Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmo reizi pievēršot skatienu "Fujifilm Finepix S200 EXR", rodas jautājums – vai tā nav spoguļkamera? Nē! Šo ilūziju rada manuālā attēla mērogmaiņa, kuras dēļ objektīvs ir liels un masīvs. Visticamāk, ka arī šā iemesla dēļ pats aparāts kļuvis par "smagsvarnieku", un mūsu testā konkurentus pārspēj ar liekiem pārsimts gramiem.
Runājot par šo fotokameru, uzreiz jāmin tās jaunais EXR tehnoloģijas sensors, ar kuru, kā sola ražotājs, attēli izdosies labākā kvalitātē. Lai pierādītu šo apgalvojumu, ir izveidots pat speciāls režīms, atliek tikai palūkoties, vai solītais piepildās, vai arī šis ir kārtējais mārketinga triks, ar kuru inženieri mēģina pircējus piesaistīt konkrētam zīmolam.
Meklējam speciālu somu
Kā jau minējām iepriekš, Fujifilm ir lielākais un smagākais šā testa dalībnieks, un nepilnie 900 grami patiešām liek domāt, ka šo fotoaparātu tik viegli līdzi paņemt, ieliekot rokassomiņā, neizdosies. Būs vien jāpadomā par speciālu fotosomu. Tajā pašā laikā lielie izmēri nezinātājam liks domāt, ka lietojat spoguļkameru, un tas reizēm var būt arī glaimojoši.
Fotokameras korpuss veidots no kvalitatīvas melnas plastmasas, bet uz grifa, kā arī objektīva atrodams gumijots pārklājums, kas pasargā no pirkstu slīdēšanas. Tas tiešām ir nepieciešams, jo noturēt rokās tikai no plastmasas veidotu kameru būtu diezgan sarežģīti tās lielā svara dēļ.
Ārēji S200 EXR patiesi atgādina profesionālu ierīci – tai ir skatu meklētājs ar ārējās zibspuldzes sliedi virs tā, kā arī daudz funkciju taustiņu uz korpusa. Pirmajā brīdī pat var apmulst no šīs pārbagātības, taču, kad pierod, viss kļūst pašsaprotams.
Attālumu regulē ar kreiso roku
Tā kā vadības taustiņu uz korpusa ir daudz, jānoskaidro, cik ērti ir ar tiem darboties. Pirmais, kas nedaudz samulsinās tos, kuri iepriekš fotografējuši ar cita zīmola ultra zoom klases fotokamerām, ir ar roku regulējamā attēla mērogmaiņa. Ierasti šīs klases kamerām to iespējams regulēt, izmantojot ritenīti ap fotografēšanas pogu, taču, ja darīsit tā ar Fujifilm, tā izslēgsies, jo tur atrodas ieslēgšanas/izslēgšanas mehānisms. Manuālajai mērogmaiņai ir kāda priekšrocība – tā ir precīzāka par elektronisko, turklāt daudzās situācijās – arī ātrāka. Šāda vadība vienlaikus arī nozīmē, ka jāstrādā būs ar abām rokām, nu gluži kā profesionālam fotogrāfam.
Funkciju taustiņi ir izvietoti pa visu korpusu, un iesākumā pat nav saprotama izvietojuma loģika. Kaut vai, piemēram, baltā balansa režīma pārslēgšanas taustiņš atrodas korpusa kreisajā sānā blakus autofokusa režīma un sērijveida fotografēšanas režīma taustiņam. Gaismjutības regulēšanas taustiņš savukārt novietots korpusa augšējā daļā, un šajā gadījumā jāsaka, ka ražotājs to varēja samainīt ar blakus ekrānam izvietoto ekrāna/skatu meklētāja pārslēgšanas taustiņu – tā tas būtu loģiskāk, taču no otras puses – tā ir tikai pieraduma un gaumes lieta.
Ja runājam par lietošanas ērtumu, jāmin kāda kaitinoša lieta – fotokamerai pēc noteiktā laika izslēdzoties, pamodināt to ar fotografēšanas pogu nav iespējams – nākas izslēgt un vēlreiz ieslēgt S200 EXR. Diezgan nepārdomāta ir autofokusa apgabala pārslēgšanas ritenīša lietošana – tas ir ļoti maziņš, turklāt ļoti stingrs, tā ka kārtīgi jāpiepūlas, lai to izkustinātu no vietas. Īpaši sarežģīti tas būs resnu pirkstu un garu nagu īpašniekiem.
Palīdzēs nofotografēt sporta pasākumus
Pirms sākam runāt par attēla kvalitāti, vispirms gribas pievērsties jau minētajam EXR tehnoloģijas sensoram. Ražotājs sola, ka ar tā palīdzību attēls izdosies maksimāli pietuvināts tam, ko redz cilvēka acs. Izmēģinot speciālo EXR režīmu, ar neapbruņotu aci būtisku atšķirību saskatīt gan neizdevās, vienīgi šķita, ka ar to labāk darbojas, piemēram, ekspozīcijas funkcija, kas citos gadījumos pie lieliem baltiem apgabaliem mēdza apmulst un izveidot pārāk gaišus attēlus.
Fotografējot ar maksimālo attēla mērogmaiņu, jākonstatē, ka autofokuss mazāk par metru atvirzītiem objektiem asumu spēj noregulēt ar lielām grūtībām (nelīdz arī darbošanās ar manuālo fokusu), taču tehniskajos parametros paredzēts, ka ar šādu iestatījumu par 1,25 metriem tuvākus objektus iemūžināt neizdosies. Kopumā par autofokusa darbību sūdzību nav – tas labi darbojas arī pietiekami tumšās telpās, turklāt iespējams izmantot arī sekojošo autofokusu, kas īpaši noderēs, piemēram, fotografējot sporta pasākumus.
Ar maksimālo attēla mērogmaiņu īpaši aizrauties nevajadzētu, jo optiskā stabilizācijas sistēma diemžēl nav tik spēcīga, lai tiktu galā ar roku trīcēšanu. Žēl, jo S200 EXR jau tā ir mazākā optiskā attēla mērogmaiņa šajā testā, un, ja tā vēl līdz galam neļauj izmantot visas iespējas... Stirnas sniegotā meža ielokā tā arī var palikt neiemūžinātas.
Kopumā testa laikā uzņemto fotogrāfiju kvalitāte bija laba – krāsas dabiskas, kontrasti precīzi un arī vinjetēšana netika konstatēta. Reizēm gan rodas sajūta, ka pieklibo asums, taču tas saredzams tikai pie vairākkārtēja palielinājuma. Jāpiebilst, ka šis ir vienīgais testa dalībnieks, kas ļauj saglabāt attēlus arī RAW formātā. Ja runājam par trokšņu līmeni, ISO 400 varam droši lietot jebkuros apstākļos, jo pat melnās krāsas laukumos graudainība nav būtiska. Ar ISO 800 graudainība jau kļūst ļoti labi samanāma, ja aplūkojam attēlu oriģinālajā lielumā, bet vēl lielākas vērtības ieteicams vispār neizmantot.
Secinājumi
Smagsvaru Fujifilm aprīkojis ar jaunas tehnoloģijas sensoru, turklāt S200 EXR ir plašas iespējas. Katrā ziņā, neņemot vērā dažus trūkumus, šī ir interesanta un ieteicama fotokamera, ja vien nebaidāmies no tās lielā svara.
Aptuvenā cena Ls 290