Ar vienu dod, ar otru ņem - apmēram tāda ir situācija lauksaimniecībā. Došana šonedēļ izpaudās ar Eiropas parlamenta balsojumu, ar kuru Baltijas valstu zemnieki no Eiropas budžeta saņems papildus pusmiljardu eiro. Patīkami, tomēr vai ar to pietiks, jo ar otru roku, kurā naudas netrūkst, tiek ņemts. Jau vairākus gadus mūsu zemnieki saskaras ar grūtībām iegādāties lauksaimniecības zemi, jo nespēj maksāt tik daudz, cik vācieši vai dāņi, kuri, acis nemirkšķinot, noskaita, cik prasa. Kā tiks īstenots premjera solījums ierobežot zemes pārdošanu ārzemniekiem? Un vai mūsu zemnieki būs vinnētāji, jo ierobežojumi attieksies uz visiem vienādi?
Vācietis noskaitīja naudu jeb kā mēs izpārdodam savu zemi (91)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Alojas novada zemnieks Dainis Kreišmanis apsaimnieko 500 hektārus zemes. Pirms 20 gadiem viņš sāka ar 30 hektāriem. Pamatā nodarbojas ar pienkopību un graudu audzēšanu. Ne reizi vien ārzemniekiem viņam izdevies ielikt kāju durvīs.
«30 hektārus apsaimniekojām, īpašnieks piedāvāja nopirkt, taisni tai krīzes griezienā – nevarējām kredītu dabūt, atnāca vācietis, acis nepamirkšķinot noskaitīja naudu,» stāsta zemnieks Dainis Kreišmanis.
Līdzīgi noticis pērn. Zemnieks rāda kaimiņos esošo zemesgabalu, kuru iepriekš viņš nomājis ganībām. Saimniece to gribējusi pārdot. Jau panākta vienošanās par cenu, bet tad
uzradies dānis ar lielo naudas maisu un rezultātā nācies samaksāt vairāk.
«Tirgus cena bija 700 – 800, arī bankas novērtējums bija tāds pats, un dānis, ziķeris, tas par kādiem 30% uzkāpināja cenu. Saimniece zvana – viņai jau neko nevar pārmest - un saka: vecīt, nekā nevar darīt, es atdodu dānim, viņš vairāk maksā. Es saku: pag, pag, pag, pag, tad man ir jāsaspringst un jāsameklē vēl kādi latiņi,» atstāsta situāciju zemnieks.
Ārzemniekus vairāk interesē meži
Tikmēr novada pašvaldība, kam zemes pārdošanas gadījumā jālemj par atteikšanos no pirmpirkuma, tiesībām, apgalvo, ka ārvalstnieku interese par lauksaimniecības zemi nav liela, viņus vairāk interesē meži. Tomēr šāda situācija nav visur Latvijā. Latgalē, kur zeme ir vislētākā un brīvo platību visvairāk, pircēju lokā ārzemju juridiskās personas ir vairāk nekā piektdaļa. Taču faktiski šis skaits var būt lielāks.
Pirms trim gadiem Latvija panāca, ka līdz 2014. gadam var ierobežot zemes pārdošanu ārzemniekiem. Taču šī iespēja pilnībā netika izmantota. Likums liedz pārdot Latvijas zemi ārvalstu fiziskām personām. Tomēr nekas to neliedz iegādāties ārvalstu juridiskām personām vai Latvijas kompānijām ar svešzemju kapitālu, līdz ar to patieso labuma guvēju grūti noskaidrot.
«Es pieņemu, ka viņiem ir savi mazi kangariņi vai priekšstāvji – nu, ne velti, kā es sāku kustināt jautājumu par zemes pirkšanu, tā tūlīt bija pārpircēji starpā un pacēla cenu augšā,» atceras Dainis.
Pat 10 reizes lētāka nekā Rietumeiropā
Lauksaimniecības zeme pie mums ir 4, 5 un pat 10 reizes lētāka nekā Rietumeiropā, kur intensīvas saimniekošanas rezultātā tā kļūst par deficītu.
Pēc dabiskajām īpašībām un pašreizējās izmantošanas lauksaimniecības zemju kopējā platība Latvijā pārsniedz 2 miljonus hektāru. Tā ir vairāk nekā trešdaļa no visas Latvijas zemes (6,4 miljoni ha).
Pēc lietošanas mērķa, proti, atbilstoši pašvaldību detālplānojumiem, lauksaimniecības zemes ir teju divtik vairāk (3,8 milj. ha). Taču vietējiem tās pietrūkst.
Tikmēr eksperti uzskata: runas par to, ka Latviju izpērk ārzemnieki, esot pārspīlētas,
viņu īpašumā esot nepilni 100 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemju,
lēš Latio.
Visdārgākā zeme ir Latvijas auglīgākajā reģionā – Zemgalē
Tikmēr Mazsalacas novada zemnieks, Zemnieku saeimas pārstāvis Mareks Bērziņš paredz, ka, pieaugot Eiropas Savienības subsīdijām lauksaimniecībai un platību tiešmaksājumiem, palielināsies arī ārvalstnieku interese par zemi un saimniekošanu Latvijā.
«Pastāv milzīgs risks, ka dēļ šīm ar vienu roku dotajām lielajām naudām liela daļa var aizplūst ne tur, kur mēs vēlētos,» domā Mareks Bērziņš.
Lauksaimniecības zemju cenas visstraujāk augušas Kurzemē. (Kurzeme +29%, Vidzeme +5%, Zemgale +23%, Latgale +2%, 2011/2012 VZD), taču dati par tirgus cenām atšķiras.
Valsts zemes dienesta veiktais pētījums liecina, ka visdārgākā zeme ir Latvijas auglīgākajā reģionā – Zemgalē. Tur tirgus cena pērn sasniedza 1600 latu par hektāru (Zemgale 1600 Ls/ha, Vidzeme 800, Kurzeme 1000, Latgale 600). Vislētākā zeme ir Latgalē, tāpēc tur darījumu skaits ir vislielākais.
Tikmēr nekustamo īpašumu eksperti norāda, ka
Zemgalē hektāra cena var sasniegt pat 3500 latus
(Vidzeme 800 – 1300 Ls/ha, Kurzemē 1000 – 1800 Ls/ha, Latgalē 600 – 800 Ls/ha.)
Tagad Zemkopības ministrija beidzot nolēmusi ierobežot lauksaimniecības zemju tirgu, taču tas skars arī vietējos zemniekus - Eiropa nacionālo lobiju nepieļaujot. Ministre saka: tā ir politiska izšķiršanās.
Ministrijas priekšlikumi paredz pirmpirkuma tiesības:
- radiniekiem līdz 3. pakāpei,
- pieguļošo zemju īpašniekiem,
- lauksaimniekiem 20 kilometru rādiusā
- un valstij.
Ierobežojumi ir arī citur Eiropā, piemēram, francūži no lauksaimniecības zemes pircējiem prasa arī valsts valodas zināšanas un biznesa plānu franciski. Tiesa, ko var atļauties lielvara, tas mazu valsti var izputināt. Par ministrijas priekšlikumiem vēl diskutēs lauksaimnieku organizācijas. Pagaidām viņi ar spriedumiem nesteidzas.
Ierobežojumus paredzēts pieņemt līdz nākamā gada sākumam. Zemnieks Dainis Kreišmanis ir noskaņots cerīgi.