Uzņēmumi reklāmas kampaņās nelikumīgi izmanto «Positivus» biļetes (59)

«Spied ieteikt draugiem un laimē biļeti uz «Positivus!»» - ar šādu mārketinga aktivitāti šopavasar saskārušies ļoti daudzi Latvijas sociālo tīklu lietotāji. Sistēma, kad, pievienojoties kāda uzņēmuma sekotājiem «Twitter», «Draugiem.lv» vai «Facebook», mūzikas mīļotājs var tikt pie bezmaksas biļetes uz pasākumu, nav nekas jauns. Tomēr liela daļa akciju, kurās tiek izlozētas biļetes uz «Positivus», notiek nelegāli, festivāla organizatoriem par zīmola izmantošanu nesamaksājot ne santīma. Nelegālo izložu skaits šobrīd jau mērāms desmitos.

Kā norādījis festivālu rīkojošās aģentūras «Positivus Music» līdzīpašnieks Andis Zusts, tiesības izmantot festivāla zīmolu savās reklāmas aktivitātēs tiek piešķirtas festivāla sponsoriem, līdz ar to uzņēmumi, kas biļetes izmanto kā balvas akcijās, to nesaskaņojot ar festivāla organizatoriem, pārkāpj likumu.

«Skaidrs, ka visvieglākais veids, kā audzēt sekotāju skaitu sociālajos tīklos, ir izkarināt »burkānu«, un «Positivus» biļete kā burkāns firmai ir salīdzinoši lēts. Virkne uzņēmumu, ar mums to nesaskaņojot, vienkārši nopērk biļeti, uz kuras turklāt rakstīts, ka publiska izplatīšana ir iespējama, tikai saskaņojot ar organizatoru, un izliek to izlozē. Tie varbūt nav tiešie zaudējumi, bet tā ir kaitnieciska rīcība, jo rada negūtu peļņu. Ja visi uzņēmumi, kas tā rīkojas, būtu mūsu oficiālie sponsori, iespējams, mēs varētu atvest uz Latviju daudz skaļākas grupas. Un šogad tas ir tiešām «epidēmiskā» līmenī,» sacījis Zusts.

Latvijas Reklāmas asociācijas ētikas padomes loceklis Varis Lāzo atzinis, ka gadījumā, ja šādas nesaskaņotas akcijas notikušas, tas tiešām ir reklāmas ētikas un atkarībā no tā, cik stingri savu zīmolu aizsargā «Positivus» organizatori, iespējams, arī juridiskas dabas pārkāpums. Lāzo gan piebildis, ka viņa personīgā pieredze liecina, ka 99% gadījumu šādu akciju rīkošana tomēr tiek saskaņota ar balvas ražotāju. «Tas ir tikai loģiski, kaut vai tāpēc, ka tad apmaiņā pret to, ka balvas zīmols tiek popularizēts, pašu balvu var no tās ražotāja saņemt par lētāku cenu. Turklāt nesaskaņojot var sanākt arī juridiskas dabas problēmas,» sacījis Lāzo.

Zusts atteicies nosaukt konkrētus uzņēmumus, kuri šādi rīkojušies, jo visi, kam par to aizrādīts, esot pārkāpumus novērsuši. Tomēr viņš uzsver, ka šādu akciju šogad bijušas pat vairāki desmiti, un tās rīkojuši gan minerālūdens izplatītāji, gan ātro patēriņa kredītu sniedzēji, gan kāds mobilo sakaru operators, gan viena no lielākajām Latvijas bankām. Ņemot vērā, ka starp «Positivus» ģenerālsponsoriem ir gan mobilo sakaru operators «Tele2», gan banka «Nordea», saprotams, ka oficiālo sponsoru tiešo konkurentu rīcība viņus nav iepriecinājusi.

«Mēs nevēlamies nevienu kārt pie kauna staba, nosaucot konkrētus zīmolus, pagaidām mūsu mērķis ir pievērst uzmanību šai problēmai, jo sajūta ir kā cīnoties ar lavīnu. Varētu teikt, ka pēdējos mēnešos esam vairāk nodarbojušies ar savu tiesību aizstāvību, nekā ar festivāla organizēšanu. Turklāt, nedaudz papētot situāciju sociālajos tīklos, var redzēt, ka tā nav tikai mūsu problēma, bet no tā cieš visi Latvijas koncertorganizētāji un latviešu grupas. Sociālo tīklu nozīme nākotnē tikai pieaugs, tādēļ nākamgad esam gatavi ieņemt daudz stingrāku pozīciju,» piebildis Zusts.

Skatīt pievienoto video.