Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nabadzīgo ļaužu zelts

www.goldprice.org FOTO: Publicitātes foto

«Arvien vairāk ieguldītāju nevar atļauties zeltu» – tāds izteiciens pēdējā laikā ir kļuvis samērā populārs. Tāpēc nākotnē no bēdām un likstām mūs sargās sudrabs. Tam ir pat poētisks apzīmējums - «poor man’s gold» – nabadzīgo ļaužu zelts. Vai nu tā tiešām būs?

Sudraba vēsture ir tikpat sena kā zelta, turklāt arī sudrabam piemītošās veselībai noderīgās īpašības cilvēce pazīst jau labu laiku. Maķedonijas Aleksandra iekarojumu aprakstos var izlasīt, ka karavadoņi slimoja retāk par karavīriem, lai gan visi atradās vienādos apstākļos. Atšķīrās tikai viena vienīga nianse – karavadoņiem bija paredzēts sudraba kauss, bet padotajiem – alvas. Šodien jau vairs nenoskaidrosim, cik no tā ir taisnība. Taču patlaban sudrabs mūs interesē nevis kā fizisko, bet gan finansiālo veselību uzlabojošs līdzeklis. Tātad - sudrabs kā investīciju objekts.

Pēdējos gados spekulāciju (vai investīciju – kā nu kuram tīk) biznesā nepārvērtējama nozīme bija tieši zeltam. Katrā zelta cienītāju diskusijā bija nepārprotami skaidrs, ka globālās krīzes (kuras iestāšanos vistuvākajā laikā arī neviens neapšaubīja) rezultātā nekavējoties tiks ieviests zelta standarts un kartupeļus mēs pirksim, norēķinoties ar investīciju zelta monētām, kuras aversā būs visu Eiropas valstu karaliskās famīlijas, bet reversā – panda ar kļavas lapu vienā ķepā un hokeja nūju - otrā.

Taču nu atskan viedokļi, ka tieši investīcijas sudrabā ir tas perspektīvākais veids, kā pasargāt savus ietaupījumus, nopelnīt kapitālu un izdzīvot krīzes apstākļos. Kādi tad ir populārākie argumenti par labu šim drošības spilvenam un kas tad notika ar zeltu?

Pirmais un galvenais – zeltam kļūstot dārgākam, arvien mazāk cilvēki to var atļauties. Nav īsti skaidrs – investēšana ir process (zināma daudzuma dārgmetāla iegāde) vai mērķis (nopirkt precīzi puskilogramu zelta). Otrajā gadījumā patiešām jāpiekrīt, ka, zeltam kļūstot dārgākam, tikai retais to spēs. Paliek sudrabs. Kad cenā pieaugs arī tas, populāras kļūs investīciju vara monētas. Var jau iedomāties argumentus – uz zemes tā krājumi nav bezgalīgi, turklāt to jo plaši izmanto kabeļu rūpniecībā. Bet vienalga nav skaidrs – vairs nevaram atļauties investēt, pērkot 100 gramus zelta, kāpēc nepirkt 90? Vai piecu investīciju monētu vietā – četras? Ko nozīmē «vairs nevar atļauties»?

Cits populārs arguments – zelta un sudraba cenu vēsturiskā attiecība. Daudzu tūkstošu gadu ilgā laika posmā tā ir bijusi 1:15. Zelts tūkstošiem gadus ir bijis 15 reizes dārgāks nekā tikpat smags sudraba gabals, un tikai tagad kaut kas nav kā vajag. Vēsturiskie dati ir nopietna lieta, ar tiem jokot nevar. Nerēķināsim, cik bultām uz vienu karavīru jābūt mūsdienu armijā, balstoties uz gadu tūkstošos pārbaudītu koeficientu, labāk aplūkosim zelta un sudraba cenu attiecību grafiku.

www.goldprice.org FOTO: Publicitātes foto

Skaitlis «15» te patiešām ir simbolisks – tas atrodas ārpus apskatāmā mēroga. Ņemot vērā, ka grafiks attēlo pēdējo 30 gadu attiecību, kas liek domāt, ka vismaz tuvākajos piecos viss nostāsies savās vietās atbilstoši seno ēģiptiešu, asīriešu un Bizantijas impērijas uzskatiem par metālu cenu pareizo proporciju? Un kāpēc vispār tas ir parasts grafiks ar kāpumiem un kritumiem, minimumiem un maksimumiem, ja jau pastāv tāds vēsturisks dzelžaini likums «1:15»?

Vēl viena versija – ja globālās krīzes tomēr nebūs, tad zelts kritīs, bet sudrabs pieaugs vēl straujāk. Zeltu lietos parādu dzēšanai, un to pārdos tie, kas bija ieguldījuši drošībai. Taču sudrabs būs no tā pasargāts, un vēl taču to izmanto elektronikā!

Salīdzināsim zelta un sudraba cenas par pēdējiem pieciem gadiem:

www.goldprice.org FOTO: Publicitātes foto

Kam var piekrist – sudraba cenas svārstības ir daudz krasākas nekā zelta. Kā arī tam, ka sudrabs šā perioda ietvaros investoriem sniedza lielāku ienesīgumu. Bet tas var nozīmēt vienkārši to, ka sudraba cenām ir izteiktāks spekulatīvs raksturs. Visā pārējā var skaidri saskatīt kopējas tendences. Protams, var apskatīties uz krasu sudraba cenas lēcienu 2011.gada pirmajā pusē un pieļaut, ka tieši tas parāda sudraba uzvaras gājienu pie zelta stagnācijas nākotnē. Taču tad atkal rodas jautājums – kāpēc vienā gadījumā mēs balstāmies uz 5000 gadu pieredzi, bet citā – spriežam par turpmāko nākotni pēc viena atsevišķi ņemta mēneša – un vairs nav svarīgi, kā bija līdz šim? Un galu galā – kur tad pazuda «zelta vaboļu» solījumi par tā cenu 2000, 2500 un 3000$ jau šogad?

Bet lai nu paliek strīdi. Es arī neapgalvošu, ka sudrabs ar zeltu ir sasniedzis savus maksimumus un nākotnes ceļš būs lejup. Kā jau noprotat, raksta mērķis ir nevis nodarboties ar prognozēm, bet kārtējo reizi atbildēt uz jautājumu – kā mēs varam likt pelnīt savai pārliecībai biržā? Līdzīgi citiem aktīviem, arī šeit tiek piedāvāti instrumenti pelnīšanai jebkurā virzienā. Ir sudraba ieguves un apstrādes kompāniju akcijas. Kā arī atkal nāksies pieminēt biržā tirgotos fondus. SLV var pirkt, ja ir pārliecība par sudraba turpmāko augšupeju, savukārt AGQ pieder pie «dubultajiem» biržās tirgotajiem fondiem. Prognozējot kritumu – var šortot SLV vai ieguldīt dubultajā reversajā ZSL. Var vērot no malas, nedarīt neko vai vismaz rēķināt šo fondu reālo segumu ar sudrabu. Pirkt sudraba kausu. Vai monētas. Vai nav jauki, ka katra situācija sniedz vismaz desmit iespējas ikvienam?

Par autoru

Bloga autors – Renārs Zelčs. Ieguvis izglītību ekonomikā un inženierzinātnēs. Šobrīd studē Daugavpils Universitātes ekonomikas doktorantūrā, pētniecības virzieni – finanšu tirgi, biržas, vērtspapīri. Par šīm tēmām lasa lekcijas Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) filiālē, kā arī Daugavpils universitātē. Līdztekus studijām doktorantūrā un lektora darbam nodarbojas ar vērtspapīru tirdzniecību kopš 2006.gada Rīgas Fondu biržā un kopš 2008.gada – ASV.

Par projektu

Ja arī jūs ar interesi sekojat līdzi notikumiem finanšu tirgos un jums ir saistoša tirdzniecība ar finanšu instrumentiem, Renāra Zelča blogā noteikti atradīsiet ko noderīgu! Neparasts skatījums uz aktualitātēm finanšu tirgos, ieskats vēsturiskajos notikumos un to paralēles ar mūsdienām – informācija, kas paplašinās gan pieredzējušu investoru, gan arī iesācēju redzesloku! Projekts tiek īstenots sadarbībā ar DNB banku - blogā izvirzītie pieņēmumi par finanšu instrumentu tirdzniecību tiek pārbaudīti, izmantojot DNB Trade elektroniskās tirdzniecības platformas demoversiju.

Uz augšu
Back