/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Latvijas Pensionāru federācijas 20 gadu jubilejai vajadzētu būt ja ne ārēji krāšņai, tad grandiozai savā masveidīgumā noteikti - galu galā pensijas vecuma cilvēki ir ceturtā daļa, apmēram pusmiljons no Latvijā dzīvojošo kopskaita. Federācijas jubileja mudināja noskaidrot, kas tad viņi ir un ko par mūsu mammām un tētiem saka oficiālā statistika. Ko viņi ziemā ēd - jo nav taču noslēpums, ka puse no viņiem nesaņem pat oficiāli aprēķināto iztikas minimumu?
Man ir meita, kura man neļauj nomirt badā (179)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
92 gadus vecais Vilis vēl cer uzdancot ar meitenēm
pensija 190 Ls
«Es esmu dzimis 1921. gadā un tā bilde uzņemta 1921. gadā, es esmu mammai klēpī un esmu vienīgais, kas ir dzīvs no tās bildes,» stāsta 92 gadus vecais ogrēnietis Vilis Bruno Skulte. Neskatoties uz visnotaļ cienījamo vecumu, viņš joprojām ir sabiedrības dvēsele un labprāt apmeklē, piemēram, pensionāru karnevālu. «Kad es rīkoju jubilejas, 88 un 90 gadi, tad man vienreiz bija viena meitene, otrreiz pat trīs striptīza meitenes dejoja,» ēverģēlības atceras pensionārs.
Vilis kolekcionē maizes etiķetes, dzīvo paša rokām būvētā mājā un labprāt uzņem ciemos radus un draugus.
Darba stāžs Vilim skaitās no 16 gadu vecuma. Pensija - 190 lati.
«Veselībai jau nevar žēlot, bet man daktere izrakstīja zāles - ticiet vai ne, bet 82 lati un četras zāles...» par dārgajām zālēm skaidro Vilis. Kādu latiņu dod arī ienākumi no zemes iznomāšanas.
Vilis cer vēl uzdejot ar Rīgas meitenēm: «Tagad vēl doma ir, lai dēls aizved, ka kaut kā vēl pagrozīties drusciņ varētu, bet nekā. Tad es draudzenēm vai meitenēm saku, lai mani satur, ir jau tā, ka, strauji griežoties, gandrīz jākrīt...»
Astrīdai lielā pensija, pateicoties 7 izsūtījuma gadiem
pensija 278 lati
Ropažniece Astrīda Alksne, izrādot vietējās pensionāru grupiņas darbus, saka: «Man jau tikusi tā lielā pensija - 278 lati!» Tas skan ironiski, bet
labāk nekā vairums Latvijas pensionāru Astrīda dzīvo, pateicoties septiņiem izsūtījuma gadiem.
«Ar meitas algu dzīvojam, ar manu pensiju - veicam maksājumus un pērkam malku. Tā esam sadalījušas. Vienam būtu ļoti grūti. Es nezinu, vai viens var izdzīvot...» secina Astrīda.
Pensionāru glābiņš ir sēnes un ogas mežā, dārzs, pašu čaklās rokas un draudzēšanās ar vienaudžiem - ar tādiem pašiem, kas visu dzīvi pieraduši taupīt. Astrīda vēl pirms diviem gadiem strādāja skolā, lai gan pensionējās jau deviņdesmitajos gados.
Statistikas dati: pensionēšanas vecums paaugstināts, 50% saņem zem iztikas minimuma
Vairāk nekā 20 gadu laikā pensionēšanās vecums pakāpeniski paaugstināts līdz 62 gadiem (sievietēm 1996/55 => 2008/62, vīriešiem 2000/60 => 2003/62), un līdz 2025. gadam to iecerēts paaugstināt vēl, sasniedzot 65 gadu robežu, līdzīgi kā citviet Eiropā (LM)
Šobrīd Latvijas vidējais pensionārs ir 72 gadus vecs un saņem 180 latus latus lielu pensiju (Ls 180.73, CSB, 2012.3. cet.). Tā ir summa, kas tikai par dažiem latiem pārsniedz iztikas minimumu (176.75, CSB, 2012. oktobris).
Taču tā dzīvo 60% Latvijas pensionāru (VSAA, pensionāru sadalījums pēc pensijas apjoma).
Puse (50%) vispār saņem pensijas zem iztikas minimuma.
Marija, Dzidra, Valija un Lija: jaunieši mums netiek līdzi!
pensijas zem 180 latiem
Līdzīgi dzīvo arī draudzenes Marija Balcere, Dzidra Jugbārde, Valija Drozdova un Lija Avotniece - nevienai no viņām pensija nepārsniedz 180 latus. Marija pensijā ir 5 gadus, bet joprojām turpina strādāt. Viņas sadraudzējušās, pateicoties pensionāru biedrībai, ko smejoties dēvē par sektu.
«Ja mēs apstājamies un ja mēs paliekam tikai pie tā, kas ir televizorā, tad arī ir beigas,» stāsta Marija. «Ir iepazīšanās, ir šķiršanās un greizsirdības lēkmes - viss notiek tā kā dzīvē, jaunieši netiek mums līdzi - nekas nav apstājies!»
Dzidra arī par biedrību izsakās pozitīvi: «Sāp kājas, tik ļoti viss sāp. Nāk sektas diena - ne vairs kājas sāp, ne galva sāp, nekas!»
«Mēs vienmēr esam uzpucējušās, tiešām nevar pateikt, ka dzīvojam no zemām pensijām,» smaidot lielās Lija. Dzīves turpināšanās palīdz neiegrimt bēdās par nebūt ne vieglo ikdienu.
Dzidrai ir 43 gadu darba stāžs un pensija ir 162 Ls.
Kā ar to izdzīvot? Dzidra stāsta, ka meita un māsa ļoti līdzot: «Man ir meita, kura man neļauj nomirt badā. Man ir māsa, kura man palīdz. Man no laukiem ko atsūta, es pati pa dārzu arī ņemos.»
Ārijai pensija - 155 lati un Lijai - 173 lati. Ārija arī skaidro, ka izdzīvot palīdz sava dārza pienesums un dēla palīdzība. Lija dzīvo no naudas, kas paliekot pāri pēc medikamentu iegādes par 40 latiem: «Nomaksā komunālos, nopērk zāles veselam mēnesim un tad - kas paliek pāri.»
Draudzenes saka: mēs esam pēckara modeļi, pieradušas taupīt un būt pieticīgas, taču, kad valstsvīri runā par Latvijas veiksmes stāstu krīzes pārvarēšanā,
viņi bieži aizmirst pieminēt, ka tas noticis arī uz vecākās paaudzes rēķina, griežot pensijas.
Vai nākotnes pensionāri dzīvos labāk? Ņemot vērā, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju oficiāli strādā par minimālo algu, viņu pensijas būs ap 80 latiem. Taču, ņemot vērā Latvijas demogrāfiju, pēc dažādu ekspertu prognozēm, tad, kad pensijā ies šodienas 30 - 40 gadus vecie, esošā pensiju sistēma vispār vairs nefunkcionēs.