Vairāki Augstākās tiesas (AT) spriedumi apliecina, ka valsts un pašvaldības namu privatizētāji rīkojušies nelikumīgi, ļaujot iegūt īpašumā daudzu māju bēniņus, pagrabus un dzīvokļus kā mākslinieku darbnīcas.
«Mākslinieciskā» privatizācija - nelikumīga
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar AT Senāta lēmumu par nelikumīgu atzīta Ausekļa ielas 3 bēniņu privatizācija, kurus savulaik ieguva advokāts Viljams Spure. Tāpat Eksporta ielas 4. nama bēniņu privatizācija, kurus gleznotāja Laila Kelle drīz atdāvinājusi. Šie spriedumi stājušies spēkā un nav pārsūdzami. Daļēji vai pilnībā prokuratūras un iedzīvotāju prasības apmierinošs AT spriedums ir Skolas ielas 25 un Baznīcas ielas 35 bēniņu lietā, taču te vēl būs jālemj AT Senātam. Nupat AT nolasīja spriedumu, par nelikumīgu atzīstot arī «mākslinieciskuēniņu privatizāciju Grēcinieku ielā 11, kurus vēlāk no Nellijas Kršeminskas nopirkusi tagadējā Saeimas deputāte Inese Šlesere. Arī par šo spriedumu vēl var iesniegt kasācijas sūdzību. Ģenerālprokuratūras Personu un valsts aizsardzības departamenta prokurors Jānis Ilsters domā, ka arī dažādās tiesu instancēs esošajās pārējās lietās būs līdzīgs pārējiem iedzīvotājiem pozitīvs iznākums.
Ir ierosinātas arī 22 krimināllietas par privatizācijas komisiju amatpersonu rīcību, turklāt daļa to laiku atbildīgo speciālistu joprojām turpina nodarboties ar privatizācijas jautājumiem. Neko par krimināllietām nezinām – apgalvo domes Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas un Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (DzMPK) vadītāji.
Nebija plānos – nebija problēmu
Pirms trim gadiem pēc Valsts kontroles izpētes atklāti 729 gadījumi, kad 90. gadu beigās un šī gadsimta sākumā valsts un pašvaldības privatizācijas komisijas pieļāvušas, ka dažādu jomu mākslinieki daudzdzīvokļu mājās iegūst īpašumā telpas, kuras vairumā gadījumu vajadzēja saglabāt kā šo namu iemītnieku kopīpašumu. Ģenerālprokuratūra un rajonu prokurori iedzīvotāju interesēs ir iesnieguši tiesā 23 civilprasības, lūdzot atzīt «mākslinieku darbnīcu» privatizāciju par nelikumīgu un šīs platības par kopīpašumu.
Ne jau mākslas vārdā Rīgā nomāti simtiem telpu, īpaši centrā. Tās bija labs peļņas avots cilvēkiem, kuri tobrīd bija kādas mākslinieku organizācijas biedri – par sertifikātiem lēti privatizēja, bet pēc tam par prāvām summām pārdeva. Tikai peļņa gūta arī uz pārējo mājas iemītnieku rēķina. Ja bēniņi vai tamlīdzīgas «mākslinieciskas» telpas būtu privatizētas, neierēķinot tās mājas kopējā, līdz ar dzīvokļiem privatizējamajā kopīpašuma platībā, normatīvu pārkāpumu nevarētu pārmest. Taču daudzos gadījumos par šīm telpām maksājuši arī pārējie nama iemītnieki. Mājas inventarizācijas lietā «darbnīcas» bieži vien nebija iezīmētas, tāpēc tās nemaz nedrīkstēja privatizēt kā atsevišķus objektus.
Konsultējušies ar prokuratūru
Lai nedzīvojamās platības vai pat dzīvokļi kļūtu par mākslinieku darbnīcām, nomniekiem vajadzēja platības atbilstoši ierīkot, taču arī tas bieži vien nav noticis, stāsta J. Ilsters. Dažkārt bijis pasūtīts darbnīcas izbūves projekts, bet ne vienmēr tas izpildīts. Pašvaldības dienestiem arī 90. gadu beigās bija jākontrolē, vai būvdarbi notika atbilstoši projektiem, arī ekspluatācijā šādus objektus vajadzēja pieņemt, bet darbnīcu gadījumā tas nav darīts. Tagad privatizācijas komisijas taisnojas, ka likumi laboti vēlāk, tolaik tādas prasības nebija, bet tas nav tiesa – būvnormatīvs par būvju nodošanu ekspluatācijā to prasīja arī «mākslinieciskiem» objektiem.
Dažos gadījumos prokuratūra cēlusi tiesā prasības ne vien iedzīvotāju, bet arī domes interesēs, tikai tā nav izrādījusi ieinteresētību. Par spīti vairākiem AT spriedumiem, privatizācijas komisijas turpina pārsūdzēt pirmajās instancēs zaudētas «bēniņu» lietas, neatzīstot kļūdas. Rīgas DzMPK tagadējā vadītāja Rasma Freimane, kas atbildīgos amatos tajā strādājusi arī 1997.-2000. gadā, RB sacīja, ka katra lieta ir jāanalizē individuāli. Tā domā arī domes Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks. Kā stāsta R. Freimane, savulaik DzMPK ir pat konsultējusies ar prokuratūru, kā privatizējamas mākslinieku darbnīcas. Citādi viss pavērsies 2000. gadu sākumā, kad radušās domstarpības CDzMPK un Valsts kontroles vadībai.
Jārīkojas iedzīvotājiem
Dome nemaz nav tik liela noteicēja par DzMPK darbu, komiteja to tikai pārrauga, apgalvo A. Ameriks. Ja deputāti saņem rīdzinieku sūdzības, tad ir iemesls privatizētāju veikumu pētīt. Pagaidām par bēniņu un tamlīdzīgu telpu privatizāciju neviens neesot sūdzējies.
Sagaidot nākamos labvēlīgos spriedumus, pārējo namu iedzīvotājiem, kur atklājušās nelikumības mākslinieku darbnīcu privatizācijā, būs vieglāk vērsties tiesā un panākt pozitīvu rezultātu, līdzīgi kā tagad to dara prokuratūra. Civiltiesisku jautājumu risināšana nav Ģenerālprokuratūras uzdevums, tā ar šīm pirmajām «darbnīcu» lietām tikai sāka tiesāšanos, lai parādītu, vai šo privatizāciju var atzīt par nelikumīgu un namu iedzīvotāji atgūt telpas, kam faktiski bija jāpaliek viņu kopīpašumā, saka J. Ilsters. Dzīvokļu īpašniekiem gan nevajadzētu vilcināties, jo drīz būs pagājuši 10 gadi kopš privatizācijas brīža.
Māja kā darbnīca...
Pēc civillietu izskatīšanas var gaidīt apsūdzības arī krimināllietās, kas saistītas ar privatizācijas komisiju amatpersonu pilnvaru pārsniegšanu un līdzīgiem pārkāpumiem. J. Ilsters vārdus nenosauc, vien saka, ka tie bijuši gan vadītāji, gan izpildītāji, kas 90. gadu nogalē gatavojuši privatizācijas dokumentus. Daļa šo amatpersonu joprojām strādā DzMPK vai «Mājokļu aģentūrā», kuru izveidoja, likvidējot CDzMPK. A. Ameriks un R. Freimane RB apgalvo, ka par privatizētāju krimināllietām neko nezina.
Dažos gadījumos, iespējams, ir speciāli virzīti «darbnīcu» projekti, lai ātrāk tās varētu iegūt īpašumā, stāsta J. Ilsters. Dažās lietās par darbnīcām pārformēti dzīvokļi. Tie bijuši sliktā stāvoklī, tomēr tos varēja remontēt un izīrēt garajā pašvaldības rindā reģistrētajiem. Prokurori atraduši vairākus māksliniekus, kuri privatizējuši 10-12 darbnīcas, kāds pat aptuveni 20 - rakstījis pilnvaras rīkoties savā vārdā citiem... Dzirnavu ielā kāds darbnīcu formā ieguvis savā īpašumā veselu māju. Naudas pietrūka darbnīcas iekārtošanai, tāpēc pārdevu – tā vairums izskaidro darījumus ar bēniņiem. Tomēr prokuratūrā šaubās, vai vairums darījumos iesaistīto bija vien mūzas kalpi, kas nesaprata īpašumu vērtību un nenojauta peļņas iespējas.
***
2003. gadā Valsts kontrole informē par fiksētiem pārkāpumiem mākslinieku darbnīcu privatizācijā. Rīgā fiksēti 729 gadījumi.
Ierosinātas 22 krimināllietas saistībā amatpersonu rīcību.
Prokuratūra tiesā iesniegusi 23 civilprasības iedzīvotāju interesēs par mākslinieku darbnīcu privatizācijas atzīšanu par nelikumīgu.