Amatpersonas neizpratnē par atļauju atzīmēt vācu armijas ienākšanu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Aivis Ronis

FOTO: LETA

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) un ārlietu ministrs Aivis Ronis ir neizpratnē par tiesas lēmumu atļaut 1.jūlijā rīkot gājienu, atzīmējot 69.gadadienu kopš Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, teikts abu amatpersonu kopīgajā paziņojumā.

Amatpersonas paziņojumā norāda, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jādara viss, lai nepieļautu Otrā pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu, valsts un pilsoņu iznīcināšanas attaisnošanu.

"Nacismam nav attaisnojuma, tā noziegumi pret cilvēci ir sāpīgi vēl šodien. Hitlera un Staļina uzskatu propagandēšana ir pazemojoša mūsu tautai un valstij," paziņojumā norāda premjers un ministrs, vienlaikus uzverot, ka Latvijas valdība respektē Satversmē garantētās cilvēktiesības un tiesas neatkarību, taču "vārda brīvība nevar attiekties uz nacisma propagandu. Provokatoriem un kolaboracionistiem vienmēr jāsaņem adekvāts sods".

"Esam pārliecināti, ka šādu nostāju atbalsta arī visas Latvijas politiskās partijas," kopīgā paziņojumā norāda Dombrovskis un Ronis.

TVNET jau ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa 29.jūnijā apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.

Uz augšu