C, 29.09.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Valsts kontrole konstatējusi pārkāpumus Rīgas brīvostā

Nekā personīga/TV3
Valsts kontrole konstatējusi pārkāpumus Rīgas brīvostā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 26
Foto: LETA

Martā apritēs 15 gadi, kopš Rīgas brīvostu vada tās pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Viņš pārdzīvojis 10 valdības. Ostas šefa krēsls bijis skandāliem apvīts, bet Loginovs tajā spējis noturēties. Parasti no amatiem krituši tie, kas mēģinājuši atlaist pārvaldnieku.

Tā Einara Repšes valdības uzdevumā pirms deviņiem gadiem Valsts kontrole brīvostā veica revīziju. Repšes plāns bija atrast Loginova pārkāpumus un viņu atlaist. Bet līdz ar revīzijas beigām krita Repšes valdība.

Šonedēļ Ostas valde un pārvaldnieks saņēma jaunāko Valsts kontroles revīzijas melnrakstu, kas par ostas pārraugu darbu neko labu neliecina.

Rīgas brīvosta nepamatoti tērējusi naudu reklāmām, bez skaidras un saprotamas sistēmas slēgusi nomas līgumus par zemi, piestātni un velkoņiem.

14.februāris. Valentīndiena. Rīgas brīvostā tā sākās bez romantiska piesitiena. Parasti runātīgais ostas pārvaldnieks Loginovs slēpās aiz sava kabineta durvīm. Brīvostas valdes locekļi uz sēdi ieradās ar rūpi sejā. Teju gadu Valsts kontrole pētījusi, kā ostā pārvaldīta manta un nauda. Atklātie fakti nav glaimojoši.

Ostas darbība nav bijusi ekonomiska

Pēc Valsts kontroles secinātā var teikt, ka osta strādājusi pretēji labiem pārvaldības principiem. Pastāv risks, ka brīvostas pārvaldes rīcība ar 22 miljoniem latu (22 168 049 Ls) nav bijusi ekonomiska. Bez iepirkuma procedūras par 11 miljoniem (11 266 934 Ls) latu slēgts līgums par Kundziņsalas dzelzceļa būvēšanu un par 10,7 miljoniem (10 752 422 Ls) pirkti kuģu ceļa padziļināšanas darbi. Loginova pārvaldītā iestāde nav ievērojusi Ostu likumu un īstenojusi ar ostas attīstību saistītus projektus 24,9 miljonu latu apjomā, kas nav paredzēti arī Rīgas brīvostas Attīstības programmā.

BALTIC KRISTINA darījumā varēja ietaupīt 5,5 miljonus latu

Nesaimnieciskuma piemērs ir skandalozie darījumi ar prāmi «Baltic Kristina». Pirms 11 gadiem kāds ofšors, Gundara Bojāra vadītā Rīgas dome un Loginova brīvosta dibināja «Rīgas jūras līnijas». Lai nopirktu prāmi, firmas vārdā brīvosta «Parex bankā» galvoja kredītu - 7,7 miljonus dolāru. Firma bankrotēja un osta prāmi atpirka, ņemot papildu kredītu. Kopā iztērēti 9,7 miljoni latu. Kā izpētījusi Valsts kontrole – ja pārvalde rīkotos gudrāk, būtu ietaupīti vismaz 5,5 miljoni latu.

Velkoņu skandāls

Velkoņu pakalpojumi ir viens no svarīgākajiem darbiem ostā. Tie palīdz piestātnēs nokļūt lielajiem kravas kuģiem un prāmjiem. Brīvosta pirms pāris gadiem nolēma šo biznesu monopolizēt un paņemt sev, par ko sašuta igauņu uzņēmums, kuru Loginova komanda no ostas izspieda. Viņuprāt – negodīgi un nelikumīgi. Turklāt pieprasot kukuļus.

Janvārī tiesa atzina, ka igauņiem strīdā ar Loginovu bijusi taisnība. Savukārt Valsts kontrole uzskata, ka, Vasilija Meļņika Rīgas kuģu būvētavā pērkot velkoņus «Stella» un «Santa», Rīgas brīvosta izlietojusi 6 miljonus latu (Ls 6 100 000), lai sāktu ostas funkcijām neatbilstošu komercdarbību.

Turklāt osta kuģus neveiksmīgi iznomājusi ar Ventspils uzņēmējiem saistītajai firmai «AMBER holdings Liepāja». Tā par velkoņiem nesamaksāja, bet parādu, pusmiljonu latu (501 392 Ls), osta tā arī nav spējusi atgūt. Dīvainākais, ka brīvosta neizmantoja līguma punktu kuģus firmai atņemt, ja tā kavē maksājumus, bet pacietīgi ļāvusi velkoņus turpināt izmantot.

Nesaimnieciska ostas zemju un piestātņu noma

Brīvostas pārvalde nav rūpējusies, lai uzņēmējiem būtu līdzvērtīgas tiesības pretendēt uz zemes nomu. Par nomas iespējām netiek publiski izziņots, piemēram, rīkojot atklātu konkursu.

Ostas pārvalde apgalvo, ka nomas maksu ietekmē uzņēmumu specifika. Ja tie pārkrauj jūras kravas – jāmaksā pusotrs procents no zemes kadastrālās vērtības. Ja nē – 5%. Tomēr, izpētot nomas līgumus, atklājies, ka no 29 firmām, kas plānoja pārkraut jūras kravas, solītās atlaides vietā astoņām jāmaksā lielā summa – 5%. Savukārt vienai firmai – 1 ASV dolārs kvadrātmetrā.

Bijuši četri gadījumi, kad uzņēmēji bez biznesa plāna prasījuši iespēju nomāt zemi brīvostā. Divos gadījumos noma atteikta, bet pārējiem diviem izdevies nomas līgumus noslēgt. Viena no firmām, kas nebija brīvostai iesniegusi savu biznesa plānu, saņēma pat minimālo nomas maksu.

Lai arī līgumos paredzētas iespējas līgumus lauzt pirms termiņa, ja uzņēmēji nepilda solījumus ieguldīt naudu iznomātajā teritorijā, tas reti kad izmantots. Tā 20 uzņēmumi, kas solīja pārkraut jūras kravas un saņēma pazemināto nomas maksu, solījumu nav pildījuši.

Līdzīgi nekādi darbi nenotiek 34 hektāros Mangaļsalā, ko pirms septiņiem gadiem osta iznomāja SIA «Energo SG». Tā pieder miljonāriem Aināram Gulbim un Jurim Savickim, kas te solīja attīstīt sašķidrinātās gāzes termināli. Termināļa nav, bet ir tikai aizņemta zeme, uz kuras nekas nenotiek. Kā liecina firmas gada pārskats – nomas maksai firma tērē nieka 9 tūkstošus latu gadā (2010.gadā par zemes nomu maksāts 8885 Ls, 2011 gadā – 8958 Ls).

Andris Ameriks negrib vērtēt Loginova atbilstību amatam

ANDRIS AMERIKS: «Ir jāsaņem precizēta redakcija, kur ir sadaļa – ieteikumi. Nu, ja šie ieteikumi skars arī Loginovu, mēs viņus noteikti izvērtēsim.»

Jautājums: «Bet vai kontroles ziņojums nevar būt par iemeslu, lai pārskatītu, vai turpināt darba attiecības ar Loginovu?»

ANDRIS AMERIKS: «Es negribētu visu Valsts kontroles ziņojumu, kas ir par ostas darbu pa trim gadiem, pozicionēt uz vienu Loginovu. Vēl jo vairāk, Rīgas brīvostas galvenais uzdevums – kļūt par vadošo ostu Baltijas reģionā - ir izpildīts.»

Ostas valdes priekšsēdētājs no Rīgas domes pārvaldnieka darbu vērtēt negrib un nedomā, ka arī Valsts kontroles atklājumi Leonīda Loginova krēslu sašūpos. Andris Ameriks pārkāpumus vai neizdarību nesaredz arī savās darbībās un vīpsnā par iespēju amatu pēc revīzijas publiskošanas pamest.

ANDRIS AMERIKS: «Katrs valdes loceklis balso un attiecīgi pieņem lēmumus atbilstoši tai tiesiskajai kārtībai, kāda ir, un valdes priekšsēdētājs tāpat kā pārējie septiņi valdes locekļi katrā valdes sēdē balso personīgi. Valdes priekšsēdētāja prerogatīva ir vadīt valdes sēdi.»

Jautājums: «Ja būs kaut kādi pārkāpumi, kas būs radušies jūsu valdīšanas laikā, jūs apsverat iespēju iet prom no amata vai ne?»

ANDRIS AMERIKS: «Es apsveru? Tas arī ir labs jautājums.. es atkārtoju. Ja man tāpat kā jebkuram citam valdes loceklim... mēs esam balsojuši, nu teiksim... Ja Valsts kontrole uzskatīs, ka mēs neesam balsojuši pareizi vai likumīgi, tad mēs noteikti izvērtēsim. Tikpat labi jūs varat teikt - Saeima pieņem nekvalitatīvu likumu, tad Saeimas priekšsēdētājai būtu jāatkāpjas.»

Rīgas Brīvostas valdes sastāvs:

Andris Ameriks, valdes priekšsēdētājs,

Ēriks Škapars, valdes priekšsēdētāja vietnieks,

Ģirts Greiškalns, valdes loceklis,

Inga Antāne, valdes locekle,

Mihails Kameņeckis, valdes loceklis,

Nils Ušakovs, valdes loceklis,

Vadims Jerošenko, valdes loceklis,

Džineta Innusa, valdes locekle.

Rīgas ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji un četri Ministru kabineta iecelti pārstāvji — ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides ministra izvirzīti pārstāvji.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais