E-portfeli iesaka ieviest visās pašvaldībās (1)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Visās Latvijas pašvaldībās vajadzētu ieviest elektronisku dokumentu aprites sistēmu e-portfelis, kāda jau pašlaik ir Ministru kabinetam un Rīgas domei, uzskata Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane.

Kā informēja Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre, VK praksē ir pārliecinājusies, ka lēmumu pieņemšanas procesa elektronizācija palīdz taupīt resursus un veicina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kas savukārt vairo sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Pēc Dreimanes domām, līdzīga mehānisma ieviešana pašvaldībās būtu tikai ieguvums. VK vadītāja gan atzīst, ka iespējas ieviest šādu sistēmu ir atkarīgas no finansējuma pieejamības. Valsts kancelejas direktore pieļauj, ka šādus projektus varētu īstenot no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem nākamajā periodā.

Pašvaldībai savs lēmums ir juridiski jāpamato

Komentējot gadījumu ar Jēkabpils domes sēžu materiālu pieejamību, Dreimane norādīja, ka pašvaldība var ierobežot pieejamību lēmumu projektiem tikai tad, ja tie satur ierobežotas pieejamības informāciju. Ierobežojot pieejamību projektiem, pašvaldībai savs lēmums ir juridiski jāpamato - jāskaidro sabiedrībai, kurš Informācijas atklātības likuma pants dod tiesības lēmuma projektu nepubliskot. Savukārt pašvaldības lēmumu par nepamatotu informācijas pieejamības ierobežošanu var pārsūdzēt tiesā.

Dreimane skaidroja, ka likums «Par pašvaldībām» uzliek par pienākumu publicēt saistošo noteikumu projektus un to paskaidrojuma rakstus trīs dienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms domes ārkārtas sēdes pašvaldības mājaslapā internetā, turklāt jānodrošina to pieejamība pašvaldības domes ēkā un pagasta pilsētas pārvaldēs. Izņēmums šai kārtībā iespējams tikai gadījumā, ja jautājums pirms sēdes nebija izsludināts izskatīšanai, bet sēdes laikā pēc divu trešdaļu deputātu piekrišanas iepriekš nepieteikto jautājumu tomēr skata sēdē.

Piemērojams Informācijas atklātības likums

Attiecībā uz citu jautājumu projektiem likumā «Par pašvaldībām» regulējuma nav, tāpēc ir piemērojams vispārīgais regulējums - Informācijas atklātības likums. Proti, likums neuzliek par pienākumu tos publicēt, bet pašvaldībām arī nav tiesību tos neizsniegt pēc pieprasījuma, ja vien tie nesatur ierobežotas pieejamības un valsts noslēpuma informāciju.

Pašvaldība var ierobežot pieejamību lēmumu projektiem, kas nav saistošu noteikumu projekti, tikai tad, ja tie satur informāciju, kura atbilst Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Jebkurā gadījumā, ierobežojot pieejamību jautājumu projektiem, pašvaldībai savs lēmums ir juridiski jāpamato un ir ļoti svarīgi zināt, kādu argumentāciju tā ir izmantojusi. Nepamatotas ierobežotās pieejamības noteikšanas gadījumā pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot prasības pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Valsts kanceleja uzsver, ka jebkurš ierobežojums informācijas izplatīšanai ir tulkojams iespējami šauri.

Ir pienākums informēt savlaicīgi

Jautāta, vai ir pienākums publiskot Ministru kabineta lēmumu projektus, Dreimane informēja, ka gan Ministru kabineta iekārtas likums, gan Ministru kabineta kārtības rullis uzdod par pienākumu laikus publicēt Ministru kabineta mājaslapā Ministru kabineta sēdē izskatāmos lēmumu projektus.

«Protams, ja Ministru kabineta lēmuma projekts satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu, tas netiek publiskots. Bet arī šādiem izņēmumiem strikti ir jāatbilst likuma regulējumam, kas šādus izņēmumus pieļauj. Ir jāpatur prātā, ka galvenais princips valsts un pašvaldību darbībā ir atklātības princips - tas nozīmē, ka ierobežot sabiedrības piekļuvi informācijai var tikai izņēmuma gadījumos,» sacīja Dreimane.

Jau ziņots, ka Jēkabpils žurnālisti protestēja pret pašvaldības noteiktajiem ierobežojumiem iepazīties ar lēmumprojektiem pirms to izskatīšanas domes sēdēs. Vēstuli parakstījušie redaktori un žurnālisti uzsvēra, ka šāda pašvaldības rīcība ierobežo iedzīvotāju tiesības uzzināt informāciju, kā arī domes lēmumu pieņemšanas procesu padarīs necaurspīdīgu.

«Informācijas saņemšana pēc lēmuma pieņemšanas iedzīvotājus nostādīs konkrēta fakta priekšā un nedos iespēju piedalīties un diskutēt lēmuma pieņemšanas procesā, kā tas ir demokrātiskā valstī,» teikts vēstulē.

Pēc Jēkabpils žurnālistu protesta pašvaldība nolēmusi tomēr nenoteikt ierobežojumus.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu