Šogad Latvijas mežos nopietni apmaldījušies vairāki cilvēki. Kāds vīrietis mežā pavadījis gandrīz nedēļu. Aukstās augusta naktis vīrietis pārlaidis vienos šortos un ēdis arī vardes un koka mizu. Lai tā nenotiktu, portāls TVNET lūdza kāda pieredzējušu sēņotāju padomus.
Kā pirmās nepieciešamības lietas, kas katram sēņotājam noteikti jāpaņem līdzi, speciālists minēja nazi un mobilo telefonu.
Nodrošināties ar dzeramo ūdeni
Tāpat vajadzētu nodrošināties ar dzeramo ūdeni. «Bez pārtikas cilvēks var iztikt ilgāku laiku, taču, ja gadīsies pamatīgi apmaldīties, būs grūti nodzīvot vairākas dienas vai pat nedēļu bez ūdens.»
Lai nebūtu jānes lieli pārtikas krājumi, bet neaptrūktos enerģijas, var iemest somā kādu šokolādes batoniņu vai riekstu sauju.
Tāpat Latvijas mitrajās rudens dienās var noderēt lietusmētelis. Labi būtu paņemt arī kompasu. Diemžēl daudz cilvēku mūsdienās nemāk lietot un lasīt kompasu. Tāpat
ļoti daudz sēņotāju nemāk lasīt mežu.
Ja prot lasīt mežu un tā zīmes, apmaldīšanās Latvijas mežos ir gandrīz neiespējama.
«Pie mūsdienu ciršanas un citu saimniecisko darbību intensitātes ir grūti iedomāties, kā Latvijas mežos var apmaldīties,» pieredzējušais sēņotājs teica un atgādināja, ka patlaban mūsu valstī cirsmas ir ļoti tuvu viena otrai.
Tāpat mežos notiek aktīva ceļu būve, meliorācijas ierīkošana un citi saimnieciskie darbi.
Katra saimnieciskā darba pazīme liecina, ka tuvumā vajadzētu būt ceļam.
Viņš nevar iedomāties, kā apmaldījušies cilvēki var Latvijas mežos pavadīt nedēļu, kuras laikā ēst vardes un grauzt koku mizas. Vienlaikus pilnīgi iespējams, ka vairākas dienas mežā varētu pavadīt kāds apjucis, satraucies, noguris vai vienkārši vecāks cilvēks.
Cirsma nozīmē arī ceļu
Katram meža apmeklētājam vajadzētu atcerēties, ka no katras cirsmas vai jaunaudzes ved ceļš. Izcirtums nozīmē, ka pirms kāda laika šajā vietā notikusi intensīva ciršana un nocirstie koki vesti laukā no meža. Līdz ar to pie katras cirsmas vajadzētu būt labākas vai sliktākas kvalitātes ceļam, kas pēc laika noteikti aizvedīs līdz lielākam ceļam un vēlāk apdzīvotai vietai.
Tur var apstādināt kādu garām braucošu auto vai arī lūgt palīdzību vietējiem iedzīvotājiem.
Tāpat lietderīgi mežā ievērot stigu krustpunktus. Uz tām redzamie cipari ir saprotami katram mežsaimniekam un glābējam. Tāpēc, ja izdodas viņus sazvanīt, ieteicams nosaukt kvartālstigu numurus.
Slikti, ja cilvēkam piemetas «vadātājs» un viņš sāk iet uz riņķi.
Ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņš ir apmaldījies, vajadzētu kļūt vērīgam - ja pie līkās priedes nonākts vairākas reizes, jāsaprot, ka sēņotājs iet pa apli.
«Ieejot svešā mežā, cenšos mežu lasīt īpaši rūpīgi - pamanīt izcirtumus, jaunaudzes, ieplakas, īpatnējus kokus, lielākus un mazākus celiņus u.tml.»
Pārtraukt sēņošanu, kamēr vēl gaišs
Tāpat vajadzētu atcerēties, ka mežā nevajadzētu pavadīt visu dienu.
Tagad krēslot jau sāk ap pulksten 19, 20, tāpēc labāk doties laukā no meža, kamēr vēl ir gaišs, piemēram, pulksten 17, 18.
Pat ja gadās apmaldīties, galvenais ir saglabāt vēsu prātu, piemēram, apsēsties uz mirkli un padomāt, kā varētu tikt ārā no meža.
Jo lielāks satraukums, jo ilgāku laiku var pavadīt mežā.
«Snapshots» aptaujas dati liecina, ka teju visiem, kuri dodas uz mežu sēņot vai ogot, līdzi ir nazis (96%) un grozs/spainis (89%). Trešais biežāk uz mežu līdzi ņemtais priekšmets ir mobilais tālrunis (81%).
Savukārt tādu, iespējams, rudenī nepieciešamu lietu, ja domā par sēņotāju/ogotāju drošību, kā sērkociņus uz mežu līdzi mēdz ņemt tikai 13%.
