpakaļ. Mēs dodam darba vietas, vairs tik daudz nemaksājam sociālos pabalstus, jo samazinās prasītāju skaits. Pašvaldība savas funkcijas, kas ir saistītas ar sociālo palīdzību, izglītību, sabiedrisko transportu, ielu uzturēšanu utt., nosedz ar savu budžetu, un mums paliek vēl pāri. Deficīts veidojas no investīciju programmas. Mēs remontējam, sākot ar skolām un beidzot ar Nacionālo Mākslas muzeju. Pašvaldības funkcijas ar uzviju tiek nosegtas no esošajiem ieņēmumiem,» laikrakstam savukārt skaidroja Rīgas vicemērs Andris Ameriks.