Partijas gatavojas Daugavpils «iekarošanai»

Deputāta krēsls – četrām no 14

Jaunas partijas un ierastie lozungi par labāku dzīvi liecina, ka tuvojas vēlēšanas. Iepriekšējās 2009. gada vēlēšanās uz 15 deputātu krēsliem pretendēja kandidāti no 14 partijām. Iegūt vietu izdevās četrām.

Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), pateicoties lokomotīvei Rihardam Eigimam, ieguva piecas vietas. Par deputātiem kļuva Rihards Eigims, Līvija Jankovska, Ludmila Smikova, Mečislavs Truskovskis, Oļegs Hublarovs. Vēlāk R. Eigims balotējās X un XI Saeimas vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienības sarakstā un abas reizes tika ievēlēts. Viņa vietu pilsētas domē ieņēma Ināra Ostrovska (ZZS).

Vēl piecas vietas ieguva nu jau izjukusī LPP/LC apvienība – Rita Strode, Žanna Kulakova, Viktors Butāns, Ivars Šķiņčs, Jānis Lāčplēsis. X Saeimas vēlēšanās 2010. gadā Rita Strode pilsētas domes deputātes mandātu nomainīja pret Saeimas deputātes mandātu. Latvijas likumdošanas varā R. Strode iekļuva no apvienības «Par labu Latviju» saraksta. Viņas vietā domē ienāca autobusu parka vadītājs Sergejs Mihailovs. Taču XI Saeimas vēlēšanās 2011. gadā R. Strode palika bez deputātes mandāta.

Savukārt 2011. gadā par Saeimas deputātu kļuva J. Lāčplēsis no «Vienotības» saraksta, viņa vietu pilsētas domē ieņēma Jevgeņijs Ustinskovs.

Trīs krēslus dabūja apvienība «Saskaņas centrs» – Vjačeslavs Širjakovs, Vitālijs Azarevičs un Vladimirs Nadeždins. Divas vietas ieguva nu jau beigusī pastāvēt partija «Latgales tauta» – Grigorijs Ņemcovs, Anžela Aļohno. 2010. gada aprīlī G. Ņemcovu nogalināja. Pēc saraksta nākamais domē ienāca Pēteris Dzalbe.

Priekšsēdētāju kaleidoskops

Aizejošā deputātu pilnvaru laika četrgade palikusi atmiņā ar regulāru domes priekšsēdētāju nomaiņu. Priekšsēdētāja postenī divreiz tika ievēlēts R. Eigims. 2009. gada jūlijā ar vienas balss pārsvaru R. Eigims tika ievēlēts par pilsētas vadītāju, viņa konkurente bija iepriekšējā priekšsēdētāja Rita Strode.

Taču 2009. gada 1. septembrī tika iniciēta sēde, un pēc tās rezultātiem pl. 13.00 R. Eigims tika atbrīvots no amata. Savukārt pl. 18.30 atkārtots balsojums atdeva varu atlaistajam priekšsēdētājam.

Bet jau 24. septembrī R. Eigimu atkārtoti atbrīvoja no amata, bet 28. septembrī par pilsētas vadītāju kļuva Jānis Lāčplēsis, kurš šajā amatā sabija līdz 2011. gada 24. martam. No šīs dienas domes priekšsēdētājas amatā strādā Ž. Kulakova. Pēc Ž. Kulakovas atnākšanas vienā no priekšsēdētājas vietnieces vietām atgriezās L. Jankovska, kas šajā amatā bija R. Eigima laikā.

Jaunās partijas

2011. gada 21. novembrī notiek «Attīstības partijas» dibināšanas kongress, par tās līderi kļūst Žanna Kulakova, vietnieki – Jānis Dukšinskis un Ivars Šķiņčs. No pašreizējiem deputātiem par valdes locekļiem tiek ievēlēts S. Mihailovs un J. Ustinskovs. Vēl nav pagājis pat gads, bet 2012. gada 11. septembrī Ž. Kulakova, aizbildinoties ar aizņemtību, noliek partijas priekšsēdētājas pilnvaras, deleģējot tās J. Dukšinskim. Notiek izmaiņas arī partijas valdē.

2012. gada 20. septembrī investīciju forumā Daugavpilī Ž. Kulakova paziņo par iestāšanos «Reformu partijā», kas agrāk saucās «Zatlera reformu partija». Šīs partijas prioritātes – labklājība ģimenē, izglītība un vesela sabiedrība, Daugavpils un reģionu problēmu risināšana.

2011. gada 25. oktobrī, sasaukusi preses konferenci, Līvija Jankovska paziņoja par plāniem izveidot jaunu politisko spēku «Mūsu partija». 2012. gada 14. janvārī notika dibināšanas kongress, kurā L. Jankovsku ievēlēja par valdes priekšsēdētāju. No domes deputātiem par valdes locekli kļuva Mečislavs Truskovskis. «Mūsu partijas» prioritātes – cilvēku aizplūšanas uz ārzemēm problēmas risināšana, Latgales zemes un lauksaimniecības pienācīgas nenovērtēšanas pārvarēšana, nestabilā sociāli ekonomiskā un politiskā situācija valstī, darba vietu radīšana, tikko augstskolu beigušo jauniešu, kuriem nav darba pieredzes, atbalstīšana kā arī pirmspensijas vecuma cilvēku atbalstīšana.

2012. gada 1. jūnijā Preiļos notika «Latgales partijas» dibināšanas sapulce, bet 28. augustā partija tika oficiāli reģistrēta. Par tās līderi kļuva Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, par līdzpriekšsēdētāju – Jānis Lāčplēsis. Partijas prioritātes – vienota politiska spēka izveidošana, kas pārstāvēs Latgales intereses, reģiona ekonomisko problēmu risināšana, izglītība, veselības aprūpe un iedzīvotāju nodrošināšana ar darba vietām ar pienācīgu atalgojumu, infrastruktūras attīstība.

Daugavpili «iekarot» cer arī Lindermans un Osipovs

2012. gada oktobrī radās partija «Alternatīve», kuras pamatā bija 2007. gadā dibinātā partija «Spēks vienotībā», kas 2009. gadā piedalījās pašvaldību vēlēšanās Rēzeknē (1,8%), Aglonas (5%) un Rēzeknes novadā (4,5%). «Alternatīves» galvenie runasvīri ir radio «Alise+» īpašnieks Jevgeņijs Carjovs un Eiroparlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis. No partijas mērķiem var minēt palīdzību trūkumcietējiem, cīņa par labāku Daugavpils nākotni un centieni nepieļaut, ka pie varas tiek nejauši cilvēki.

Pašlaik pēdējais spēks, kas paudis vēlēšanos uzlabot dzīvi, ir partija «Gods un kārtība». Dibināšanas kongress notika 2012. gada 8. decembrī, priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jurijs Zaicevs. Partijas mērķi – pilsonības nulles variants, krievu valodas atzīšana par otru valsts valodu, Latgales autonomija un TEC3 saglabāšana pašvaldības pārziņā.

2012. gada jūlijā nodibināta partija «Par dzimto valodu», kas apvienoja «13. janvāra kustību» (V. Lindermanis) un «Osipova partiju» (J. Osipovs). Pazīstamie Latvijas revolucionāri paziņoja, ka partija «Par dzimto valodu» piedalīsies pašvaldību vēlēšanās. Starp vairākām pašvaldībām tika minēta arī Daugavpils.

Savukārt pilsētas domes deputāts Pēteris Dzalbe pastāstīja: «Jebkurā gadījumā es piedalīšos vēlēšanās. Esmu saņēmis vairākus priekšlikumus, bet, kurā sarakstā balotēšos, pagaidām nevaru atbildēt. Visam savs laiks.»

Pilsētas vadītāja Kulakova pievienojas «Reformu partijai»

Nav palikuši malā arī politiskās frontes veterāni. Savu vēlmi piedalīties pašvaldības vēlēšanās paudis «Saskaņas centrs» un «Reformu partija». Turklāt «Reformu partijas» galvgalī ir Ž. Kulakova.

«Saskaņas centram», kā pastāstīja apvienības valdes loceklis Vitālijs Azarevičs, ir vairāki kandidāti, kas ir spējīgi kļūt par saraksta lokomotīvi, bet pagaidām notiek gatavošanās vēlēšanām un minēt konkrētus uzvārdus vēl ir pāragri: «Mums ir kandidāti, drīzumā ar centrālās un vietējās valdes kopīgu lēmumu tiks izveidots saraksts.»

«Attīstības partijas» vadītājs Jānis Dukšinskis paziņoja: «Mēs nevaram konkrēti pateikt, kas būs saraksta galvgalī. Pašlaik notiek aptaujas, diskusijas. Jā, mums ir kandidātu saraksts, bet runāt konkrēti vēl ir pāragri. Plānojam februārī sarīkot konferenci, lai apspriestu detaļas, piesaistītu cilvēkus, kas nav partijas biedri, bet ir gatavi aktīvi palīdzēt.»

«Mūsu partijas» vadītāja Līvija Jankovska teica: «Neapšaubāmi, mums jau zināmi cilvēki, kuri tiks iekļauti sarakstā, bet pagaidām, kamēr partija sēdē nav pieņēmusi lēmumu, es nevaru nosaukt uzvārdus. Sarakstus iesniegs aprīlī, tāpēc jāizanalizē visi varianti, lai partiju pārstāvētu cienījami cilvēki.»

Par kandidātu sarakstiem pagaidām maz skaidrības

Saeimas deputāts Rihards Eigims atzīmēja: «Es pagaidām nevaru skaidri pateikt, vai piedalīšos pašvaldību vēlēšanās. Laiks pārdomām vēl ir. Jebkurā gadījumā, ja arī balotēšos, tad tikai Zaļo un zemnieku savienības sarakstā. Jebkurā gadījumā, ZZS veido sarakstu Daugavpils pašvaldības vēlēšanām.»

«Latgales partijas» līdzpriekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis: «Partija noteikti būs pārstāvēta vēlēšanās Daugavpilī, bet, kas būs sarakstā, nevaru pateikt. Oficiālu lēmumu nav, līdz sarakstu iesniegšanas sākumam vēlēšanu komisijai vēl ir daudz laika, var notikt apspriešanas, sarunas, izanalizēt dažādus variantus. Es neesmu «Vienotības» biedrs, tāpēc man ir grūti pateikt, vai apvienība piedalīsies vēlēšanās. Daugavpils ir liela pilsēta, «Vienotība» būs ieinteresēta iesniegt savu sarakstu.»

Rita Strode bija lakoniska: «Pagaidām neplānoju, man tas ir ļoti nopietns jautājums, viss jāapsver. Priekšlikumus esmu saņēmusi, bet es pagaidām strādāju tur, kur strādāju. Laika vēl ir diezgan, pagaidām piedalīties domes vēlēšanās neplānoju.»

Vēlēšanu komisijām uz vietām kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 12. līdz 22. aprīlim.