TVNET diskusija: Līgo svētku mistērijas (24)

Diskusijas vieta - šarmantā kafejnīca Vecrīgas sirdī “Sweet day cafe”, kur viesus prot palutināt ar siltiem kruasāniem un gardu kafiju.

Diskusijas dalībnieki

TVNET: Nu jau Jāņi klauvē pie katra namdurvīm. Kā jūs katrs izjūtat šo mirkli?

B.K.: Es šo pilnbrieda laiku izjūtu fiziski. Tāpat jau es runājos ar dabu arī ziemas laikā, tomēr šajā laikā, kad viss ir saplaucis un puķes dižojas kā pāvi – to visu izjūtu vēl enerģētiskāk. Dabas laiks...

I.K.: Līgošanas tradīcijas ir ļoti senas. Tās laimīgā kārtā ir izdzīvojušas cauri visnežēlīgākajiem pasaules uzskatiem un reliģijas spaidiem. Jāņi ir kā mūžīga lieta, kurai nav tradīciju pārrāvuma. Un tas ir ļoti jauki! Jā, šis ir dabas laiks, kad jāiejūtas un jāharmonizējas. Ja cilvēks netiek līdz tam, tad viņš vismaz var ieelpot un atpazīt dabu.

A.K.: Man Jāņu laiks vairāk saistās ar ģimenes saliedētības laiku. Tomēr tagad pēdējos gadus šos svētkus svinu kopā tieši ar draugiem. Tas ir savādāk, jo ar vecākiem kopā būšana vairāk izceļ tradīcijas, bet ar draugiem ir vienkārši kopā būšana. Katram savs laiks! Es arī izjūtu dabu, kas ir atplaukusi. Es varu iet pļavā un izvēlēties puķi, kura mani uzrunā...

J.V.: Mums kā ziemeļu tautām nav daudz svētku, tāpēc mani priecē, ka šos svētkus tomēr svinam. Latviešiem jālepojas ar diviem svētkiem - Jāņiem un kapusvētkiem, kas ir mūsu etniskās atšķirības. Būtu ļoti labi, ja jaunatne izprastu šo svētku nozīmi, nevis to saistītu tikai ar šašliku, alu un nekā neatcerēšanos no rīta. Man pašam vismīļākie Jāņi ir tad, kad kopā svin vecvecāki, vecāki un jaunieši – tur ir sava burvība. Veidojas tāda interesanta saikne. Tradīcijas un sajūtas ir jāpārņem tomēr no vecākajiem cilvēkiem. Jā, un vēl man šis laiks ir ieraudzīt agrāk sauli...”

TVNET: Un ne velti ir saulgriežu laiks...

J.V.: Jā, daba šajā mirklī ir pamodusies un Jāņi ir mirklis, kad vari piecelties visagrāk. Man pašam tas nav viegli, bet es cenšos pēc principa: jo agrāk modīsies, jo vairāk padarīsi! Laiks, kad vari izbaudīt sauli viens pats. Tā ir enerģētika – šis saullēkts.

B.K.: Vai zinājāt, ka Saulei ir tāds pats krāsu spektrs – gan rietot, gan austot - kā cilvēku čakru sistēmā? Man saule ir milzīga dzīva būtne, ko sajūtu ar katru šūniņu. Sistēmā, kurā es dzīvoju. Kad ik rītu izpildu saules sveicienu, kas ir komplekss fiziskai ķermeņa atmodināšanai, esmu pamanījusi: ja to taisa divpadsmit reizes, tas ir saullēkta brīdis 25 minūtes. Viss sakrīt!

I.K.: Mēs praktizējam līgošanu kā tādu – visu nakti. Mums nekad neviens neiet gulēt. Ikdienā var gremzties par to, ka aizgulējos un nepiedzīvoju saullēktu, bet šeit ir tā brīnišķīgā iespēja mērķtiecīgi to sagaidīt. Saulei ir īpaša funkcija pasaulē!

B.K.: Arī pašu sauli pēc jogas gudrībām dēvē divpadsmit vārdos – divpadsmit īpašībās. Saule pēc sanskrita tulkojas kā draugs, kas visiem spīd bez ierobežojuma. Visiem, vai tu esi apskaidrotais, izredzētais vai pēdējais zaglis – saule visiem dāvā, bez šķirošanas! Saule mūžīgi ir kustībā, kas atgādina arī cilvēkam to, ka viņš var vienmēr būt kustībā – cikliski. Saule mums ir arī kā barotāja.

TVNET. Cik zināms, Jāņu naktī šo saules spēku mēs tradicionāli cenšamies aizstāt ar ugunskuru. Cik liela nozīme ir ugunij?

I.K.: Gada īsākajā naktī tev ir jāaizdedz uguns, kas aizstās saulīti, kamēr tā vēl nav uzlēkusi.

Es aicinātu šo ugunskuru nedegt ar iekuru, kas mākslīgi paātrina šo procesu. Vecās avīzes, degšķidrums – tas liecina par paviršību. Par to, ka mēs neapzināmies, ka mēs taču gribam svinēt! Tā ir svēta uguns, un pie šī rituāla ir jāpiedomā. Tu aizvieto sauli – nevajadzētu tur degt nedz ķīmiskām vielām, nedz atkritumiem. Jābūt no vistīrākās malciņas, tas jāizjūt kā sava veida ziedojums.

B.K.: Uz uguni nedrīkst pūst – tu to apvaino. Tāpat to nedrīkst liet ar ūdeni – ar roku jānodzēš prātīgi. Tas ir pirmelements, kas rada spēcīgu dabas stihiju.

A.K.: Es nezinu, kāda tur visā apakšā ir maģija, kāds rituāls, bet Jāņi bez uguns nav iedomājami. Tāpat kā tradicionālā lēkšana pāri ugunskuram. Starp citu, kāpēc to dara?

I.K.: Viens no uguns aspektiem ir attīrošais – tas tāpat kāpēc baznīcās dedzinām sveces. Uguns izdedzina lieko. Tā ir fiziskā ķermeņa attīrīšana. Tas arī ir auglības veicināšanai...

TVNET: Un te mēs varam sākt runāt par papardes zieda simboliku! Bet pirms tam mani vienmēr ir mocījusi ziņkārība par šādām tautasdziesmas rindām: “Jāņu nakti nepazinu – kura māte, kura meita; Vai bij` sieva, vai bij` meita – visām zāļu vainadziņi.” Vai šis Jāņu vainags uzskatāms par skaistuma elementu, vai tas vēsta ko dziļdomīgāku?

I.K.: Vainags ir gan greznošanās, gan savienība ar šo ciklisko procesu – auglību. Jāņu brīdī auglība sasniedz pašu kulmināciju, tāpēc arī latvieši ar vainaga palīdzību šo auglību uzsvēra. Ziedu, augu pasaulē – visvairāk notiek apaugļošanās, apputeksnēšanās.

J.V.: Senajiem latviešiem, man šķiet, monogāmija bija visai plašs jēdziens... Viņi atļāva arī citas vaļības... Daudzām citām tautām ir tradīcijas - sievietes speciāli nēsā puķes aiz auss, lai dotu mājienu, kura ir brīva un kura nav. Vainags to pašu simbolizē - pieejamību... Man asociējas ar Jāņiem, protams, papardes zieds, kas mūs aicina uz kopošanos. Un tas ir labi, zinot mūsu demogrāfisko stāvokli.

I.K.: Auglība uzreiz jau nav tikai sekss, tā ir daudz plašāka. Ne tikai tas, ka pašiem būs daudz bērnu, bet arī visas tās lietas, uz kurām būvē savu dzīvi. Tikpat labi šodien tā auglība ir, lai mūsu bankas kontā cipariņi rādītos. Tas nav tikai tāpēc, ka latvieši reizi gadā atļāvās “paseksot”. Nevis lai zeme būtu pārapdzīvota, bet lai mums visiem viss pietiktu!

B.K.: Par vainagiem zinu teikt, ka visi augi, kas ir dzīvas būtnes, nogriezti mirst. Un mirstot tie atdod ļoti daudz enerģijas. Tādā veidā tev ir ļoti liels spēks. Arī ārstniecisks pasākums. Arī aizsardzība – aura.

A.K.: Vai ir jāzina, kādu zālīti vainagos pīt?

I.K.: Vainagam tu nevari paņemt to zālīti, kas tevi neuzrunā. Nav obligāti jāzina visas zālītes... Daba pateiks priekšā. Un, galvenais, nebaidies puķes plūkt!

J.V.: Tikai jāiemāca plūkšanas princips – nevis nopļaut un tad meklēt, ko nu es gribēju. Katra zālīte ir atšķirīga, tāpat kā mēs. Domas, ko tu domā, katru puķi plūcot, arī veido šā vainaga spēku!

TVNET: Spēks atrast papardes ziedu! Bet, ja nopietni, domājams, ka daudzi nezina, kur vispār radies šis mistiskais termins?

I.K.: No bioloģiskā viedokļa papardes zieds ir tikai mīts. Bet no otras puses, to apzinoties, mēs to meklējam kā brīnumu. Idejiskā nosliece ir fantastika – kāpēc gan kopā ar mīļoto nemeklēt papardes ziedu un nepiedzīvot brīnumu?

A.K.: Atceros, kad biju mazāka, šo papardes ziedu jau biju izfantazējusi – tas noteikti ir rozā krāsā! Un šī meklēšana noris kā medības, kurš pirmais atradīs! Bet es nesapratu vienu – kāpēc vecāki mani neņem līdzi meklēt šo ziedu? Par ko man tas tā?!

J.V.: Šīs tradīcijas mūs padara spēcīgākus un pārākus pār citām tautām. Nekautrēšanās no tā, ka mēs vēlamies mīlēties un dzīvot dzīvi savādāku šajā dienā – tās arī ir tādas pozitīvas lietas. Vajag nebaidīties darīt, un tev sanāks! Ja arī cilvēks neguļ to nakti un nepiedzeras no degvīna 20 minūtēs, tad gribot negribot šis nacionālais un folkloriskais izlaužas ārā. Kaut vai sagurušā jāņubērnā, kurš, apkampis meiteni, viegli steberē projām no siena čupas.

B.K.: Pēc jūsu sarunas atcerējos kādu zāļu sievu skaidrojumu, kāpēc sierā ir ķimenes. Ķimenēs ir sievišķības fitohormoni, savukārt, ja vīrietim tādi tiek... Tas, “lai viņa jāņuzāle neiet pa gaisu” – arī gudri! Panāk līdzsvaru vienā produktā.

I.K.: Jā, bet, runājot par simboliku, mēs bieži arī romantizējam to visu – šī lieta ir izcēlusies loģiski. Piemēram, par ēšanu - kāpēc rudenī ēd šņukuru - jo lopus tad arī kauj; kāpēc ziemā ir žāvēts speķis – jo viss jau ir apēsts; kāpēc Jāņos siers? Jo tas ir zemnieka visnabadzīgākais laiks. Šajā laikā govis ir pienīgas.

TVNET: Kas ir tās tradicionālās lietas, kas, jūsuprāt, noteikti mums būtu jāsaglabā Jāņos?

J.V.: Paldies, ka ir cilvēki, kas uztur šīs īpašības un cenšas tās saglabāt. Bet būsim reāli – ka bērnam mūsdienās ir pagrūti ieskaidrot, kāpēc jāliek galvā Jāņu vainags, nevis kovboja cepure. Tur nav nekā ļauna, bet ir vajadzīgi cilvēki, kas šīs lietas un procesus izskaidro. Alus brūvēšana, jāņabērni, ēdiens – tas būtu primārais, kas mums ir jāsaglabā. Staigāšana apkārt un dziedāšana man ir būtiska Jāņos. Nevis skandināt tās dziesmas, kas rakstītas ne tikai folklorā, bet spēt izdomāt arī jaunas – savējās. Dziedāt to, kas ir galvā! Kaut vai Gustavo sindromā, ja tas ir tavs. Cilvēkam ir jābūt jaunradei.

Vēl kāda lieta, kas rodas apdziedāšanās brīdī, ir neliekuļot! Pietuvinies zemei un dabai. Ja esi maza augumiņa vai esi cik garš, tik plats - tad to ļauj to citiem apdziedāt – tas izdzīs to kompleksu ārā. Ja arī apvainojies, mēģini atspēlēties. Mēģinām izdzīvot dzīvi, kāda tā ir, nevis kādai ir jābūt.

I.K.: Piekrītu! Jā, it kā folklora ir tradicionāla lieta, bet apdziedāšanās, kad nāk ārā dzīvie teksti, – tas nepavisam nav vecmodīgi! No otras puses - kāda jēga mums ir apdziedāt kumeliņu, ja jaunietis brauc ar mersedesu? Galvenais vajag vienkārši dziedāt. Mēs diemžēl esam aizgājuši tālu – līdz CD atskaņotājam. Mēs paliekam malā un ārpusē. Bet mums ir jādzied pašam.

Bieži šīs ritualizētās lietas var pārvērst aizraujošā piedzīvojumā, kad ir ko atcerēties. Piemēram, ugunskurs kārtsgalā – ne tikai simbols, bet arī atrakcija – kurš no vīriem spēs samest balķus mucā. Tāpat uguns plostu laišana – tās romantika spēs aizkustināt ikvienu jāņu bērnu.

B.K.: Galvenais ļauties sajūtām. Ja tu ļausies plūsmai godīgi – tad tevi aiznesīs tur, kur vajag. Cilvēks ir piederīgs kosmosam un bezgalībai. To var sajust gan ikdienā, gan šajos svētkos. Ar šo labo brīdi vajag sākt. Visas nelaimes un bēdas rodas no tā, ka jūties vientuļš. Bet tu nekad neesi vientuļš – nekad! Tas tev ir jāsajūt kā kosmosa daļiņai. Tas dod pamatu zem kājām!

A.K.: Justies labi Jāņos un noticēt pašiem sev. Aizpildīt šo laiku ar lietām, kas saista un aicina. Justies labi – vienalga, vai viens pats vai starp draugiem, ģimenes. Lai jums visiem skaisti šie saulgriežu svētki!

Diskusiju dalībnieku ieteikumi svētkiem

* Dziediet un apdziediet! Spējiet sacerēt un neapvainoties! Izdzeniet kompleksus!

* Mazgājieties rasā, jo rasa sanskritā nozīmē dievišķo nektāru vai esenci.

* Vairojiet auglību – un ne tikai seksā, bet arī savā mājā, dārzā vai pat bankas kontā!

* Iztīriet māju, pārkārtojiet mēbeles, izmetiet visas vecās lietas no skapja – sākārtojies pirms šiem svētkiem! Nav to govju – nepušķosi viņām ragus, bet automobilim tu to vari izdarīt.

* Uzvīt viju ugunskuram, mājai. Tas nav tikai estētiskais, bet arī attieksmes moments. Kurini savu ugunskuru no tīras malkas, nevis ar degšķidrumu!

* Vāc zāļu tējas – vāc, izbaudi, dod draugiem!

* Lepojies ar savu atšķirīgo – tas ir skaists!

* Meklēsim atklāti sevi šajā dienā un izbaudīsim tos cilvēkus, kas mums ir blakus.

* Pasekojiet savām emocijām, kas šajā laikā bieži “iet pa gaisu”. Jābūt ir ļoti vērīgiem. Šis ir arī depresiju laiks – tāpat kā jebkuros saulgriežos. Tie ir dabas ritmi, sekojiet tiem. Senāk cilvēki zināja visas šīs sakarības – kā dzīvot, kā ēst, lai tu būtu vesels.

MILZĪGS PALDIES DISKUSIJAS DALĪBNIEKIEM UN VIESMĪLĪGAJAI KAFEJNĪCAI “Sweet day cafe” (Tirgoņu iela 9)!