Leģionāru atceres dienu Rīgā traucē pretinieku skaļā mūzika (278)

Pēc policijas aplēsēm 16.marta pasākumos Rīgas centrā piedalījās trīs tūkstoši cilvēku, pavēstīja Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava.

Pusotrs tūkstotis cilvēku piedalījās gājienā un ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa leģionāru piemiņai, bet pārējie pulcējās pie Brīvības pieminekļa gan kā skatītāji, gan arī vēl piedalījās citās pieteiktajās akcijās.

Policija: ar uzdevumu nepieļaut vardarbības izpausmes tikām galā

«Šis ir pasākums, kad ir pretēji viedokļi, kurus demokrātiskā valstī ir jādod iespēju paust. Ar uzdevumu nepieļaut vardarbīgas izpausmes policija ir tikusi galā,» sacīja Pildava.

Viņa norādīja, ka policija iejaukusies «emocionālajā situācijā», kad leģionāru atceres gājiena dalībnieki protestēja pret skaļo mūziku, kas atskanēja no 16.marta pretiniekiem - «Apvienības pret nacismu».

«Apvienības pret nacismu» līderis Jānis Kuzins iepriekš apstiprināja, ka viņš raksta policijai iesniegumu par miesas bojājumu nodarīšanu, jo saņēmis pa seju divus sitienus. Policija uzbrucēju aizturējusi. Kopumā 16.marta pasākumu laikā aizturēti pieci cilvēki.

Citādi kā iepriekšējos gados

Kā ziņots, pretēji iepriekšējos gados novērotajai klaigāšanai un dažādiem savstarpējiem apvainojumiem, leģionāru atceres pasākumi un to pretinieku aktivitātes šorīt pie Brīvības pieminekļa sākās klusi. Tomēr brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji - biedrības «Apvienība pret nacismu» aktīvisti - skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku krievu valodā.

Leģionāru piemiņas gājienā pēc dievkalpojuma Doma baznīcā uz Brīvības pieminekli devās simtiem cilvēku. Gājiens notika stingrā policijas uzraudzībā. Taču pie pieminekļa notika arī incidenti.

Leģionāru atceres pasākuma un viņu pretinieku piketa laikā pie Brīvības pieminekļa šodien aizturēti četri cilvēki, informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Sigita Pildava. Pagaidām policijas pārstāve nevarēja pateikt, par kādiem pārkāpumiem viņi ir aizturēti. Tas patlaban tiek precizēts.

Kādu aktīvistu policija aizturēja pēc tam, kad viņš mēģināja izraut vadus biedrības «Apvienība pret nacismu» uzstādītajiem skaļruņiem, kas atskaņoja skaļu mūziku un uzrunas. Kādam citam pasākuma dalībniekam izdevās aizmukt no vairākiem viņam pakaļ skrienošiem policistiem.

Cilvēki nesaprašanā par ierakstiem

Gājienu pie pieminekļa sagaidīja jaunieši ar Latvijas karogiem. Gājiena dalībnieki spēlēja dūdas un citus instrumentus. Uz brīdi skaļā mūzika aprāvās, bet pēcāk atkal sāka dārdēt skaļruņi.

Kad gājiena dalībnieki sāka likt ziedus pie pieminekļa, protestētāju mūzika atkal apklusa un skaļrunis sāka atskaņot uzrunas. Tās gan bija latviešu valodā. Kāds aktīvists mēģina skaļruņiem izraut vadus, taču viņu aizturēja policija. Aizturēti vēl vairāki pretējo nometņu pārstāvji.

Pie protestētājiem mēģināja nokļūt arī Saeimas deputāti Jānis Dombrava (NA) un Raivis Dzintars (NA), bet policija viņus atturēja no šāda soļa. Vēlāk Dzintars, nu jau kopā ar Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultantu Jāni Iesalnieku mēģināja atkārtot manevru, taču - atkal nesekmīgi.

Pasākuma dalībnieki aicināja policiju izslēgt skaļruņus. Pretējā gadījumā, viņuprāt, policija palīdzot «cūkām un okupantiem». Kā atbildi skaļruņiem gājiena dalībnieki sāka dziedāt dziesmu «Šeit ir Latvija».

Tika atskaņoti ieraksti par faktiem par fašisma upuru skaitu, Sanākušie nebija gaidījuši šādus ierakstus. Kā novēroja TVnet, cilvēki vērsās pie policijas, vaicājot, vai tas ir oficiāli atļauts.

Bastejkalna pusē biedrība «Apvienība pret nacismu» uzstādījusi improvizētas karātavas, kurās pakārtas fotogrāfijas ar koncentrācijas nometņu ainām, taču pirms pulksten 12 sākās šā pasākuma dekorāciju novākšana.

Otrpus piemineklim pulcējas biedrības «Gustava Celmiņa centrs» domubiedri, kas pieteikuši piketu leģionāru piemiņai. Arī viņu aktivitātes bija nemanāmas.

Vairāki biedrības «Apvienība pret nacismu» aktīvisti šorīt pie Brīvības pieminekļa nolika vainagus nacisma upuru piemiņai. Kamēr viņi devās pāri pieminekļa laukumam, apkārt valdīja pilnīgs klusums. Leģionāru atceres pasākumu dalībnieki neizrādīja nekādas emocijas, tikai vēroja notiekošo.

Pēc vainagu nolikšanas biedrības «Apvienība pret nacismu» pārstāvji Tatjana Ždanoka (PCTVL) un Josifs Korens aprunājās ar pašu aicinātajiem viesiem no ārvalstīm un atbildēja uz dažiem žurnālistu jautājumiem.

Īsi pirms plkst.11 pie Brīvības pieminekļa pulcējās aptuveni simts jauniešu ar Latvijas un dažiem Igaunijas un Lietuvas karogiem. Viņi, kā ierasts, pie pieminekļa veido karogu aleju, kad gājienā uz pieminekli dodas organizācijas «Daugavas vanagi Latvijā» domubiedri.

Jaunieši pie pieminekļa sanesa daudz ziedu, ar tiem nosedzot biedrības «Apvienība pret nacismu» atnestos vainagus.

Pēc dievkalpojuma Doma baznīcā gājienā uz pie pieminekli devušies vairāki simti organizācijas «Daugavas vanagi Latvijā» domubiedru, tostarp Nacionālās apvienības politiķi. Gājienā piedalījās visdažādākā gadagājuma ļaudis.

Notiekošo vēroja un fiksēja ļoti liels skaits žurnālistu un fotogrāfu, arī daudz žurnālistikas studentu.

Kā ziņots, saistībā ar leģionāru atceres pasākumiem un to pretinieku aktivitātēm pagājušajā naktī ap Brīvības pieminekli izveidotas nožogojošās barjeras. Pieminekļa apkārtnē dežurē policisti un ugunsdzēsēji. Apkārtnes pārmeklēšanai tiek izmantoti suņi.

Rīgas centrā šodien notiek vairāki pasākumi, kuros dažādas organizācijas paudīs pretējus viedokļus par leģionāru piemiņas godināšanu.

Pirmais pasākums centrā bija pieteikts jau astoņos no rīta - to rīkoja biedrība «Paspēlēsimies». Vēlāk «Apvienība pret nacismu» pie Brīvības pieminekļa nolika sēru vainagu nacisma upuru piemiņai. Starp dalībniekiem bija arī «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» līdere Tatjana Ždanoka un Latvijas Antifašistiskās komitejas loceklis Josifs Korens.

Apvienība Brīvības pieminekļa tuvumā uzslējusi arī koka stabus, starp tiem nostieptajās auklās piestiprinātas fotogrāfijas par kara noziegumiem un nacistu zvērībām. Apvienība sestdien rīko arī konferenci par 16.martu, izvirzot jautājumu, vai 16.marts ir piemiņas diena vai kauna traips Latvijai.

Pasākumus vēro desmitiem cilvēku. Daudzi fotografē un filmē. Izcēlās arī strīdi par vēstures notikumiem, bija dzirdami arī asāki izteikumi. Diskusijās iesaistās gados vecāki cilvēki.

Vēl ir gaidāms organizācijas «Daugavas vanagi» rīkotais gājiens no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli, kā arī karogu aleja.

Rīgas dome šogad atļāva visus pieteiktos pasākumus, jo no tiesībsargājošajām iestādēm saņēma atzinumu, ka šogad nekāds apdraudējums nav gaidāms. Pasākumu laiki arī nepārklājoties. Kopumā četras organizācijas pieteikušas sešus pasākumus.

1944.gada 16.martā sākās Latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija «Daugavas Vanagi» 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā «Par svētku un atceres dienām» 16 .marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.

ĀM: latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums

Ārlietu ministrija, izskaidrojot vēsturiskos notikumos, norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo atbilstoši 1907.gada Hāgas konvencijai okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds «brīvprātīgais» tika piekabināts, lai apietu šo konvenciju. Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk – nāves sods.

Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos, kuri bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti, uzsvērusi ĀM.

16.marta pasākumos netiek izmantota nekāda nacistu simbolika, kuru lietošana publiskos pasākumos Latvijā ir aizliegta, tāpat kā bijušās PSRS simbolika. ĀM norāda, ka par 16.martu Latvijas valdības nostāja ir konsekventa – šī nav oficiāla piemiņas diena. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11.novembrī.