Galvenais, kas jādara, lai mēs būtu veseli: pareizi jāguļ un jāpieceļas, nevajag pārspīlēt ar diētām, jārāpo, bet rītos obligāti jāaplejas ar ūdeni un sevi jānorīvē ar dvieli – tādi ir netradicionālās ārstēšanas speciālistes Ineses Ziņģītes pamatprincipi un padomi veselīgam dzīvesveidam.
Dzīve viņu nav žēlojusi, jo 20 gadu vecumā akrobātikas treniņa laikā I.Ziņģīte guva traumu, kas viņu paralizēja, šā iemesla dēļ ātri vien pameta nesen apprecētais vīrs... Lai arī tas prasīja astoņus gadus, tomēr spītība un nevēlēšanās būt nevarīgai deva spēku un neatlaidību pašai izveseļoties. Gūtās zināšanas I.Ziņģīte netur zem pūra, bet labprāt dalās ar citiem.
Noteicēji esam paši
I.Ziņģīte uzsver – nekad nevajag domāt un uztraukties, ko padomās apkārtējie, jo galvenais ir darīt tā, kā pašam ērti un veselībai labi. «Neviens nevienam nav padots. Paši mēs esam noteicēji par sevi, savu ķermeni, apģērbu. Jebkuru sliktumu var pārvērst divkāršā labumā, tāpēc – nekaunēsimies, bet slinkumu nepiekopsim: to esam darījuši visu mūžu. Mēs sevi citu labā – valsts, skolas un kā tik vēl - esam tā nolietojuši, ka tagad uzskatām par pienākumu prasīt: dodiet, jo es visu mūžu esmu vergojis! Piedodiet – nevienam nekur nebija jāvergo, mēs vienkārši esam tik nepacietīgi, ka nespējam atteikties no daudzām kārēm. Man vēl tagad nav mašīnas, eiroremonta mājās, bet – esmu vesela un mani nenokaus neviens skauģis!
Es visu laiku staigāšu dziedādama, un veči man pakaļ staigās! Nelietosim sevi citiem, bet sev,
tad būsim vajadzīgi visiem!»
Pirmā kļūda – nepareiza gulēšana
I.Ziņģīte uzsver – cilvēku pirmā lielākā kļūda ir nepareiza gulēšana naktī: tas ir ļaunums, kas noved pie vislielākā ļaunuma – nevarības, kas savukārt piemeklē tad, kad esi piekalts pie gultas. «Diemžēl cilvēks visu mūžu sekmē to, lai sevi piekaltu gultai. Strādājam daudz, bet kuprus audzējam ar gulēšanu. Vienalga, uz cik augsta spilvena guļam, darām to nepareizi, zodu piespieduši kaklam – vai tad tā var paelpot? Tā nedrīkst gulēt neviens, jo elpa ir sekla. Pareiza gulēšana ir pirmās zāles, lai izbēgtu no insulta. Asinsvadu slimības nerodas no sirds mazspējas, tas ir pēdējais etaps, jo ierosinātājs ir nepietiekama asins pieplūde mugurkaula smadzenēm un skābekļa pieplūde galvas smadzenēm nakts laikā,» pārliecināta I.Ziņģīte. Viņa iesaka kakla balstam sarullēt frotē dvieli – tik biezi, lai aizpildītu tukšo vietu no kakla aizmugures līdz guļamajai virsmai. Šādu dvieļa valnīti var pārvilkt ar kokvilnas audumu, aizšūt un visa spilvena platumā piešūt pie spilvena, jo kakla balsts ir ļoti svarīgs. I.Ziņģīte arī demonstrē, kā pareizi gulēt uz sāniem – nevis virs rokas, jo tas kavē asins apgādi un limfas plūsmu uz krūti, bet turot roku taisni gar sāniem blakus. «Tad sievietei būs gan augums, gan stāja, gan asinsrite krūtī, bet krūts vēža nebūs. Padomājiet, cik naktis līdz 50-60 gadiem esat gulējuši nepareizi sānu guļā!»
Cilvēks ir visēdājs
Tikpat svarīgi ir pareizi piecelties no gultas, lai nebūtu traucēta asinsrite galvā. I.Ziņģīte uzsver - pirms celšanās jāpagriežas uz muguras, kaklu joprojām balsta valnītis, kājas paceļ gaisā kā varde, rokas arī. Vismaz piecas reizes rokas un kājas saliec un iztaisno pret griestiem, it kā celtu ķieģeļus. Atpūtina, ievelk un izpūš elpu, elpojot ar vēderu, atkārto to pašu vismaz trīs reizes. «Tādējādi tiek apasiņotas galvas smadzenes. Kad tāpat vien pieceļamies no saviem spilveniem, galva reibst – visbiežākais insulta sākums,» viņa saka. I.Ziņģīte neiesaka tukšā dūšā dzert glāzi ūdens, bet gan stimulēt kuņģa darbību ar kaut ko graužamu. «Mūsu vecvectēviem uz galda zem linu dvielīša vienmēr stāvēja sakaltušas garoziņas, sausiņi, burkāns – kaut kas graužams. Tas bija pirmais, ko viņi iemeta mutē pēc piecelšanās, jo kuņģis sāk strādāt, kad kožam ar zobiem – tad sāk strādāt arī siekalu dziedzeri.
Kad atmodies kuņģis, atmostas arī pārējie iekšējie orgāni – tad varat dzert šķidrumu,
cik tīk.» I.Ziņģīte to visu ievēro un atzīst – pie ārstiem nav bijusi. «Beigsim ākstīties ar zaļēšanu, veģetārismu un citiem «-ismiem», jo neviens cilvēks uz pasaules nav piedzimis par veģetārieti! Cilvēkbērns piedzimst kā visēdājs – ja viņu vecāki sabojā vai bērns sevi skolā sabojā, neēzdams un domādams, ka būs resns, tā ir viņu problēma. Neviens sintētiskais vitamīns nevar aizstāt to, kas bērnam jāsaņem ar gaļu, īpaši liellopa.»
Kūkums, smaids un bučiņa
I.Ziņģīte uzsver, ka ļoti svarīgas kustības cilvēkam ir rāpošana – jo agrāk to sāk darīt, jo ilgāk dzīvošot. 20 gadu vecumā viņa salauza mugurkaula skriemeļus, paliekot paralizēta. Vajadzēja astoņus gadus, trīs no tiem – ar pilnīgu paralīzi, pēc tam vēl bija paralīze – līdz atkal viņa spēja piecelties. I.Ziņģīte uzsver, ka sevi piecēlusi tieši ar rāpošanu, jo pirms 50 gadiem ārsti viņai nevarēja palīdzēt. «20 gadu vecumā negribēju sapūt. Sēju striķus pie kāju pirkstiem, lai tos kustinātu. Mani pirmie soļi bija izkrišana no gultas un šļūkšana – tā tiku visur un neviens man neko nevarēja padarīt. Pēc četriem gadiem tiku četrrāpus.» I.Ziņģīte uzsver, ka var rāpot arī, piemēram, ap galdu. Ap ceļgaliem jāaptin vecākas šalles vai kas cits mīksts pamatam, lai ceļgalus saudzētu. «Ja nav vietas arī ap galdu, var rāpot uz vietas, uzmetot kūkumu un izstiepjoties uz priekšu, atkal kūkumu – izstiepjoties.
Un to darot vajag smaidīt! Un, ja vēl pretī ir mīļotais cilvēks, kurš dara to pašu, tad ir kūkums – bučiņa!
Super – jauns paņēmiens priekšspēlei!» Lai arī I.Ziņģīte ir aktīva dzīvesveida piekritēja, viņa negatīvi vērtē nūjošanu, jo tā darbojoties pēc principa «cik varu, tik daru, kā varu, tā daru». «Tas ir tas pats, kas iet ārā elpot svaigu gaisu, tikai līdzi vēl ir divas kūjas, lai nenogāztos. Ja tante ir greiza, tad viņa tā arī nūjos, jo algot instruktoru viņa nevar. Kurš no nūjotājiem ir kļuvis vesels?»
Asinsriti jārosina pašiem
I.Ziņģīte norāda, ka cilvēks sastāv no ūdens, gaisa un asinsrites: ūdeni un gaisu dabūjam par brīvu, bet par asinsriti jārūpējas. «Mūsu seja katru rītu mazgājoties dabū gaisu, ūdeni, tādējādi veicinot asinsriti. Seja saposta, bet pārējais ķermenis aizmirsts. Zīdaini gan katru vakaru līdz gada vecumam vannojam, ļaujam gaisa peldes, rīvējam ar dvielīti. Kad bērnam gads, dakteris saka – nu jau vairs katru vakaru nevajag, jo bērns jau rāpo, sāk staigāt – var reizi nedēļā. Bet to, kas bija katru vakaru, pārcelt uz katru rītu dakteris aizmirsa pateikt – tāpat kā to, ka tas ir obligāti. Gada vecumā bērns pa dienu izlieto savas enerģijas krājumus kustoties, tādēļ ierastā vakara procedūra relaksācijai, kurā bērns līdz gada vecumam fiziski nepiedalījās, ir jāveic no rīta, lai visa miesa sāktu strādāt,» rosina I.Ziņģīte. Viņa uzsver, ka asinsriti rosinām tikai mēs paši. «Venozo asinsriti stimulē, darbina un attīra limfas plūsma, ko savukārt komandē limfmezgli. Ļoti daudz limfmezglu ir cirkšņos, ko mēs vispār neaiztiekam. Prostatas vēzis ļoti bieži attīstās šoferiem, dziedātājiem, smaga darba veicējiem: visiem, kuriem ir spiediens uz prostatu, tāpēc jādarbina limfmezgli. Cirkšņu limfmezglu darbība nodrošina visa iegurņa orgānu veselību – arī sievietēm, bet
vīrietim ir svarīgi, lai sieviete būtu vesela – vienalga, cik viņai gadu.
Tāpēc asinsrites nodrošināšanai mums ir jādarbina sava āda. Aplejamies ar ūdeni – kāds kuram patīk – un aktīvi nomazgājam, «izperam» cirkšņu rajonu, paduses, jo tur ir visvairāk limfmezglu. Tas veicinās to, ka padusēs nebūs nepatīkama aromāta, «apakša» būs vesela – vīriešiem nebūs erekcijas problēmu. Pēc tam ar dvieli norīvējam pārējo ķermeni.»
Lai nesāpētu galva
Runājot par kāju veselību, I.Ziņģīte uzsver – tās masējot, atpūtinot, peldinot ir svarīgi, lai papēži atrastos augstāk par dibenu, jo tas veicina venozo asinsriti vēnās. I.Ziņģītei ir arī recepte, kā sev palīdzēt,
ja reibst vai sāp galva, – jātēlo musulmanis!
«Nometas ceļos, rokas atbalsta uz elkoņiem, galvu ar augstāko pieres punktu liek pie grīdas starp plaukstām un skaita līdz divdesmit. Lēnām pieslienas uz gurna sēdus un mierīgi elpo. Tad atkārto to pašu vēl divas reizes. Asinsrite galvā būs noregulēta un asinsspiediens nepaaugstināsies!»