Ministre: Lužkovam atļauja liegta naidīgās attieksmes dēļ (156)

^{Pievienoti amatpersonu komentāri}

Mūrniece norādīja, ka Lužkova izteikumi par Latviju ir pārsteidzoši, ka viņš par savu mītnes vietu ir izvēlējies mūsu valsti.

Iekšlietu ministre atzina, ka jau bijusi saņemta informācija par Lužkova privātajiem plāniem Latvijā un pārbaudei bija jānoslēdzas 20.aprīlī, taču viņa nolēma bijušo Maskavas mēru jau tagad iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Iekšlietu ministrei saskaņā ar likumu ir tiesības šajā sarakstā iekļaut personas bez iemesla,

norādīja Mūrniece.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atturas sīkāk komentēt šo lietu. Kā žurnālistiem pēc valdības sēdes uzsvēra premjers - "negribu šo jautājumu politizēt. Ir atbildīgie dienesti, kas izvērtē, pieņem lēmumus, un tas jāatstāj dienestu ziņā".

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atzina, ka Lužkovs viņam neesot "ne rads, ne draugs, ne gaidīts viesis", kurš turklāt SC traucējis pirms vēlēšanām. Urbanovičs darīja zināmu, ka viņa kompetencē neesot spriest, vai Lužkovam būtu jāizsniedz uzturēšanās atļauja Latvijā - par to ir jālemj atbildīgajām institūcijām.

"Tomēr es ceru, ka iekšlietu ministres rīcību vadījuši kādi citi, nevis politiski iemesli," norādīja politiķis.

Lēmumu par Lužkova iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā pamato drošības iestāžu sniegtie juridiskie argumenti uz vairākām lapām, pēc tikšanās ar Zatleru žurnālistiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

"Likums precīzi ir noteicis katras [institūcijas] funkcijas un pilnvaras, un tas ir izpildvaras un Iekšlietu ministrijas jautājums," teica Āboltiņa.

"Man nav nekāda pamata apšaubīt, ka šis lēmums ir pieņemts atbilstoši kompetencei. Mēs pašlaik tajā mēģinām vērtēt politiskos aspektus, nevis juridiskos aspektus, bet, lai šādu lēmumu pieņemtu, ir jāvērtē juridiskie aspekti," norādīja Saeimas priekšsēdētāja.

Iekšlietu ministres izteikumus viņa skaidroja ar to, ka "Mūrniece arī ir politiķe, (..) bet šādus lēmumus nepieņem uz "patīk, nepatīk"."

Nesaņems atļauju

Lužkova iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā nozīmē, ka Lužkovam nebūs iespējas saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju, jo saskaņā ar Imigrācijas likuma 34.panta 3.punktu ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir liegta, iepriekš skaidroja Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele.

Nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti tie ārzemnieki, kuri pārkāpuši ieceļošanas vai uzturēšanas nosacījumus Latvijā. Reģistrā iekļauj arī informāciju par tā saucamajiem Latvijai nevēlamajiem ieceļotājiem - cilvēkiem, kuri rada valstij draudus. Šīs kategorijas cilvēki nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti uz nenoteiktu laiku, un par tiem lēmumus pieņem drošības iestādes.

Var iekļaut iekšlietu ministrs

Imigrācijas likuma 61.panta 1.daļa paredz, ka lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu "melnajā sarakstā" pieņem iekšlietu ministrs, ja "kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs", ja "kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā" vai ja "kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu".

Iekšlietu ministrs lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā pieņem arī tad, ja "ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu", ja "kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā," vai ja "ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz kompetentu valsts iestāžu sniegto atzinumu".

Tikmēr tā paša likuma panta 6.daļa paredz, ka "ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā", bet pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma izpildi, turklāt pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.

Savukārt, ja iekšlietu ministrs lēmumu par personas iekļaušanu "melnajā sarakstā" pieņēmis, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību dēļ iegūto informāciju, tad to var pārsūdzēt vienīgi ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs, teikts Imigrācijas likuma 61.panta 8.daļā.

Kā ziņots, telekompānijas "TV3" raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka Lužkovs vēloties pārcelties uz dzīvi Latvijā. Neilgi pirms Jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Lužkovs esot kļuvis par baņķieri un ieguldījis naudu "Rietumu bankas" kapitālā.