Kā paziņoja Latvijas mediķi, pirmdien mirušais indiešu jūrnieks Klaipēdas ostā nebija inficēts ar putnu gripu. Aizdomas par nāvējošo infekciju izraisīja paniku. Vairākas stundas mirušā līķi nepieņēma nevienā pilsētas morgā. Cik tad labi esam sagatavoti šādā veida situācijām?
„Nē, nē, tādus mirušos mēs nepieņemam,” paziņoja slimnīcas „Gaiļezers” teritorijā esošās firmas „Rikets Plus” darbinieki. Viņiem nav zināms, cik ilgi infekcija saglabājas mirušā cilvēka ķermenī. „Trešajā dienā pēc nāves vairs nekā nav – ne HIV vīrusa, ne tuberkulozes, ne hepatīta... To mēs esam izzinājuši,” pastāstīja kāda no morga darbiniecēm.
Kā izrādījās, neviena no valsts iestādēm īsti nezina, ko darīt ar šādu līķi. Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas direktors Semjons Štrihs pastāstīja, ka cilvēku līķus viņi nepārvadā, tikai izņēmuma gadījumos - ja cilvēks mirst, braucot uz slimnīcu. Ja arī būtu nepieciešams vest ar putnu gripu inficējušos slimnieku, tad mediķi rīkotos tāpat kā citos cilvēka saslimšanas gadījumos. Nekādu īpašu pasākumu ātrajai palīdzībai sakarā ar bīstamo infekciju nav. Štrihs turpināja: „Es nezinu, vai jebkādi mēri ir jāpieņem, neesmu taču speciālists šādos jautājumos.”
Infekciju nodaļai ir viss nepieciešamais. Štrihs apgalvoja, ka mediķi veic dezinfekciju pēc katra slimnieka un putnu gripas gadījumā par to visdrīzāk būtu atbildīga tieši policija, nevis mediķi.
Arī policija apliecināja, ka šādus inficējušos nepieņem. „Līķi tiek nogādāti Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrā, kur tiek noskaidrots cilvēka nāves cēlonis,” pastāstīja Preses nodaļas pārstāve Sintija Kājiņa.
Taču izrādās, ka arī tur ar putnu gripu inficētos nepieņem. „Ja cilvēks mirst, par viņu ir atbildīgi patologi. Mēs esam atbildīgi tikai par piespiedu nāves izmeklēšanu,” pastāstīja Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra vadītāja Velta Volksone. „Slepkavības, pašnāvības, nelaimes gadījumi, autoavārijas, apdegumi... Tās ir mūsu prioritātes, nevis cilvēki, kuri inficējušies ar vīrusiem. Šāda veida slimnieki jāved uz Patoloģijas centru. Viņiem ir speciālisti, kuri ir atbilstoši apmācīti darbam ar dažādām infekcijām,” pastāstīja Volksone.
Un visbeidzot, Patoloģijas centra vadītājs Andrejs Šmits apstiprināja, ka šāds pacients tiktu nogādāts viņa nodaļā. „Jā, mēs ar to nodarbojamies, taču neesam vienīgie, kas var uzņemt šādus slimniekus. To var darīt arī slimnīcas, kur ir patoloģijas nodaļas. Reģionālās slimnīcas arī ir pietiekami labi nodrošinātas, lai uzņemtos atbildību šādos gadījumos,” pastāstīja Šmits.
Ir laiks painteresēties, ko par to visu domā Sabiedrības veselības aģentūras Ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas koordinācijas daļas vadītāja Olita Kravčenko.
„Pieļauju, ka medicīnas iestādēm ir vairāk nekā skaidrs, kā rīkoties šādās situācijās, un minētais cilvēka līķis ir izskatīts un atrodas tur, kur tam ir jābūt,” Kravčenko pastāstīja un ieteica turpmāk ar šādiem jautājumiem vērsties Katastrofu medicīnas centrā.
Bez panikas!
Savukārt Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics ir noskaņots pozitīvi. Pēc viņa domām, šobrīd nav iemeslu celt paniku. „Iespējams, ka indiešu jūrnieks nemaz nav inficēts. Eiropā nav atrasts vēl neviens šā vīrusa upuris. Šo vīrusu var iegūt tikai tie, kuri pārstrādā inficētās vistas. Vēl jo vairāk, vīrusa mutācija cilvēka ķermenī pagaidām ir tikai teorijas līmenī. Teorētiski tas ir iespējams, taču patiesībā, visdrīzāk, nekad nenotiks. Es domāju, ka pat teorētiskā iespējamība ir pārspīlēta. Domājams, ka paniku ceļ tieši zāļu ražotāji, lai nopelnītu,” pastāstīja Šics.